Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Esmu noteikti pārāk samaitāta savā domāšanā, taču arhibīskapa Vanaga ilgpilnie skatieni Vatikāna virzienā man vis neliek domāt par teoloģiskām atklāsmēm, bet gan tikai par politiskām un ekonomiskām espektācijām.
...un Mārtiņa Lutera gars, nīgri purpinādams, tikmēr skraida pa Rātslaukumu un veras uz Pēterbaznīcu.
  • Vanags pārgājis katoļticībā?
  • Man likās ļoti simptomātiski, ka tie Baznīcas kalpotāji, kuri būtu pret šādu koķetēriju, atsacījās runāt kameras priekšā.
    • Varbūt ļauni tā teikt un domāt, bet man šķiet simptomātiski, ka Latvijas luterāņu mācītāji kameras priekšā ir gatavi vien citēt Rakstus - vēlams, ekseģētiski vismazāk diskutablos pantiņus - bet nekādi ne runāt par baznīcas struktūru vai mērķiem.
    • viņus taču vienkāŗši izmestu. pamēģini tikai neklausīt Vanagam un karjera pagalam.
  • Vanags uz to jau velkot labu laiku un patiesi galvenais strīdus ābols esot luterāņu laulība... cik saprotu purpina ne tikai Lutera gars
    • un ko luturi teiks par akmens un koka statuju pielūgšanu, bilžu bučošanu un cilvēku pīšļu kanonizēšanu? ;)

      manuprāt tas ir lielāks tabu kā precēties un havot regulāru seksu - bet ko nu es, es jau neesmu kristietis un kur nu vēl luturs ;)
  • Man liekas, Vanags vispār ir sajaucis baznīcas. Viņa naids pre sieviešu ordinēšanu, piemēram, daudz labākiederas pie katoļiem.
    • Nu, to jau viņš pats šovakar teica, ka daudzos jautājumos jūtas tuvāks katoļiem, nekā kaimiņzemju luterāņiem.
      • tāds tīri personisks imho: katoļu baznīca no luterāņu atšķiras galvenokārt sakramentos ;) tas ir tas ko uzskata par svētiem - visā pārējā tām divām baznīcām nevajadzētu pēc būtības atšķirties

        ja latvijas luterāņu baznīca ir tā pati, ko vitenbergā un vēlāk inicēja Luters

        sieviešu ordinācija jau nu notiekti nebija lutera baznīcas darba kārtībā, aiz kā pilnīgi loģiska vanaga reakcija .... bet tas ja mēs cieši pieturamies pie lutera vārda, nevis teiksim neuluters vai pseidoluters
        • Hmmm, man ir aizdomas, ka ar "Sola scriptura" Luters nebija vis domājis turēšanos pie Lutera vārda, bet gan pie JD tekstiem.:)
          • tak vanags jau tikai un vienīgi uz bībeli atsaucas, noliedzot sieviešu ordināciju
          • un taisni tamdēļ neoluters un pseidoluters es attiecinu nevis uz vārdu, bet to baznīcu ko tā scripture radījusi - teorētiski viņai visās zemēs un valstīs vajadzētu būt vienotai vismaz dogmatiskajos jautājumos, nevis būt tuvākai vai tālākai no katoļiem vai pareizticīgiem vai kā nekā
        • Atšķiras attieksmē, aber tehniskās atšķirības ir otršķirīgas. Tā po prostomu: katoļi pielāgo ikdienas dzīvi ticībai, savukārt luterāņi pielāgo ticību ikdienas dzīvei (attiecīgi, modes tendenču daudz un katram atradīsies kāda "dogma" ko lauzt). :)
          • vot vienmēr esmu gribējis uzzināt kā luterāņi savu ticību atbilstoši modes tendencēm pakārto - konkrēti LELB

            vai tu nenosauktu kaut pāris faktus?

            savādāk no ārpuses vērojot kaut kā ticība maza ;D
      • Neesmu aktīvs kristietis, bet šamo lietu esmu jau visai sen pamanījis. Cik nu saprotu, Luters savā laikā reformēja baznīcu, lai viss būtu vienkāršāk, demokrātiskāk un saprotamāk (cik nu ticības lietās vispār kaut kas ir saprotams, bet nu vismaz lai mācītājs nebubinātu kaut ko latīniski, ko tikai ciema aptiekārs spēj drusku saprast), bet Vanags jau sen ir ieslēdzis pretējo virzienu - uz greznību. Jeb, citos vārdos - uz vizuāliem efektiem.
        Bet, kā jau teicu, neesmu aktīvs baznīcā gājējs un sekotājs reliģiskām lietām, un tie mani pavirši novērojumi.
        • un ne tikai greznību, bet arīdzan katoļu baznīcai piederīgiem rituāliem un dogmām.
        • visas tās lietas, kuras Luters gribēja reformēt, katoļu baznīcas iekšienē jau ir reformējušās. indulgences vairs netirgo, Bībele ir visās valodās, visiem pieejama, pestīšanu no žēlastības arī principā atzīst un neapstrīd, klajas vardarbības un nejēdzību vairs nav.
          turklāt tāda viedokļu brīvība, teoloģiju dažādība un laikmetīgums, kāds pastāv Katoļu baznīcā, luterāņu baznīcā vienkārši nav sastopams. piemēram, katoļu vidū ir arī tādi jezuīti - pārintelektuālu ļoti apdāvinātu vīriešu apvienība, kas piemēram mierīgi var apgalvot, ka Jēzus augšāmcelšanās ir simboliska, nevis fiziska, un neviens viņus ārā no baznīcas nemet. No luterāņiem gan izmestu. Katoļu baznīca joprojām spēj dziļi uzrunāt un piesaistīt jauniešus, kamēr lut. lēnām kļūst par tādu neobligātu pulciņu ģimenes cilvēkiem, kas grib kaut ko jauku ziemassvētkos. katoļu baznīca ir gudrākā un varenākā un krutākā un vilsabāk organizētākā organizācija pasaulē, nav brīnums, ka Vanags pie viņiem grib. ā, un arī bagātākā, protams. luterāņu mācītājiem šobrīd vairs nevar samaksāt algas, kas jau tā nekad nav bijušas lielas.
  • Miers virs zemes laba prāta cilvēkiem

