Pilota memuāri.

[info]almighty_j
11.2.15 11:05
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nezinu.
Tas trakākais visā, ka īstenībā somewhat zudis tas prieks, entuziasms dzīvot(ies). Varbūt ziema pie vainas, gaismas trūkums, darba izraisīti regulāri traucējumi miega ciklā, D vitamīns, all the shit my brain is capable of coming up, bet būtiskais visā ir entuziasma trūkums. Kaifs darīt. Vēlme darīt. Gribēšana darīt. Entuziasms kā acumirklīgs salūts, pēc kura zemē gāžas kartona driskas.

Varbūt diena šodien tāda, varbūt garastāvokļa svārstības, varbūt kas. Nezinu. Jāizvelk līdz pavasarim, tad pedāļus pret sauli & power me up, bitches.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]dooora
    11.2.15 11:28
    mani šobrīd apspīd saule, męs ar kaķeni laiski staipāmies pa gultu, lasām grāmatas un dzeram kafijas. zinu, ka pie jums debess pelēka un hibrīdwarš esot sācies.
    solidarizēšanās ietvaros tūliņ noripošu uz grīdu un ņemšos pumpēties, lai pavasarī, kad nāks gan entuāža vilnis atkal, spētu jums turēt līdz.

  • [info]mola
    11.2.15 11:32
    Lieku uz traucējumiem miega ciklā.
    Man pats darbīgākais, smadzeņu, iedvesmas, motivācijas aktīvākais laiks vienmēr bijis tieši pa nakti (ejot gulēt ap 4-5no rīta), un tad attiecīgi pamostoties ap 14iem. Tāds režīms patika un pašai likās nekaitīgs, tomēr atzīstu, ka krietni biežāk un vairāk bija tieši tādi periodi, kā Tu raksti.
    Tagad naktī guļu, dienā darbojos (jāatzīst gan, ka visbiežāk bez iedvesmas. Mana pūce dienā guļ.) un tādi periodi nav atkārtojušies.

    • [info]almighty_j
      11.2.15 13:04
      Zin, es par 80-90% galvoju, ka Tev ir taisnība! Plus arī Tu esi faktiski vienīgā man zināmā, kas ir dragājusi tādā plusmīnus nakts režīmā. Cēliens parasti parādās pēc divpadsmitiem un ilgst līdz diviem, naktī lūzti nost ap trijiem-pusčetriem, gulēt gribas līdz 11-12tiem. Un tad atkal nevari ieskrieties un mīņājies uz vietas.
      Laikam jau tās piemaksas par nakts darbu nav izdomājuši velti.

      Nepaslinkosi, aprakstīsi savas izjūtas un emocionālos stāvokļus, kādi tie tipiski bija nepareizā miega ciklā?
      IFLā bij' rakstiņš, ka učonnije atraduši veidu, kā nākotnē potenciāli varētu to bioloģisko pulksteni (neironu klasteri) resetot pēc sirds patikas.

  • [info]nez_kas
    11.2.15 11:35
    ui, ui... it kā būtu rakstījis par mani..

  • [info]turbund
    11.2.15 13:30
    pagpag, tu gribi teikt ka cilvēkiem mēdz būt arī entūzijs un darba prieks?

    tāteikt, kamēr nepiedzīvošu, neticēšu.
    un kas jums visiem ir ar to, khem, fakino vasarsauli. man jau liekas ka tagad gaisma ir pārāk intensīva un depresējoša.

  • [info]lenorad
    11.2.15 15:36
    Es nezinu, mani novērojumi par manu darbīgumu - man tas sāk lēnām iestāties ar krēslas atnākšanu. Dienas gaisma man netraucē, bet dienas gaismā lielāka interese ir par kaut kur došanos, kaut kur braukšanu vai staigāšanu. Kas attiecas uz darbu darīšanu, es balsoju par tumsu, vēlams nakti, kad neviena cita nav. Un vispār roadtripi arī ir foršāki naktī. Doties kaut kur, neredzēt kur, bet doties.
    Iespējams tas viss ir saistīts ar manu antisociālismu, un vēlmi pēc izmeklētas, nevis random kompānijas.

  • [info]pyro
    11.2.15 16:14
    Nevaru releitoties. Ieinteresētiba konkrētajā lietā ir tieši proporcionāla tam, cik man tas ir vajadzīgs. Un nevis kaut kāds bullšitīgais 'jo tā ir pareizi', bet egoistiskais 'a kas man no tā būs'. Ja varu savilkt tiešas paralēles, viss notiek.

    Un tas saules pasākums - nez, nestrādā uz mani. Esi izgulējies, viss notiek. Neesi - tad arī sities kā vista ar maisu galvā pa mijkrēsli.

    Ņemot vērā to, ka tavu miegu tieši čakarā tavs darbs, tad vai nu izvēlies citu darbu, vai nu citu laiku miegam. Taču consistency bitch.

    • [info]almighty_j
      11.2.15 16:35
      Izklausās pārāk vienkārši. No tā, kas tev būs, vēl nerodas vēlme pēc kaut kā darīšanas. Tas ir - pat ja būs potenciāli zelta kalns, tas proporcionāli neatsauksies uz vēlmi darīt tādā pašā proporcijā.
      Ā, un man vēl ir trešais - "jo tā vajag".

      Also.
      Kad Tu pēdējo reizi dzīvoji neregulāra miega režīmā? Studiju laikā? Man domāt, pat tad Tev tomēr bija režīms. Es tomēr sevi čakarēju jau 10to gadu.

  • [info]kuzbas
    13.2.15 01:18
    ja konvencionālie ieroči nelīdz ķeries pie ķīmiskajiem- es kā tikko beidzis vienu šādu kara kūri, varu ieteikt. Tikai nedodoies ja esi kādu laiku slepkavojies melos (manas omas termins lai apzīmēto šo kaut ko kas uzmācas bezsaules laikā) ar ķīmiju, nenorauj šo kariņu. Dabūsi ģļukus- es tagad ik pa brīdim krītu(nu tā sajūta kad tu miedz ciet un pēkšņi tev šķiet ka tu krīti un tu pamosties), nu lūk ej pa ielu un jobanā uz 1/4sek tev šķiet ka krīti. Nepatīkami, bet nekaitīgi.
    Bet tas ko ķīmija izdara ar galvu- wow! tik tīru un akurātu domāšanu es mož varētu dabūt uz merkūra ap merkūrjāņiem. Nekas tevi nekrimst, viss ir zem loģikas un kārtības.

    • [info]almighty_j
      13.2.15 12:51
      Par šo mums būs saruna klātienē. Neba nu Cibā pļāpāt. Bet jā. Drusku bail no ķīmiskajiem, runā, ka tomēr kaut kāda atkarība veidojoties, Tu ar' neesi imūns.
      Tāpēc man būs no jums ievāk informāciju, cienītie.
Powered by Sviesta Ciba