![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Esmu noteikti pārāk samaitāta savā domāšanā, taču arhibīskapa Vanaga ilgpilnie skatieni Vatikāna virzienā man vis neliek domāt par teoloģiskām atklāsmēm, bet gan tikai par politiskām un ekonomiskām espektācijām.
...un Mārtiņa Lutera gars, nīgri purpinādams, tikmēr skraida pa Rātslaukumu un veras uz Pēterbaznīcu.
...un Mārtiņa Lutera gars, nīgri purpinādams, tikmēr skraida pa Rātslaukumu un veras uz Pēterbaznīcu.
Miers virs zemes laba prāta cilvēkiem
Jānis Vanags komentāros pie raksta "Raidījums: Luterāņu baznīcai interese par apvienošanos ar katoļiem" diena.lv:
"Noskatoties Latvijas Televīzijas Lieldienu vakara De facto diemžēl nācās kārtējo reizi piedzīvot, kā Latvijā top žurnālistika. Sižets par dialogu Latvijas luterāņu un katoļu baznīcu starpā ir tapis pēc trīs soļu shēmas. Pirmkārt, autori ir izgudrojuši sensacionālu intrigu „Latvijas luterāņi plāno pievienoties Romas katoļu baznīcai!!“. Pēc tam viņi intevēja dialoga dalībniekus, manā gadījumā ierakstot trīs ceturtdaļstundu ilgu sarunu. Visbeidzot no iegūtā stāstījuma viņi mērķtiecīgi atlasīja mazus citātus, kas, veikli sakombinēti, šķitami pierāda pašu uzstādīto intrigu. Viss būtiskais, ko stāstīju par sarunu mērķi, saturu, formu, posmiem, uzdevumiem un grūtībām, protams, tika atstāts aiz kadra, jo neiederējās autoru sensacionālajā iecerē. Lieki sacīt, ka ne ar vienu vārdu neieminējos par plāniem "pievienoties katoļu baznīcai". Vismaz šai gadījumā ar vilšanos nācās secināt, ka De facto savu aicinājumu redz lētu sensāciju radīšanā nevis faktu un patiesības stāstīšanā. Visnožēlojamāk, ka šai provokācijai raidījuma autore izvēlējās Lieldienu svētdienu, lai pēc iespējas daudziem sabojātu svētku prieku. Patiešām ciniski. Manās acīs De facto ir pārstājis būt par uzticamu ziņu avotu."
Turpat vēl:
"
Vajadzība pēc kristiešu vienotības ir nepārprotama Kristus pavēle: „Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jāņa ev. 17:21) Konkrētu ierosmi ekumeniskajai kustībai 20.gadsimta sākumā deva dažādu konfesiju misionāri, jo kristīgās vēsts izplatīšanu Āzijā un Āfrikā ļoti apgrūtināja baznīcu domstarpības, kas vietējiem ļaudīm nebija saprotamas. Lai atvieglotu misijas darbu, misionāri aicināja baznīcas tuvināties. Kopš tā laika visā pasaulē ir noticis daudz ekumenisko dialogu, arī starp Romas katoļu baznīcu un Pasaules luterāņu federāciju.
Daudzviet pasaulē starp luterāņiem un katoļiem notiek arī vietēja rakstura sarunas. Pagājušajā gadā es saņēmu priekšlikumu Romā tikties ar kardinālu V.Kasperu, kas vada Pontifikālo padomi kristiešu vienotības veicināšanai un pārrunāt iespēju uzsākt tādas sarunas Latvijā.
Dialogam var būt vairāku līmeņu mērķi 1) Atrisināt praktiskas grūtības, kas rodas, piemēram, ja luterānis vēlas salaulāties ar katoli. 2) Konstatēt un novērst pārpratumus abu baznīcu starpā. Mēdz būt tā, ka viens otram pārmet aplamības, kādas otra puse nemaz nemāca. 3) Sastopoties ar reālām atšķirībām, novērtēt, vai tās ir tik būtiskas, lai šķirtu baznīcas; 4) Konstatējot būtiskas atšķirības, tās pārrunāt un mēģināt sasniegt vienprātību. Kad tāda vienprātība būtu sasniegta, tad var runāt par kaut ko tālāk.
Runājot par tuvināšanos, arī tur būtu iezīmējami vairāki soļi. Vispirms starp luterāņiem un katoļiem būtu jāsasniedz stāvoklis, kāds ir starp katoļiem un pareizticīgajiem - viena otru atzīst par pilnvērtīgu baznīcu. Katoļu un luterāņu starpā vēl tā nav. Tad varētu runāt par to, ka varētu kopīgi iet pie dievgalda sakramenta. Kad būtu sasniegta tāda vienība, tad varētu domāt arī par strukturālu vienību, bet kāda tā varētu izskatīties, pagaidām nav pat ne ar dakšām ūdenī ierakstīts."
Re: Miers virs zemes laba prāta cilvēkiem
Nokaunējos. Līdz nākošajai reizei ;)
Re: Miers virs zemes laba prāta cilvēkiem