Esmu noteikti pārāk samaitāta savā domāšanā, taču arhibīskapa Vanaga ilgpilnie skatieni Vatikāna virzienā man vis neliek domāt par teoloģiskām atklāsmēm, bet gan tikai par politiskām un ekonomiskām espektācijām.
...un Mārtiņa Lutera gars, nīgri purpinādams, tikmēr skraida pa Rātslaukumu un veras uz Pēterbaznīcu.
...un Mārtiņa Lutera gars, nīgri purpinādams, tikmēr skraida pa Rātslaukumu un veras uz Pēterbaznīcu.
Savukārt Pujāts (tas kurš kardināls) kā vienīgo šķērsli minēja precētos luterāņu mācītājus, bet gan jau Dieviņš, ja labi palūgsies, arī to kaut kā mācēs atrisināt.
bet tak izrādījās, ka ziņa bija pārspīlēta:)