tāir, mans intravertais draugs!

man arī ļoti grūti ir iegūt draugus.

(Reply to this) (Thread)

toties viegli zaudēt :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nevar pazaudēt to, kā nav

(Reply to this) (Parent)

nav kopīgas bērnības atmiņas

(Reply to this) (Thread)

vot!

(Reply to this) (Parent)

Lai gan, piemeram, man nav/nebija kopiigas beerniibas atminjas ar arzemju draugiem, kas dzivo sheit.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nebija vieni un tie paši grāmatu varoņi, muļķiki, spēlītes?
es domāju, tagadējai paaudzei, kas dzīvo vienotākā info telpā, ir daudz vairāk kopīgu pamatvērtību, nekā mums bija psrs'ā un jums tur otrā pusē. nu tas tā, ja pie bērnības traumu teorijas pieturās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nebija gluuzhi, bet par draugiem, kuri dzivojaa psrs laikaa -tad, es domaaju, ka tev ir taisniibaa, zinaamaa meraa (tomeer, tagad domaaju par drauga pieredzi krievijaa, kuraa vinjiem bija vieglaak neka sheit..)

(Reply to this) (Parent)

man arī varbūt nav draugu. bet vai vienmēr ir jābūt? vai ir jābūt tādam (-iem) kādi ir ĪSTI DRAUGI?
bieži cilvēki brauc citur tāpēc, ka viņiem nav draugu. varbūt tā ir cerība atrast, un protams arī sarūgtinājums neatrodot?

(Reply to this) (Thread)

Savukart, man ir iisti draugi Anglijaa. Labs jautaajums, tomeer, vai vienmeer ir jaabuut draugiem - es laikam domaaju par to "skersli" arzemniekiem, kas dzivo sheit (tiesham netikai par sevi - es esmu pateiciigs par cilveekiem, kas ir apkaart).

(Reply to this) (Parent)

cits kultuālais bekgrounds. nerakstītie kōdi, valodspēles, vērtības un psiholoģiskais terors etc.
es, piemēram, nonākot citā valstī arī vienmēr tā jūtos, dažreiz pat, lai arī cilvēki balti un civilizēti, kļūst bail, gluži kā no citplanētiešiem. tāpēc arī vienmēr braucu atpakaļ un doma par emigrēšanu neeksistē vispār. Ja nu vienīgi tad, kad totāli samīlies kādā svešā valstī, ikkatrā tās aspektā tā, ka nepaturi neko sev un atdodies tai citai videi pilnībā. taču pagaidām šādu iespēju arī neparedzu.

(Reply to this) (Thread)

Ljoti sakariiga atbilde - tomeer, vai nav iespejaams secinaat ka tev bija tik lielas gruutibas taapeec ka (zinamaa meraa) esi no Latvijas (un varbuut shie iemesli, ko devi (kultuālais bekgrounds. nerakstītie kōdi, valodspēles, vērtības un psiholoģiskais terors) ir kaut kaa nozimigaak Latvieshiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ļoti iespējams (jo vieglāk sanāca komunicēt tieši ar visādiem postpadomju ļaudīm vai vietējām "minoritātēm" a ļa kurdu sievietes u.tml.). mūsējie jau ļoti vienkārši, pat zinamā mērā primitīvi, nu, dzīvnieciskā ziņā, nu, tur visādas gut feeling, čujs un ņuhs, viss tā ļoti emocionāli, jutekliski, fiziski, nevis intelekts ar visādām vispārināmām lietām, pie kurām citi varētu pieslēgties, saprasties. Intelektuālie zviedri u.c. šķiet mākslīgi un ne pa īstam. (vismaz līdz brīdim, kad piedzeras...)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Taas ir pus no staasta - citi apgalvotu, ka Latvieshi nav emocionaali - vismaz vinji savas emocijaas neraada. Velreiz, domaaju, ka lieta ir taa, kaa juus raada savas emocijaas - es no sveshas zemes joprojam sho nevaru kjeert (un tici man - man ir bijushas nopietnas nesprashanaas sheit).

