Snorke ([info]snorke) rakstīja,
@ 2011-04-24 09:33:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man ir priekšštatss ka sievietei jābūt saimnieciskai un sievišķīgai,
sievietes galvenā laime ģimenē, bērniņi un vīriņš, jocik, tas man iepotēts !

es esmu pilnīgi pretējs tips, es tikai nezinu, vai no dabas vai izvērtusies protesta ceļā pret šo vecāku uzspiesto šablonu

atzīšos, mani pārņem šausmas, kad annijas māte sprēgājošām acīm stāsta, kādu vistu kur un kā pagatavojusi
lasot kulināros ierakstus, mani māc šaubas par to realitāti, es nesaprotu, pēc būtības nesaprotu, kā var kauko katlā maisīt un priecāties par to (bet nezinu, vai tas nav skāabo vīnogu komplekss)

man patīk strādāt, un pat liekas, ka padodas (bet neiznu, vai tā atkla nav kaukāda kompensācija un atkarība)
tas atkal nekad nav novērtēts, vairāk nelaime, ne sasniegumi

tak ne jau grādos, darbā un naudā laime, man iepotēts

man patīk vadīt eu mītiņus, eu projektus, jo neiespējamāks, jo labāk
man patīk šī baisā bezizejas sajūta, kas viss ir pilnīgā dēlī un ziepēs
man patīk runāt un domāt kategorijās: Francija izlēma to, UK slepenībā bīda, Vācija kā vienmēr, ko daram ar Bulgāriju un Grieķiju

man patīk tas adrenalīna vilnis, thrill, kad es ierodos Eu mītiņa prrezidijā, uzlūkoju auditoriju
man patīk tā neaprakstāmā sajūta, kad tu 18:30, pēc 9 stundu mītiņa, izvelcies svaigā gaisā un streipuļo pa psauli, tad pirmā vīna glāze rada nirvānu

nuvo, man tagad jādomā, kā sevi pieņemt tādu ka esmu: 1.8 m ar 41. pēdu, bez kulinārijas pamatiemaņām, lielu kareivīgi indīgu sievišķi
kurtš nekad nebūs saimnieciska sievišķīga


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]nord
2009-04-24 11:02 (saite)
Tu esi forša, vēl tikai jākļūst laimīgai.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2009-04-24 11:07 (saite)
pie tā strādājam :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]sara
2009-04-24 11:06 (saite)
nu nezinu - man piemēram arī patīk tā EU mītiņu sajūta no otras puses- kad es n-tās stundas padomes darba grupās vai komitējā - esmu aktīvi aizstāvējsu mūsu pozīciju, ielikusi robu UK atašejienei Sārai un cīnos ar DK, paņemu uz izbŗina FR PRES, kad LV vispār konsekventi spēj aizstāvēt savu viedokli, man arī ir gandarījums- pēc tam aizčāpot uz krogu iedzer Kriek un pārdomāt- bet bļin es tak esmu kaut ko vērta

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2009-04-24 11:08 (saite)
aj, paldies :) es biju domājusi, ka tā kāda patoloģija, baudīt EU mītiņus :) labi, ka citiem ar tā mēdz būt :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2009-04-24 11:07 (saite)
Tu nekad neesi indīga, tikai reizēm kareivīga.:)

Bet malacis, ka Tev patīk stādīt - kā īstenai latvietei pieklājas Mani augstākie sasniegumi dārzkopībā ir uz palodzes mazajā burciņā ar ūdeni iestutēts sīpols, kurš laimīgi dzen lociņus.

