| |
[Jun. 27th, 2024|09:36 am] |
|
Komēdijepu žanrs liekas maz apgūts un ar lielu potenciālu. Varētu tapt vietējais eps par zelta caunādu, piemēram. |
|
|
| |
[Jun. 27th, 2024|10:26 am] |
|
pastarās tiesas apsūdzība, atzīšanās un spriedums ir rakstīti paša vārdiem. |
|
|
| https://www.denverbasicincomeproject.org/research |
[Jun. 27th, 2024|07:56 am] |
Jaunais pētījums, kurā bezpajumtniekiem dod naudu $1000 mēnesī. Paskatās pēc gada un 44% jau stabili dzīvo kādā mājoklī, salīdzinot ar 6% pētījuma sākumā (es gan nesaprotu, kāpēc šie 6% tiek saukti par bezpajumtniekiem, bet laikam sīkāk jālasa metodoloģija).
Izklausās pēc lieliem panākumiem. Hip-hip, urā!
Bet nē, jo pētījumā ir arī kontrolgrupa, kurai deva tikai $50 mēnesī, un no tiem pētījuma beigās 43% ir stabils mājoklis. Atšķirība nav statistiski nozīmīga. Kas nozīmē, ka ir (1) bezjēdzīgi dot bezpajumtniekiem $1000 mēnesī. Varbūt $50 ir pilnīgi pietiekami.
Šis parāda randomizēto pētījumu spēku. (2) Veicot pētījumus, cilvēki tiek regulāri novēroti un tas ievērojami maina viņu uzvedību. Ja nav labi izvēlētas kontrolgrupas, tad var iegūt ļoti daudzus un dažādus viltus rezultātus.
(3) Randomizētos pētījumos var pētīt ļoti dažādas lietas.
Ja tas netiek darīts, tad visdrīzāk tāpēc, ka pētnieki jau zina, ka rezultāti būs negatīvi. Tāpēc viņi nodarbojas ar bulšitu. Tā arī ir lielākā mūsdienu zinātnes problēma – pārāk daudz bulšita.
Piemēram, Latvijā cilvēki tic, ka caureju pēc antibiotiku lietošanas var novērst ar probiotikām. Ir vesela industrija, kas tās reklamē. Bet reāli pētījumi ir negatīvi. Es Latvijā tālākizglītības kursos klausījos farmācijas uzņēmuma sponsorētu lekciju, kurā izvērtēja pētījumu ar probiotiku lietošanu un pētījuma rezultāti bija negatīvi. Farma pārstāvis, aci nepamirkšķinot, turpināja stāstīt, ka lūk, tieši tāpēc ir ieteikts lietot probiotikas, jo dažiem cilvēkiem tās var būt noderīgas. Es tad sapratu, ka cilvēkiem neinteresē pētījumu rezultāti. Viņiem pietiek ar ticību, ka, pat redzot skaidrus pētījuma rezultātus, ka probiotikām nav nekāda efekta, viņi turpinās teikt, ka tās ir efektīvas.
Skots Loklins ir labi uzrakstījis par šo: https://scottlocklin.wordpress.com/2024/06/25/im-a-scientist-i-dont-believe-in-anything/ |
|
|
| |
[Jun. 26th, 2024|11:49 pm] |
Arvien biežāk pieķeru sevi pie novērojuma, ka cilvēki dzīvo kā mēra laika dzīrēs.
Pieķeru tāpēc, ka tas vairāk sajūtu līmenī, dažādu sīkumu kopums, kas ļauj izdarīt tādu secinājumu. Cilvēki paši to neapzinās, bet apakšā šī sajūta ir. Kādas tam sekas pareizinot ar cilvēku skaitu, ekonomisko pakaļu un pārējiem sūdiem, kas krājas? Nūūū aptuveni tas, ko gaidam jau trīs gadus - apzināti, bet joprojām paliek sarežģītais jautājums vai notiks sprādzienveidā, vai pakāpeniski, vai sākumā pakāpeniski un tad badabum bladāc.
Ja jums arī novērojums, ka visādu psihumu paliek arvien vairāk, tad man aizdoma, ka vēl labu laiku spriedze pieaugs un ne visiem nervu sistēma tur pat šī brīža līmeni. Un kā jau visam(absolūti visam) TAM ir gan sākums, gan beigas, tā ka sagatavojiet popkornu, būs interesanti(cerams ne pārlieku :) ). |
|
|
| |
[Jun. 26th, 2024|12:05 pm] |
Māsu Brontē tā laika cīņu ar seksismu vēstures revizionisti pārinterpretē kā rotaļīgu dzimtes kvīrošanu.
https://archive.ph/rjmLY?s=03 |
|
|
| |
[Jun. 26th, 2024|11:53 am] |
Nedomāt visu mūžu ir psihedēliska pieredze
Pierakstīt savu domu to izmaina, reflektēt ir būt cilvēkam, bet tas totāli, acīmredzami notur ilūzijā. Slimā.
Jūsu domas jūs tikai atkārtojat, visu sasaistot ar melniem kaķiem, bērnības traumām un... vienalga kā sauc katra mērkaķa svēto ticību.
Tā ir tāda klusēšana, staigājot pa oglēm.
