Esmu noteikti pārāk samaitāta savā domāšanā, taču arhibīskapa Vanaga ilgpilnie skatieni Vatikāna virzienā man vis neliek domāt par teoloģiskām atklāsmēm, bet gan tikai par politiskām un ekonomiskām espektācijām.
...un Mārtiņa Lutera gars, nīgri purpinādams, tikmēr skraida pa Rātslaukumu un veras uz Pēterbaznīcu.
...un Mārtiņa Lutera gars, nīgri purpinādams, tikmēr skraida pa Rātslaukumu un veras uz Pēterbaznīcu.
turklāt tāda viedokļu brīvība, teoloģiju dažādība un laikmetīgums, kāds pastāv Katoļu baznīcā, luterāņu baznīcā vienkārši nav sastopams. piemēram, katoļu vidū ir arī tādi jezuīti - pārintelektuālu ļoti apdāvinātu vīriešu apvienība, kas piemēram mierīgi var apgalvot, ka Jēzus augšāmcelšanās ir simboliska, nevis fiziska, un neviens viņus ārā no baznīcas nemet. No luterāņiem gan izmestu. Katoļu baznīca joprojām spēj dziļi uzrunāt un piesaistīt jauniešus, kamēr lut. lēnām kļūst par tādu neobligātu pulciņu ģimenes cilvēkiem, kas grib kaut ko jauku ziemassvētkos. katoļu baznīca ir gudrākā un varenākā un krutākā un vilsabāk organizētākā organizācija pasaulē, nav brīnums, ka Vanags pie viņiem grib. ā, un arī bagātākā, protams. luterāņu mācītājiem šobrīd vairs nevar samaksāt algas, kas jau tā nekad nav bijušas lielas.