Taču kulinārija nav mazāk radoša lieta kā glezniecība - īpaši, ja vari gatavot vienam vai diviem cilvēkiem. Vienīgi rezultāts nav tik ilglaicīgs - taču mūžības priekšā atšķirības starp "Monas Lizas" un mana jēra cepeša pastāvēšanas laiku tapat ir nebūtiskas.:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2009-04-24 11:11 (saite)
es pieņemu, ka mani varētu ieineteresēt ķīniešu vok panna un kaukādi super ātrie tai un ķīnas ēdieni ,,, negribi sākt specializēties un dalīties pieredzē ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2009-04-24 11:19 (saite)
Nē, nekas no ķīniešu un taizemiešu ēdieniem, ko gadījies nogaršot, man nav izsaucis atdarināšanas vēlmi. Manu miesu, tāpat kā dvēseli ielīksmo vien Kaukāzā un Vidusjūras apkaimē dzimušās tradīcijas.:)
Bet es nemēdzu gatavot ēdienus, kas prasa ilgu laiku un precizitāti. Tas ir - cepetis vai sautējums var dzīvoties pa krāsni trīs - četras stundas, bet tā ir alķīmiska transformācija, kas notiek tikpat kā bez manas klātbūtnes. Visādām smalcināšanām un maisīšanām es veltu pēc iespējas mazāk laika.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mamuts
2009-04-24 11:16 (saite)
Nemuldi un atbrīvojies no aizvēsturiskajiem priekšstatiem - Tavi vecāki dzīvoja padomju laikos, kad tādi uzskati sakrita ar oficiālo politiku. Liels, smuks un jauks sievišķis, kurš beidzot dara to, kas pašai patīk, tādos mērogos, kas pašai patīk un tā, kā pašai un citiem kompetentiem cilvēkiem liekas labi - īsts mērķis apskaušanai, wot tā. Tāpēc arī daži zemiski cilvēciņi Tev cenšas dzīvi maitāt un Tev nav viņos jāklausās, kad viņi Tevi māca dzīvot - Tu pati to proti un beidz vienreiz izdomāt problēmas tur, kur to nav. Uz tādiem cilvēkiem kā Tu parazitē vesela armija psihoterapeitu, analītiķu un kas-tik-vēl-ne.
Nevis Tu pieņem svešus priekšstatus, bet gan Tu izstrādā un noformulē SAVAS domas par to, kas Tev un Tavam bērnam ir labi un pareizi. Un pie tā tad arī turies.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2009-04-24 11:20 (saite)
TU tak vispār esi liels jaukums. Nepelnīti labs viedoklis, taisni nezinu ko ar to iesākt :) paldies !

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mamuts
2009-04-24 11:30 (saite)
Tev ir zems pašvērtējums, neskatoties uz visu elles darbu, ko esi paveikusi. To es nesaprotu - kas Tev vēl pietrūkst? Ģimene? Šķiet, ka es saprotu, kādu veci Tev vajag blakus, bet Tu smiesies (nē, sevi nepiedāvāju, man jau viena sieva ir). :DDD

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]shrdlu
2009-04-24 12:36 (saite)
Tas jau galvenais zema pašnovērtējuma paradokss - dari ko gribi, sasniedz nezin kādas virsotnes, bet pašnovērtējums kā neceļas tā neceļas, vienmēr apziņas dziļumos paliek doma, ka tas viss ir tikai tāda izlikšanās. Savukārt kāds cits ar dabiski augstu pašpārliecinātību neko īpaši nedarot tāpat jūtas ideāli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mamuts
2009-04-24 12:40 (saite)
Aha, tik citi to sauc par karjerismu un slinkumu. Kā mēs mīlam piekārt birkas tiem, kurus nesaprotam!... ;))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]snorke
2009-04-24 12:44 (saite)
nu kā naglai uz galvas :) man tak ir grādi un nez kas, bet ir sajūta, ka neko nezinu un ja arī zinātu, kāda tam jēga būtu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]toadbeauty
2009-04-24 11:17 (saite)
Katram sava laime. Tā nu viš i...

Man arī patīk mītiņi, stresains darbs un sajūta no sērijas "e, ka tiku gan galā!"
Bet man tas viss ir kā blakusnodarbe. Pamatu pamats ir mājas, vīrs un sikie.

Es kā iznīcinātājs izlidoju no bāzes, apmetu riņķi un dodos atpakaļ uztankoties.

Bet es pieļauju ka kādam (tev, piemēram) pietiek spēka būt kā pašpietiekami atomzemūdenei, kas var doties plašā pasaulē uz neierobežotu laiku.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2009-04-24 11:19 (saite)
nepietiek, tur jau tā lieta. Tāpēc es jau te plosos :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]toadbeauty
2009-04-24 11:31 (saite)
Njā, nu tad būtu "bāze" jāveido :D
Tikai jāizdomā - kā.
Pretējā dzimuma "bazes komandieris" nav obligata komponente, tas gan. Bet vēlama.