Vispār, dzen ir noderīgs skats uz lietām, ja staigā pa oglēm. |
|
|
| Big Fat Surprise |
[Jun. 26th, 2024|05:52 am] |
Who controls the food supply controls the people; who controls the energy can control whole continents; who controls money can control the world. -Henry A. Kissinger
https://youtu.be/METaBVLsRwE
#control |
|
|
| |
[Jun. 25th, 2024|09:47 pm] |
|
Nürburgringos eating nürburgers and ringrolls |
|
|
| |
[Jun. 25th, 2024|08:54 pm] |
|
Turpināt to, ko līdz galam neviens nekad nesapratīs, atskaitot saujiņu šauras jomas speciālistu, ir, ja ne varonība, tad ļoti cienījama nodarbošanās. |
|
|
| |
[Jun. 25th, 2024|08:51 pm] |
Layer Cake (2004) |
|
|
| |
[Jun. 25th, 2024|06:57 pm] |
kas tā par perversiju - sandales taisīt ar zamšādas papēdi.
|
|
|
| |
[Jun. 24th, 2024|10:40 pm] |
Domājot par Farāža izteikto Putina slavēšanu, es nolēmu atkal palasīt Anatoliju Karlinu.
Te jāatgādina, ka Karlins ir krievu imperiālists, kurš pareizi prognozēja, ka Putins iebruks Ukrainā, bet smagi kļūdījās, paredzot, ka tā būs ātra un pārliecinoša Krievijas uzvara.
Bet tā vai citādi viņš ir gudrs cilvēks, kuru par spīti radikālām viedokļu atšķirībām ir patīkami lasīt. Nu lūk, tagad viņš ir smagi vīlies Putinā un raksta, ka Putins patiesībā nav ar augstu IQ un visa Krievijas varas elite ir smagi sapuvusi un sapinusies savā melošanā un zagšanā. Es tam lielā mērā piekrītu. Karlins izskaidro, ka Krievijā ir labi tehniskie izpildītāji, arī ekonomikā, bet ar tik sapuvušu galvu tur nekas labs nevar sanākt. Piemēram, kā milzīgu kļūdu viņš uzskata, ka Putins pat nepabrīdināja galveno finansisti, kura pirms kara bija noguldījusi valsts valūtas rezerves (300 miljardus) ārzemēs, kur tos rietumvalstis iesaldēja un tagad atdos Ukrainai.
Par vēl absurdāku viņš uzskata Putina izrēķināšanos (lasi: slepkavošanu) ar sev netīkamām personām. Viņš norāda, ka nav pat īpaši jāmeklē iemesli, kāpēc Putins viņus novāc. Novākti tiek visi – gan krievu nacionālisti, gan liberāļi, gan kvalificēti iespējamie konkurenti. Viņš izsmej pat rietumu dibenlaižas, kas cenšas viņu paslavēt (a la Takers). Farāžs var necerēt, ka viņa gājiens dos viņam jebkādus politiskos punktus.
Kad Putins aizies (tiks novākts, nomirs, pats atteiksies no troņa?), tad visi metīs kažoku uz otru pusi.
Interesanti, ka šis labi saskan ar Noasa Smita idejām, ka Ķīnas ekonomiskās augšupejas gājiens tagad ievērojami bremzēsies galvenokārt tāpēc, ka Ši (Xi) nav ar īpaši augstu IQ. |
|
|
| |
[Jun. 24th, 2024|08:39 pm] |
“Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs
gaisma. Tu vairosi tautu, Tu tai dosi lielu prieku, tā priecāsies Tavā priekšā…” (Jes 9:1–2)
Likās, ka nekas mani nevar pārsteigt, viss jau ir bijis. Un pat ja Krievija atriebsies par ATAMCS Krimā, tad esmu jau izdomājis, kuri būs tie punkti un secinājis, ka mani tas neskars. Bet te izrādās - Gansveins būs Baltijā! Google saka, ka cilvēki par to runājuši jau jūnija sākumā. Nu jā, diemžēl neesmu pieslēdzies baumu tīkliem.
Pirmā doma bija - Baltijai ir dažādi riski un ir svarīgi, lai šeit būtu balss, kurā pasaule ieklausīsies. Nākamā doma bija - varbūt nedaudz otrādi - varbūt šeit ir jābūt miera autoritātei, balsij, kas uztur arī šo izvēli? Un tad, protams, Franciska uzmanība nomalēm - ja viņš ir dāvājis kardinālus attālām un mazām kopienām, tad varbūt ir saprotami, ka Baltijai arī var kas tikt?
Šis nav salīdzināms ar Braži. Jā, gan Braže, gan Gansveins bija klerikāļu līmeņa darboņi, kuriem formāli nebija teikšanas un lemšanas amata. Bet Braže bija nenozīmīga sarunvedēja sekretāri. Gansveins turpretim bija sekretārs pie fons omnium honoris et potestatis.
Protams, vienmēr jau paliek skaidrojums, ka Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi.
Šis ir spēku pieskāriens Baltijai, no kura paliek baisi. Aptuveni tā jutās Mozus. Bet tas var būt arī grūdiens, kas patiešam liek noticēt pašiem sev. Vēsture rāda, ka Latvijai šāds pieskāriens bija 20. gadu pašā mijā, kad šeit kā vēstnieks (amatu savienošanā) darbojas Ahiles Ratti - viņš 1922. gadā kļuva par pāvestu Piju XI. |
|
|
| : salidojums |
[Jun. 24th, 2024|05:46 pm] |
|
šogad manā dzimšanas dienā iekrīt salidojums rīgas skolā. sākums 18:00, tā ka vai nu tikai tur, vai nu tikai dz.d. should i stay or should i go?
vispār man gribētos iet, divdesmit gadi riņķī (may the lord be with us, ommm), bet no otras puses, laikam jau ļoti atkarīgs no tā, kuri cilvēki būs no klases.
|
|
|
| |
[Jun. 24th, 2024|03:54 pm] |
|
mīlestība mirst vai atrofējas - es vairs neilgojos satikt Dievu, kas man ir mana meita. |
|
|