es vienmēr gribu, lai man ir cerība, šī sajūta kā tāda, ka ir, lūk, vēl cerība
uz jebko. ka nav tādas nolemtības, likteņa, viss-izdomāts-jau-iepriekš
un pat, ka viss nav manās rokās, utt.
ka vienkārši rītdien var notikt jebkas, pilnīgi jebkas ar tevi un ar šo pasauli
un kad šī cerība pazudīs, aprociet mani deviņas pēdas zem zemes