Starp cit, tu Andru Koķi neesi EU gaiteņos manījusi?
Ta ir interesanta būtne. Nezinu, kā viņa tiek galā, bet viņa vienmēr izskatās ļoti apmierināta ar dzīvi. Cik atceros, viņa vienmēr dzīvojusi divatā ar meitu un viņai vienmēr paticis braukāt pa pasauli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2009-04-24 11:32 (saite)
nav manīta. redz, es jau ar izskatos ļoti apmierināta ar dzīvi :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]toadbeauty
2009-04-24 11:41 (saite)
Njā...
1. punkte - nekad jau nevar zināt, kas īsti cilvēkam iekšā darās.
2. punkte - arī tad, ja ir labi, cilvēks vienmēr izdomās, par ko cepties. Es arī māku. Vai tad ko tādu var uzrakstīt laimīgs cilvēks?
http://klab.lv/users/toadbeauty/493280.html

Izrādās, ka var...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]puuce
2009-04-24 11:36 (saite)
Man liekas, tur jau ir tā vaina, ka uzpotēts. Man vislielāko prieku sagādā kāda tieslietu jautājuma izpētīšana un atrisinašana. To es daru labi, ar panākumumiem. Vienlaikus man riebjas tīrīt, kārtot un pucēt māju. Un tomēr ik pa laikam mani grauž sajūta, ka man kā sievietei pienāktos vairak rūpēties par to, lai aizkariņi būtu apšūti ar mežģīnēm, salvetītes būtu saskaņotā krāsā un viss mirdzētu un laistītos. Bet būtībā tas ir tikai apkārtējo izraisīts priekštats par to, kādai man būtu jābūt. Turklāt domāju, ka ir reizes, kad 1) piezīmes par to, ka sievietei vairāk jāpiedomā pie mājas, ir citu sieviešu rekakcija, salīdzinot savus mājas pasākumus ar to, ko es sasniedzu darbā un 2) mana sajūta ir balstīta uz apmulsumu:"Ja nu es kaut ko daru nepareizi?"
Vajag darīt to, kas patīk, padodas un sagādā prieku, pārējo atstājot profesionāļu ziņā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2009-04-24 12:27 (saite)
šitas ir ļoti uzmundrinošs ieraksts :) jo es kaukā cīnos ar sajūtu - visi mani akadēmiskie uc panākumi sūds vien ir, jo man nav tas, kasm JĀBŪT (bet kas to teica, kam ir jābūt)

Bet es domāju, te ir 2 atšķirīgas daļas:
1) mājsaimniecība - nu par to nav jājūta svainīgam, tur , tur man jāatmet viedoklis, ka es neemsu laba, jo es pati neberžu un necakoju (man ir citi cilvēki, kas to dara)
2) personiskā laime un dvēseles miers - tas jau cits temats

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]puuce
2009-04-24 12:37 (saite)
Šajā sakarā man ļoti patika divas Alain de Botton grāmatas - Essays In Love un pēc tam Status Anxiety.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2009-04-24 12:55 (saite)
paldies, varbūt pasūtīšu iekš amazon

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mamuts
2009-04-24 12:38 (saite)
Tu tiem citiem maksā naudu, tādējādi nodrošinot viņiem iztiku!!! Gribi teikt, ka tas ir slikti?! Mana atbilde ir - nē, nav! Tā ir savstarpējā palīdzēšana, simbioze, ja vēlies. ;))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]shrdlu
2009-04-24 12:40 (saite)
Nu vajag droši vien arī atcerēties, ka šo tieksmi pēc tā saucamās "ģimenes laimes" vai "piepildījuma attiecībās" tomēr nosaka spēcīgi bioloģiski mehānismi, jo izdzīvo un tālāk sevi nodod tomēr tie, kas ražīgi apbērnojas un kopj visu šo padarīšanu, nevis raujas pēc "sevis realizācijas" un tamlīdzīga bulšita.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2009-04-24 12:53 (saite)
to es ļoti labi zinu un prātā paturu. Man ir cita probza, man vienkārši nesanāk "piepildījums attiecībās", kaut gan veltu tam 90% spēka, laika un enerģiajs, tas man tā kā mērķis dzīvei būtu :) Toties diezgan labi sanāk "sevis realizācija" darbā, kaut gan tam pievēršos epizodiski. Nu un tagad ārstēju vispārējo frustrāciju, ko radījis pieviltais bioloģiskais mehānisms. Vārdu sakot, ne apzināti es esmu izvēlējusies karjerismu, bet tā sanāca, par spīti visiem pūliņiem būt ģimenes māmucim.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2009-04-24 13:04 (saite)
Redz, ja man būtu tā pašrealizācija, es būtu ārkārtīgi laimīga, es zinu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2009-04-24 15:45 (saite)
bet kas traucē pašrealizācijai (tev) vai veiksmīgām attiecībām (man) ? vai tā ir nolemtība vai kas ir labojams ? PS man tā pašrealizācija nāk tik dabiski, ka pat īsti nav saprotams, kāpēc kādam tas nav, ja viņš pats grib

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?