Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2007-08-22 00:12:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:pardomas

Es tā padomāju, kāpēc cilvēki tik ļoti nevēlas darīt lietas. Cilvēki vēlas prognozēt un pārprognozēt, izanalizēt prognozes un tikai tad kaut ko darīt, ja vispār darīt. Es saprotu, ka vajag apdomāt un izdomāt kā to darīt un vai darīt, bet šī te pārdomāšana nevar pāriet filazofijā. Kas būs, ja es ...
Kaut ko darot ir iznākums ir neprognozējams. Jā, ir aptuvenā varbūtība, ka kaut ko darot notiks kaut kas cits, bet tā ir varbūtība. Ejot uz dueli ir kaut kāda varbūtība, ka neizdzīvosi, bet noskaidrot vai izdzīvosi var tikai aizejot uz dueli, nevis filazofējot par to.
Tas ir aptuveni kā ar kvantiem - atvēri un noskaidroji, kas ir sanācis. Ja melnajā kastē ir kaķis, kas ir ne dzīvs, ne miris, tad noskaidrot vai tas ir dzīvs vai miris var tikai atverot kasti, nevis filazofējot par kastes saturu.

Bet vēl fascinējošāki ir cilvēki, kas šādā veidā apcer savu pagātni. Ja nu es toreiz būtu darījis nevis to, bet kaut ko citu. Nav pagaidām tādas ierīces, kas varētu simulēt kaut vai nelielas cilvēku sabiedrības dzīvi. Kā var runāt par reālām lietām, kas nekad nenotiks?


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]cadeau
2007-08-22 09:04 (saite)
Man ir cita problēma, es daru un daru, un pēc tam tik pārdomāju... Bet, par brīnumu, reti, kad nācies nožēlot, toties tajās reizēs pamatīgi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2007-08-22 12:48 (saite)
Manuprāt, tā nav problēma. Ir situācijas, kad vajag padomāt pirms darīt, bet tas ietekmē tikai darīšanas virzienu. A nožēlot izdarīto pārāk nevajag. Kļūdijies, bet kam negadās? Pagātne ir aizgājusi, lai arī ko darītu to nevar izmainīt, tāpēc arī nožēlot nav lielas jēgas.

Uzsvars tiek likts uz cilvēku vēlmi filozofēt par izvēli, nevis to izdarīt. Es arī cenšos lēmumu pieņemt pietiekami ātri, bet ir ļoti daudz cilvēku, kas to nedara un vēl palīdz citiem pafilozofēt par izvēli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-08-22 12:50 (saite)
Mani vienmēr kaitinājusi gara runāšana un nekā nedarīšana - no tādiem cilvēkeim vairos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-08-22 12:58 (saite)
Ir vietas un reizes, kad gara runāšana ir vajadzīga un atbalstāma. Gari runāt un neko nedarīt arī ir jāmāk ;)

Nu no šādiem cilvēkiem, kas gari un bezjēdzīgi runā, tiešām ir jāmēģina izvairīties, ja tas ir iespējams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-08-22 15:18 (saite)
Pat, ja tas ir par tēmu un vietā (pēc kāda domām), es nespēju nosēdēt to laiku un neko nedarīt.. Es laikam tomēr esmu rīcības cilvēks, un reti atzīstu un paciešu garu runāšanu..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-08-22 17:54 (saite)
Domāšana un klausīšanās arī ir darbs. Ja kāds runā patiešām sakarīgi, tad uzņemtā informācija ir diezgan vērtīga. Vienīgi žēl, ka šādu runātāju nav daudz.

Piemēram, zinātne bez šādas runāšanas vispār, manuprāt, nav iedomājama. Bet arī tur ir dažādi runātāji, ir tādi, kas pasaka patiešām kaut ko vērtīgu un ir tādi, kas vienkārši kaut ko pasaka.