    Gan jau nekā tāda nav. Palasīju komentārus diena.lv, tai skaitā to, ko saka pats Vanags, un manas aizdomas apstiprinājās - visa šī brēka ir kartējā "dāvana", ko gandrīz katru gadu palšsaziņas līdzekļi sarūpē visu kristīgo konfesiju baznīcām Ziemassvētku un Lieldienu laikā.

    Jānis Vanags komentāros pie raksta "Raidījums: Luterāņu baznīcai interese par apvienošanos ar katoļiem" diena.lv:

    "Noskatoties Latvijas Televīzijas Lieldienu vakara De facto diemžēl nācās kārtējo reizi piedzīvot, kā Latvijā top žurnālistika. Sižets par dialogu Latvijas luterāņu un katoļu baznīcu starpā ir tapis pēc trīs soļu shēmas. Pirmkārt, autori ir izgudrojuši sensacionālu intrigu „Latvijas luterāņi plāno pievienoties Romas katoļu baznīcai!!“. Pēc tam viņi intevēja dialoga dalībniekus, manā gadījumā ierakstot trīs ceturtdaļstundu ilgu sarunu. Visbeidzot no iegūtā stāstījuma viņi mērķtiecīgi atlasīja mazus citātus, kas, veikli sakombinēti, šķitami pierāda pašu uzstādīto intrigu. Viss būtiskais, ko stāstīju par sarunu mērķi, saturu, formu, posmiem, uzdevumiem un grūtībām, protams, tika atstāts aiz kadra, jo neiederējās autoru sensacionālajā iecerē. Lieki sacīt, ka ne ar vienu vārdu neieminējos par plāniem "pievienoties katoļu baznīcai". Vismaz šai gadījumā ar vilšanos nācās secināt, ka De facto savu aicinājumu redz lētu sensāciju radīšanā nevis faktu un patiesības stāstīšanā. Visnožēlojamāk, ka šai provokācijai raidījuma autore izvēlējās Lieldienu svētdienu, lai pēc iespējas daudziem sabojātu svētku prieku. Patiešām ciniski. Manās acīs De facto ir pārstājis būt par uzticamu ziņu avotu."

    Turpat vēl:
    "
    Vajadzība pēc kristiešu vienotības ir nepārprotama Kristus pavēle: „Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jāņa ev. 17:21) Konkrētu ierosmi ekumeniskajai kustībai 20.gadsimta sākumā deva dažādu konfesiju misionāri, jo kristīgās vēsts izplatīšanu Āzijā un Āfrikā ļoti apgrūtināja baznīcu domstarpības, kas vietējiem ļaudīm nebija saprotamas. Lai atvieglotu misijas darbu, misionāri aicināja baznīcas tuvināties. Kopš tā laika visā pasaulē ir noticis daudz ekumenisko dialogu, arī starp Romas katoļu baznīcu un Pasaules luterāņu federāciju.

    Daudzviet pasaulē starp luterāņiem un katoļiem notiek arī vietēja rakstura sarunas. Pagājušajā gadā es saņēmu priekšlikumu Romā tikties ar kardinālu V.Kasperu, kas vada Pontifikālo padomi kristiešu vienotības veicināšanai un pārrunāt iespēju uzsākt tādas sarunas Latvijā.

    Dialogam var būt vairāku līmeņu mērķi 1) Atrisināt praktiskas grūtības, kas rodas, piemēram, ja luterānis vēlas salaulāties ar katoli. 2) Konstatēt un novērst pārpratumus abu baznīcu starpā. Mēdz būt tā, ka viens otram pārmet aplamības, kādas otra puse nemaz nemāca. 3) Sastopoties ar reālām atšķirībām, novērtēt, vai tās ir tik būtiskas, lai šķirtu baznīcas; 4) Konstatējot būtiskas atšķirības, tās pārrunāt un mēģināt sasniegt vienprātību. Kad tāda vienprātība būtu sasniegta, tad var runāt par kaut ko tālāk.

    Runājot par tuvināšanos, arī tur būtu iezīmējami vairāki soļi. Vispirms starp luterāņiem un katoļiem būtu jāsasniedz stāvoklis, kāds ir starp katoļiem un pareizticīgajiem - viena otru atzīst par pilnvērtīgu baznīcu. Katoļu un luterāņu starpā vēl tā nav. Tad varētu runāt par to, ka varētu kopīgi iet pie dievgalda sakramenta. Kad būtu sasniegta tāda vienība, tad varētu domāt arī par strukturālu vienību, bet kāda tā varētu izskatīties, pagaidām nav pat ne ar dakšām ūdenī ierakstīts."
    • Re: Miers virs zemes laba prāta cilvēkiem

      Nu jā, atkal te lielākā daļa, mani ieskaitot, ir uzkāpusi uz iemīļotā grābekļa - noticējusi žurnālistu teiktajam :))
      Nokaunējos. Līdz nākošajai reizei ;)
    • Re: Miers virs zemes laba prāta cilvēkiem

      Nja. Analītiskās žurnālistikas mums nav, bet radošas sintēzes gan netrūkst:)
Powered by Sviesta Ciba