Pēdējā laikā, iespējams vismaz kādus pāris gadus, neesmu domājis par to kā būtu, ja būtu. Reizēm es domāju, ka rīkojos nepareizi, jo rezultāts mani neapmierina, bet tā nav tāda domāšana par to kā būtu, ja būtu, manuprāt.
Katra izvēle ietekmē mūsu dzīvi, bet tajā pašā laikā tā ietekmē arī visas nākamās izvēles un to rezultātus. Var palasīt par rēķināšanas sarežģītības klasēm, lai saprastu, ka šāda filazofēšana ir diezgan bezjēdzīga. Šādi var manipulēt ar savu sirdsapziņu, bet tā nav nekāda īsta filazofēšana.

Man gan liekas, ka neko nevajag nožēlot. Nožēla tikai vairo šaubas un neko nemaina, vismaz ārēji. Tā nosacīti ir tikai laika vilcināšana tā vietā, lai risinātu problēmu, kura ir radusies un kuras rašanos tu nožēlo.