Manuprāt, galvenā problēma ar to gudro runāšanu ir tāda, ka lielākā daļa šo runātāju nekādu pievienoto vērtību parasti nedod, kas nozīmē, ka tā ir bezjēdzīga. Ja kaut ko dari, bet atnāk kolēģis un pastāsta, ka to visu varētu darīt kaut kā labāk, tu pamēģini un tiešām ir labāk, tad šādai runai ir bijusi jēga, jo ir kaut kāda pievienotā vērtība, bet, ja atnāk kolēģis un stāsta bulšitu, kas neko nedod, tad runai nav pievienotās vērtības. Otrais gadījums ir daudz biežāk sastopams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cadeau
2007-08-23 09:12 (saite)
Jā, bet tas ir tā dabiski, es, piem., jūtu, ka no viena kolēģa neko labu un jaunu neuzzināšu, tad nemanāmi no viņa aizeju, norādot, ka viņam vajadzētu parunāt ar to un to kolēģi (jo līdzīga domāšana). Ja kolēģis advancēti domājošs, sarunai ir jēga un pat rezultātā, kā tu saki, ir pievienotā vērtība. Bet pēc tam gan uzreizi seko rīcība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-08-23 13:49 (saite)
Man ir kolēģis, kas arī rīkojas aptuveni tāpat, labāk kaut ko praktiski pārbauda, izdara, nekā runā par tēmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]arrianda
2007-08-22 21:06 (saite)
A man patīk analizēt... :)) Lai rīkotos, vajag drosmi. Pēc tevis teiktā, lielākā daļa cilvēku ir gļēvuļi. Vnk ir iespējamais rezultāts, kas var būt gan pozitīvs, gan negatīvs. Bail un viss. Kaut nosit.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2007-08-22 23:47 (saite)
Nu tā arī aptuveni ir, ka liela daļa cilvēku nosacīti ir gļēvuļi. Man uztvere ir nedaudz savādāka, problēmu vajag risināt tad, kad tā parādās, nevis risināt iespējamo problēmu, kas varētu parādīties, ja rezultāts būs negatīvs. Būs rezultāts un tad varēs arī domāt tālāk.

Kā jau iepriekš vienā no komentāriem minēju, tad tāda analizēšana nav nekas mega slikts, ja tā dod pievienoto vērtību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]demongirl
2007-08-22 21:42 (saite)
Hmm, vai tiešām tu pats nekad neesi domājis "Kā būtu bijis, ja es toreiz būtu darījis tā, nevis šitā?" utt.? Protams, nav jau nekādas jēgas tādai analizēšanai, tā ir tikai lieka sevis uzkurināšana, domājot par lietām, kas varēja būt, bet tomēr nenotika. Taču, ja es skaidri zinu, ka esmu pieļāvusi kādu kļūdu un rīkojusies nepareizi, ir grūti sev aizliegt domāt, kā būtu bijis, ja -. Vienkārši katrs lēmums, ko pieņemam, katra izvēle, ko izdarām, būtiski ietekmē visu mūsu dzīvi, un reizēm ir vilinoši pafilozofēt par to, kāda būtu mūsu tagadne un mēs paši, ja kaut kad pagātnē kaut ko būtu darījuši citādāk.

Par filozofēšanu, kas skar nākotni - man vienmēr ir licies, ka labāk ir nožēlot izdarīto, nekā nožēlot neizdarīto.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2007-08-23 00:02 (saite)
Pēdējā laikā, iespējams vismaz kādus pāris gadus, neesmu domājis par to kā būtu, ja būtu. Reizēm es domāju, ka rīkojos nepareizi, jo rezultāts mani neapmierina, bet tā nav tāda domāšana par to kā būtu, ja būtu, manuprāt.
Katra izvēle ietekmē mūsu dzīvi, bet tajā pašā laikā tā ietekmē arī visas nākamās izvēles un to rezultātus. Var palasīt par rēķināšanas sarežģītības klasēm, lai saprastu, ka šāda filazofēšana ir diezgan bezjēdzīga. Šādi var manipulēt ar savu sirdsapziņu, bet tā nav nekāda īsta filazofēšana.

Man gan liekas, ka neko nevajag nožēlot. Nožēla tikai vairo šaubas un neko nemaina, vismaz ārēji. Tā nosacīti ir tikai laika vilcināšana tā vietā, lai risinātu problēmu, kura ir radusies un kuras rašanos tu nožēlo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]demongirl
2007-08-23 00:04 (saite)
Bet kā aizliegt sev nožēlot? Kā aizliegt laiku pa laikam iedomāties, kā būtu, ja būtu? Domas un izjūtas kontrolēt nav viegli (un vai šajā gadījumā vispār vajag?), tas ir tikai cilvēciski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2007-08-23 12:02 (saite)
Domas un izjūtas ir kontrolējamas. Nav tāds viegli vai grūti, ja būs vēlēšanās, tad tas tiks arī īstenots. Tu to neailziedz, tu to vienkārši nedari.
Kas vispār ir cilvēciski? Zagt arī ir cilvēciski, bet kāpēc es to nedaru?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?