Pilota memuāri.

almighty_j

11.2.15 11:05

Nezinu.
Tas trakākais visā, ka īstenībā somewhat zudis tas prieks, entuziasms dzīvot(ies). Varbūt ziema pie vainas, gaismas trūkums, darba izraisīti regulāri traucējumi miega ciklā, D vitamīns, all the shit my brain is capable of coming up, bet būtiskais visā ir entuziasma trūkums. Kaifs darīt. Vēlme darīt. Gribēšana darīt. Entuziasms kā acumirklīgs salūts, pēc kura zemē gāžas kartona driskas.

Varbūt diena šodien tāda, varbūt garastāvokļa svārstības, varbūt kas. Nezinu. Jāizvelk līdz pavasarim, tad pedāļus pret sauli & power me up, bitches.

• 30 jau ziņoja.
• Gribu ziņot!

• turbund

  11.2.15 13:30

  

  pagpag, tu gribi teikt ka cilvēkiem mēdz būt arī entūzijs un darba prieks?
  
  tāteikt, kamēr nepiedzīvošu, neticēšu.
  un kas jums visiem ir ar to, khem, fakino vasarsauli. man jau liekas ka tagad gaisma ir pārāk intensīva un depresējoša.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • almighty_j

    11.2.15 13:55

    

    turbund .. :D :D :D :D xD
    Y U @ your best?! :D
    
    Redz, Tev ir pills, mums īsti nav, es tāds piesardzīgs pēc dabas. Gaisma strādā vislabāk. Bet vaita' Tu vasarās slēpies pagrabā, tā teikt - kur vēss un tumšs?

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • turbund

      11.2.15 13:57

      

      tieši tā.
      mokošākās ir tās vasaras, kad neviena pagraba pa rokai.
      tad risinājums ir dzīvot naktīs,dienas nogulēt.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • almighty_j

        11.2.15 14:22

        

        Tad man šovasar uz otru krastu pie jums būs jākursē naktīs? ;)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais