| |
[Apr. 3rd, 2026|02:13 pm] |
Interesanti, ka Jēzus mācība iekļaujoši apvienotu šobrīd savstarpēji pretnostatītu politisko grupējumu deklarētās vērtības un principus.
1) Uzticības un uzticēšanās pilnas attiecības ģimenēs, monogāmas attiecības kā labākais modelis laulātajiem un viņu bērniem.
"Sieviete Viņam saka: "Kungs, dod man tādu ūdeni, ka man vairs neslāpst un nav jānāk šurp smelt." Tad Viņš tai saka: "Ej, sauc savu vīru un nāc šurp!" Sieviete Viņam atbild: "Man nav vīra." Jēzus viņai saka: "Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra, - jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. Šai ziņā tu esi runājusi patiesību."
"Un pienāca farizeji un, Viņu kārdinādami, jautāja Viņam: "Vai vīram atļauts no savas sievas šķirties?" Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: "Ko Mozus jums ir pavēlējis?" Bet tie sacīja: "Mozus atļāvis rakstīt šķiršanās rakstu un šķirties." Un Jēzus tiem sacīja: "Jūsu cietās sirds dēļ viņš jums šo bausli rakstījis. Bet no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis vīru un sievu. Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti, un tie divi būs viena miesa. Tad nu tie nav vairs divi, bet viena miesa. Tāpēc, ko Dievs savienojis, to cilvēks lai nešķir." Un mājās Viņa mācekļi jautāja Viņam par to pašu lietu. Un Viņš tiem saka: "Ja kas no savas sievas šķiras un citu precē, tas laulību pārkāpj pret viņu. Un, ja sieva no sava vīra šķiras un ar citu apprecējas, tā pārkāpj laulību."
2) Piedošana un nepaaugstināšanās, soda vietā dodot iespēju laboties; dzimumu līdztiesība.
"Bet rakstu mācītāji un farizeji atveda sievu, kas bija pieķerta laulības pārkāpšanā; un, to vidū nostatījuši, tie sacīja Viņam: "Mācītāj, šī sieva pieķerta laulības pārkāpšanā. Un Mozus savā bauslībā mums ir pavēlējis tādas nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki?" Bet Jēzus, pie zemes noliecies, rakstīja ar pirkstu smiltīs. Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš pacēla galvu un sacīja: "Kurš no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu! Kad nu tie uzstāja Viņam ar savu jautāšanu, Viņš pacēla galvu un sacīja: "Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu!" Un, atkal noliecies, Viņš rakstīja smiltīs. Bet tie, to dzirdējuši, aizgāja cits pēc cita, sākot ar vecajiem. Un Jēzus palika viens līdz ar sievu, kas vidū stāvēja. Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: "Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?" Viņa atbildēja: "Neviens, Kungs!" Tad Jēzus sacīja: "Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!"
3) Greznība un īpaša attieksme tad, kad tā ir nepieciešama - svarīgos, īpašos tautas saliedētības, upuru un to piemiņas brīžos.
"Bet, kad Jēzus bija Betānijā spitālīgā Sīmaņa namā, viena sieva piegāja pie Viņa, tai bija akmens trauciņš ar dārgu svaidāmo eļļu, kuru tā izlēja Viņam uz galvu, Viņam sēžot pie galda. Kad mācekļi to redzēja, tie apskaitās un sacīja: "Kamdēļ šī izšķērdība? To varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem." Bet Jēzus, to nomanījis, sacīja tiem: "Kam jūs apgrūtināt šo sievu? Viņa pie Manis ir padarījusi labu darbu. Jo nabagi ir arvien pie jums, bet Es neesmu arvien. Jo, izliedama šo eļļu uz Manu miesu, viņa gribējusi Mani kapam svaidīt. Patiesi Es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, tur arī sacīs viņai par piemiņu, ko tā ir darījusi."
4) Pārmērīga ienākumu nevienlīdzība izraisa abpusēju norobežošanos - bailes zaudēt materiālās vērtības no vienas puses un skaudība no otras, abos gadījumos novēršot no būtiskā - pateicībā un priekā apzināties savu un savu līdzcilvēku eksistences vienreizīgumu un pašrealizēties - sabalansēti savā un sabiedrības labā. Ienākumu sabalansētība kā ētiski-ekonomisks princips, bagāto un stipro materiāla palīdzība handikapētajiem kā goda lieta, bet samērīgi, lai tiem nezustu motivācija atbilstoši savām spējām turpināt vairot ienākumus un ar tiem arī dalīties.
"Bet Jēzus, viņu uzlūkodams, iemīlēja viņu un sacīja: "Vienas lietas tev trūkst - ej, pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; ņem krustu un seko Man." Bet tas, par šo vārdu noskumis, aizgāja bēdīgs; jo viņš bija ļoti bagāts. Un Jēzus skatījās apkārt un saka uz Saviem mācekļiem: "Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!" Un mācekļi iztrūcinājās par Viņa vārdiem. Bet Jēzus atkal griežas pie tiem un saka: "Bērni, cik grūti ir ieiet Dieva valstībā! Vieglāk ir kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātam ieiet Dieva valstībā." Bet tie vēl vairāk pārbijās un sacīja savā starpā: "Kas tad var tapt glābts?" Jēzus, tos uzlūkodams, saka: "Cilvēkiem tas neiespējams, bet ne Dievam, jo Dievam visas lietas iespējamas."
5) Saprātīga un mērķtiecīga darbošanās, attīstot savas spējas līdz izcilībai, un reizē garīgās prakses un to izkopšana, gatavošanās nāves brīdim, lai arī nezinot, kad tas pienāks.
"Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.
Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.
Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem.
Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu."
6) Nepieļaut varas pozīcijā eosošo divkosību, kas izpaužas kā to interešu, ko tie it kā aizstāv, ignorēšana, pašiem gūstot labumu.
"Tad Jēzus runāja ar ļaudīm un saviem mācekļiem,
Sacīdams: Rakstu mācītāji un farizeji ir nosēdušies Mozus krēslā.
Visu, ko viņi jums saka, to ievērojiet un dariet, bet pēc viņu darbiem nedariet, jo viņi gan saka, bet paši nedara.
Jo viņi sasien smagas un nepanesamas nastas un uzkrauj tās cilvēku pleciem, bet paši negrib tās ar pirkstu kustināt.
Un viņi tāpēc dara visus savus darbus, lai ļaudis tos redzētu: viņi lieto platas lūgšanas siksnas un garus pušķus pie drēbēm.
Viņi mīl pirmās vietas mielastos un pirmos sēdekļus sinagogās.
Un lai ļaudis viņus tirgus laukumos sveicinātu un sauktu par "rabbi".
Bet jūs nesaucieties par rabbi, jo viens ir jūsu Mācītājs, bet jūs visi esat brāļi!
Un nevienu nesauciet virs zemes par tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas ir debesīs.
Un nesaucieties par mācītājiem, jo viens ir jūsu Mācītājs - Kristus!
Bet lielākais starp jums lai ir jūsu kalps!
Bet kas sevi paaugstinās, tiks pazemots; bet kas sevi pazemos, tiks paaugstināts.
Bet bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs aizslēdzat debesvalstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā un neļaujat ieiet tiem, kas to vēlas.
Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs apēdat atraitņu mājas, skaitot garas lūgšanas; tāpēc jūs saņemsiet bargāko sodu.
Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs apstaigājat jūru un sauszemi, lai iegūtu kaut vienu jūdu ticībai; un, kad tas noticis, tad jūs padarāt viņu par elles mantinieku, divreiz ļaunāku, nekā jūs paši.
Bēdas jums, jūs aklie vadoņi, kas sakāt: ja kāds zvēr pie svētnīcas, tas nav nekas, bet kas zvēr pie svētnīcas zelta, tam tas jāpilda.
Jūs, neprātīgie un aklie! Jo kas vairāk: vai zelts, vai svētnīca, kas svētī zeltu?
18Un, ja kas zvēr pie altāra, tas nav nekas; bet ja kāds zvēr pie dāvanas, kas atrodas uz tā, tam tas jāpilda.
Jūs aklie! Kas vairāk: dāvana vai altāris, kas svētī dāvanu?
Kas zvēr pie altāra, zvēr pie tā un visa, kas uz tā atrodas.
Un kas zvēr pie svētnīcas, zvēr pie tās un pie visa, ka tanī atrodas.
Un kas pie debesīm zvēr, tas zvēr pie Dieva troņa un pie tā, kas uz tā sēd.
Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs dodat desmito daļu no mētrām, dillēm un ķimenēm, bet neievērojat svarīgāko bauslībā: taisnību, žēlsirdību un ticību. Šo jums vajadzēja darīt un to neatstāt."
7) Bērnu tiesību aizsardzība un tikumīga (ētiska) sabiedrība, kas nesabojā bērnu pirmreizējo apskaidrību ar traumējoši pazemojošu attieksmi, vai ar izaicināšanu uz lepnību, tiekšanos pēc neētiskas publicitātes, varas un mantas iegūšanas kā vērtībām, nemaz nerunājot par pret bērniem vērstām krimināmi sodāmām darbībām, tā vietā atzīstot savas kļūdas, atvainojoties un tiecoties pašiem savu zaudēto apskaidrību atgūt.
"Tanī pašā stundā mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja: "Kas gan ir lielākais Debesu valstībā?" Un Jēzus pasauca bērnu, nostatīja to viņu vidū un sacīja: "Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā. Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā. Un, kas uzņem tādu bērnu Manā Vārdā, tas uzņem Mani. Bet, kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā."
Secinājums. Augšminētie citāti noklāj gan politiski kreisā, gan labēja spektra vērtības un ataino tās kā vienlaikus praktiski realizējamas. Esošie politiskie pretnostatījumi ir pašu grupējumu mākslīgi sašaurināti noteiktu politisko ambīciju realizēšanai, nevis sabiedrības labāko interešu aizstāvībai. Jo tad tiem būtu jāapvienojas, kas liktos kā piekāpšanās līdz šim deklarētās, šaurās principu kopas priekšā. Katrai politioskajai krāsai ir uzkrāts politiskais kapitāls, līdzīgi kā bagātnieka sakrātā manta, ar kuru tas nav gatavs dalīties un tāpēc aiziet noskumis, tā arī neieguvis apskaidrību un piepildījumu.
Bet - "Dievam visas lietas iespējamas." |
|
|