(Reply to this) (Parent)

un vēl pie tēmas varu pebilst, ka pati šogad esmu pārsteigta par to, cik ļoti vienpatņi vietējie ir. nu, tā kā pat viens ar otru nespēj atrast motivāciju komunicēt; labāk savā nodabā, savpatnībā čubināties kaut ko un nesaskarties ne ar vienu citu, ja nu vienīgi virtuāli :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā! es gan cenšos sevi mierināt ar ilūziju, ka tā notiek tikai manā dzīvē un redzeslokā.

(Reply to this) (Parent)

Tu domā, ka ir viena atbilde visiem šiem cilvēkiem? Respektīvi - šeit ir iespējams atrast tādu kopēju iemeslu?

(Reply to this) (Thread)

Mani interesee tas, vai 'integreet' sheit Latvijaa ir gruutak vai vieglaak nekaa citaas valstiis. Arzemnieki, kurus es pazistu ir daudz un dazhaadi, bet nevienam nesanaaca...(es te meklee pareizu vaardu). Iemesli, protams arii vareetu buut daudz un dazhaadi.

Man nav pieredzes, bet daudz ir apgalvojushi, ka ir vieglaak kontakteties ar vietejiem citaas valstiis - bet es nezinu.

Varbuut ir taa, ka Jums ir cita izpratne par draudziibas izpausmi - bet tagad es saaku nepieklajigi visparinaat.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iespējams, ka pie vainas ir tā latviskā jūtu neizrādīšana. Man draugi ir. No iekšpuses es te nekādu problēmu neredzu.Un neredzu arī kaut kādu nedraudzīgu izturēšanos pret ārzemniekiem. Vienīgais, kas nāk prātā - pret ārzemniekiem Latvijā vispār varētu būt mazliet cita attieksme dēļ tā, ka tad, kad mēs augām, PSRS laikos šeit vispār nebija ārzemnieku. Ja noapaļojam, tad neviens. Visi bija vietējie. Krievi vai latvieši, bet tas ir cits jautājums. Varbūt mums vajag laiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbuut - juutu neizraadiishana var mazinaat/shaurinaat ieejas. Starp citu, negribeja teikt, ka sheit ir nedraudziiga iztureeshanas pret arzemniekiem: taa man liekas, nav.

(Reply to this) (Parent)

it takes two for tango.

(Reply to this) (Thread)

jaa - zini probleema (ja taa ir probleema) arii pastaav visos savos arzemnieku pazinjaas. Bet kas tas ir?

(Reply to this) (Parent)

Te vajag mazliet vairāk statistikas. Cik tādu ārzemnieku, kas citās zemēs viegli atrod draugus? Var skaitīt arī latviešus ārzemēs. Varbūt nevienam ārzemniekam nekur svešā valstī nav iespējas atrast Īstus Draugus?

Man ir grūti tādus atrast šeit arī neesot ārzemniecei. Man tādi vispār atrasti vien pāris, tie paši jaunībā un nav diez ko cerību atrast vēl kādus nav.

(Reply to this) (Thread)

Jaa - un zini ir jautaajums par to, cik uzticami ir shiis sudziibas. Pastav expat paraadiiba, kuraa vinji visi suudzas par vietejiem. Turpretim, ir reeti, kad cilveeki, kas jutaas visnotal labi, staastis par to, cik viniem patik dziive sheit - we like to moan.

Es tikai konstaateeju, ka pat tiem, kas peec butiibas ir atveerti cilveeki, iisti nav vieteju draugu sheit. Varbuut ir iemeesls taam.

(Reply to this) (Parent)

nu pēc savas pieredzes runājot, ārzemēs ir ļoti grūti atrast draugus, jo sevišķi vietējos: viņi visi ir pazīstami kopš bērnības, kopš skolas, kopš universitātes...

teiksim, dzīvojot Londonā, es 2 gados tā arī neatradu nevienu draugu, kā man bija 3 draugi latvieši, tā arī palika. Tiesa, es nestrādāju lokāli Londonā, bet pa Internetu, līdz ar to manas komunikācijas iespējas bija ierobežotas.

tagad, pēc 2 gadiem Buenosairesā, man burtiski pēdējo nedēļu laikā ir sākuši parādīties vietējie draugi, agrāk pārsvarā bija citi latīņamerikāņu imigranti (pirmo pusgadu valodas barjeras dēļ nebija arī to). bet šoreiz es uz to esmu gājis ļoti apzināti: es apmetos dzīvot netūristiskā rajonā, kur apkalpojošā sfērā neviens nerunāja angliski, es nemeklēju nevienu latvieti šeit (un nemaz tik daudz viņu šeit arī nav), es neiesaistījos un nekomunicēju ar angliski runājošo ekspatu kopienu, pirms gada es sāku mācīties tango un apmeklēt milongas, sākumā kā vērotājs, tagad jau arī pēdējos mēnešus dejoju... es līdz smieklīgumam un pat dusmām atsakos runāt angliski, pēdējā laikā es tikai pasmaidu un saku, ka nesaprotu angliski. es necenšos kā daudzi ekspati iestumt Argentīnu savā galvā to deformējot pēc savas izpratnes: reizēm palasot ekspatu forumu gribas smieties un raudāt vienlaikus, tik ļoti viņu viedokļi reizēm atgādina teicienu: "You can take a girl out of Cansas, but you cannot take the Cansas out of the girl".

manuprāt, lai iedzīvotos svešā zemē, ir kaut nedaudz jāaizmirst savējā, brīžiem jābūt vēl vairāk vietējam kā pašiem vietējiem. muļķīgi varbūt izklausās, bet tas ir "smags darbs"...

jā, un vēl kas: Argentīna cilvēku ziņā, manuprāt, ir daudz tuvāka Austrumeiropai, nekā Austrumeiropa Rietumeiropai vai Argentīna Rietumeiropai. man tas noteikti palīdz.

Viens šveicietis, kas bija atbraucis uz tango festivālu uz vienu nedēļu, nedēļas beigās, uzzinājis, ka dzīvoju šeit jau 2 gadus, cita starpā, man uzvedinoši pavaicāja "Buenosairesa taču ir laba vieta dzīvošanai, vai ne?". uz ko es gandrīz neko nevarēju atbildēt. man - jā, tev - nezinu. jūs jau gadsimtiem ir dzīvojuši demokrātijā, bez kara, bez okupācijas, bez ievērojamām krīzēm, ar niecīgu bezdarbu... šo uzskaitījumu var turpināt. viena lieta ir kaut kādus fenomenus pārzināt teorētiski, cita lieta ir būt pašam tos pārdzīvojušam, tā es arī šveicietim neierekomendēju dzīvot Buenosairesā...

(Reply to this) (Thread)

Jaa - tu apraksti situaaciju ljoti labi. Man iipashi patik shis: "es necenšos kā daudzi ekspati iestumt Argentīnu savā galvā to deformējot pēc savas izpratnes"

To mieriigi var teikt par jebkuru expat grupu.
Peec trim gadiem, es arii atvadiijos no xpat sabiedriibas te, un jutos uzreiz labaak, briivaak, un positivaak. Protams bija gruutak apgalvot ka nemaaku angliski (esmu no anglijas), bet es spiitiigi runaaju latviski arpus darbaa.

Interesaanti, ka tie arzemnieku pazinas skataas uz mani diezgan aizdomiigi - vairs neesmu vinjupraat vairs iists anglis. Un varbuut es arii taa domaaju - kad arzemees cilveeki prasa man "Where are you from?", es atbildu, ka esmu no anglijas bet uzreiz piebildu, ka dzivoju Latvijaa jau 12 gadus - citaadi, butiska dalja netiktu pateikta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. nu sabiedriskās apkalpošanas sfērā tev neviens neprasa, no kurienes esi, līdz ar to droši vari piemelot, ka angliski nesaproti (cilvēki pa lielam nemāk pēc tavu akcenta latviešu valodā precīzi noteikt tavu mātes valodu).

2. ja esi pazīšanā nonācis līdz jautājumam "where are you from?", tad cilvēks varētu būt pietiekoši ieinteresēts un tolerants, lai reizē ar "Anglija" pateiktu, ka tu nerunāsi angliski, jo gribi praktizēt latviešu valodu. bet es saprotu, ka latvieši ir "ļauni" tādā ziņā, ka viņi pie mazākās iespējas paši pāries uz krievu vai angļu valodu, lai būtu vieglāk saprasties. mani no tā darbs atradināja, kur mums bija politika ar krievu kolēģiem runāt tikai un vienīgi latviski, lai viņi ātrāk iemācītos/noslīpētu latviešu valodu, kas bija obligāta prasība saskarsmē ar klientiem.

un vēl: tu varbūt to neredzi, bet arī Ljā sabiedrība un draudzēšanās ir ļoti sadalīta: man bija/ir diezgan daudz labu draugu/paziņu un no tiem:
(-) tikai viens ir no Rīgas, visi pārējie ir "no provinces" [esmu formāli dzimis Rīgā, tad ģimene pārcēlās uz mazpilsētu un es atgriezos Rīgā 16 gadu vecumā]: speciāli nemeklēju draugus pēc pazīmes "rīdzinieks" un līdz ar to nevienu arī neatradu;-) galvaspilsētas sindroms ir spēcīgs daudzās valstīs - mēs vakar to pārrunājām arī ar saviem draugiem šeit un es sapratu, ka neviena porteņo (no Buenosairesas pilsētas) drauga man tomēr laikam nav. un maniem šejienes draugiem no Tukumanas un Mar del Plata arī nav neviena porteņo drauga. tā gadās (vai Anglijā/Britānijā/Londonā nav līdzīgi?).

(-) tikai vienai manai draudzenei ir vairāk kā 40 gadu, es nedomāju, ka problēma ir ar vecumu kā tādu: man un lielai daļai manu draugu palika 17-18 1990. gadā, mēs, faktiski, esam pirmā neatkarības paaudze, es teorētiski saprotu sociālisma laikmeta cilvēkus (pats daļēji esmu no turienes), bet daudzus sociālisma studiju un darba pieredze ir kkā pārveidojusi savādāk nekā mani un manus draugus 1990.to pieredze. vēl ir atsevišķi jaunāki draugi, bet pēc tam ir atkal vakuums vecuma grupā, kura nav apzināti pieredzējusi 90.tos gadus, kas bija ļoti, ļoti... nezinu, kā lai labāk raksturo šo periodu - grūts, nedaudz scary, dīvains... neesi dzīvojis Ljā 90.tajos un tev to nesaprast (nu es pieļauju, ka ne tikai Ljā, ka visa AEiropa bija ļoti dīvaina, no ārpuses skatoties, tai laikā)

(-) un Latvijai klasiskais: man ir tikai 1 vai 2 krievu draugi, jā, un es neuzskatu sevi par nacionālistu Ljas izpratnē, TB/LNNK/VL idejas man ir (un vienmēr ir bijušas) absolūti svešas, bet nu krievu draugu man tikpat kā nav

(Reply to this) (Parent)

bez tam, kritērijs no tava iepriekšējā posta: "man biezhi ir ljoti gruuti izdomaat ko teikt savaam Latvieshu pazinaam: precizaak - pazinjas, kas atrodas manaa vecumaa, un kuras es pazīstu jau sen."

uz ko es varu piekomentēt: man arī. man ir brālēns, gadu jaunāks par mani, mēs, protams, esam pazīstami nu jau vairāk kā 30 gadus, bērnībā mūsu vecāku ģimenes bieži draudzējās un ciemojās viena pie otras, līdz kādiem 15-16 gadiem mēs bieži tikāmies un vis kaut ko kopā darījām. un tad intereses aizgāja dažādos virzienos, pēdējo reizi redzējāmies mana tēta bērēs pirms 5 gadiem. bēru mielastā, kā allaž, formāli papļāpājām, sarunājām, ka noteikti jāsatiekas kaut kad vēl, un tā arī neesam vairāk redzējušies. viņa vecāku bērēs, ja es būšu Latvijā? ciniski, bet tā tas ir.

atbrauc pie manis nākamnedēļ kādu vakaru un es tev pastāstīšu kā es jūtos "šeit". un paķer pāris aliņus.

(Reply to this) (Thread)

Pie kuras upes tu tagad esi? The big one, or where the Venta spills?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tepat, pie mazās jūras

(Reply to this) (Parent)