Pilota memuāri.

almighty_j

11.2.15 11:05

Nezinu.
Tas trakākais visā, ka īstenībā somewhat zudis tas prieks, entuziasms dzīvot(ies). Varbūt ziema pie vainas, gaismas trūkums, darba izraisīti regulāri traucējumi miega ciklā, D vitamīns, all the shit my brain is capable of coming up, bet būtiskais visā ir entuziasma trūkums. Kaifs darīt. Vēlme darīt. Gribēšana darīt. Entuziasms kā acumirklīgs salūts, pēc kura zemē gāžas kartona driskas.

Varbūt diena šodien tāda, varbūt garastāvokļa svārstības, varbūt kas. Nezinu. Jāizvelk līdz pavasarim, tad pedāļus pret sauli & power me up, bitches.

• 30 jau ziņoja.
• Gribu ziņot!

• kuzbas

  13.2.15 01:18

  ja konvencionālie ieroči nelīdz ķeries pie ķīmiskajiem- es kā tikko beidzis vienu šādu kara kūri, varu ieteikt. Tikai nedodoies ja esi kādu laiku slepkavojies melos (manas omas termins lai apzīmēto šo kaut ko kas uzmācas bezsaules laikā) ar ķīmiju, nenorauj šo kariņu. Dabūsi ģļukus- es tagad ik pa brīdim krītu(nu tā sajūta kad tu miedz ciet un pēkšņi tev šķiet ka tu krīti un tu pamosties), nu lūk ej pa ielu un jobanā uz 1/4sek tev šķiet ka krīti. Nepatīkami, bet nekaitīgi.
  Bet tas ko ķīmija izdara ar galvu- wow! tik tīru un akurātu domāšanu es mož varētu dabūt uz merkūra ap merkūrjāņiem. Nekas tevi nekrimst, viss ir zem loģikas un kārtības.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • almighty_j

    13.2.15 12:51

    

    Par šo mums būs saruna klātienē. Neba nu Cibā pļāpāt. Bet jā. Drusku bail no ķīmiskajiem, runā, ka tomēr kaut kāda atkarība veidojoties, Tu ar' neesi imūns.
    Tāpēc man būs no jums ievāk informāciju, cienītie.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais