Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2007-04-20 22:45:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
es vienmēr gribu, lai man ir cerība, šī sajūta kā tāda, ka ir, lūk, vēl cerība
uz jebko. ka nav tādas nolemtības, likteņa, viss-izdomāts-jau-iepriekš
un pat, ka viss nav manās rokās, utt.
ka vienkārši rītdien var notikt jebkas, pilnīgi jebkas ar tevi un ar šo pasauli
un kad šī cerība pazudīs, aprociet mani deviņas pēdas zem zemes

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]zuzanna
2007-04-20 22:53 (saite)
Tavā gadījumā vai vispār? Jo ja vispār, tad cilvēki visu laiku sevi māna ar tekstu, ka "cerība mirst pēdējā".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2007-04-20 22:55 (saite)
nē, es pārāk labi sevi zinu, lai vēl tur ietu sevi čakarēt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zuzanna
2007-04-20 22:57 (saite)
ja es būtu piekasīga, tad jautātu "kur ietu?", bet es neesmu piekasīga un pieņemu doto tekstu (kā tādu).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2007-04-20 23:01 (saite)
lūk, pasaki, zuzanna, ka tev arī viss nebalstās uz kaut kādu cerību? taču balstās? vai arī mēs to varam nosaukt par "plāniem"? utt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zuzanna
2007-04-20 23:09 (saite)
Reiz man bija arī plāni, bet empīriskā pieredze rāda, cik maz no maniem plāniem ir varējuši piepildīties. Jā, cerība paliek. Tikko gan prātā ienāca pants no 1. vēstules korintiešiem 13. nodaļas "Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība." Kaut arī visas trīs šīs lietas ir nemateriālas un ēteriskas, tomēr cerību izjūtu daudz konkrētāk par tām divām citām. Bet izjūtas ir dziļi subjektīvas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2007-04-20 23:15 (saite)
jā, tur jau ir tā fiška. es varētu zaudēt ticību vai mīlestību. bet es nevarētu zaudēt cerību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?