Sviesta Ciba |

tominja_opiitis (

tominja_opiitis) rakstīja,
@ 2011-05-26 15:28:00

Pasakiet man latviešu valodas dzīvie lietotāji, vai tiešām forma

... slēgts uz remontu

ir nelatviska?

Vai tādā gadījumā ir jālieto citi varianti, piemēram:

Remonta laikā ... būs slēgts.

Sakarā ar remontu ... būs slēgts

???

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	honeybee 2011-05-26 15:35 (saite)
	promska nelatviska "Remonta laikā slēgts" vai "Slēgts remonta dēļ" (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	unpy 2011-05-26 15:38 (saite)
	Atomātiski līdzīgi gribēju atbildēt, bet pēc tam aizdomājos - kālab tieši nelatviska? Izskatās, ka latviska, nav stilistiski glīti, bet tas jau cits stāsts. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2011-05-26 15:44 (saite)
	pēc manas valodas izjūtas - "uz + akuzatīvs" attiecas tikai uz laiku (slēgts uz mēnesi, slēgts uz gadu), un "remonts" nav laika apzīmējums. varbūt ir kādi vēl citi varianti "uz + akuzatīvs" lietojumā, neesmu filologs, bet, visdrīzāk, "uz remontu" nav okei "slēgts uz remonta laiku" būtu latviski, bet neveikli. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

unpy
2011-05-26 15:49 (saite)

Viss ir sasakņā ar zemāk redzamo 6. punktu. Ja ticam skaidrojošajai vārdnīcai, tad viss ir pat ļoti latviski. Un tā jau ir. Varētu salīdzināt ar frāzi "aiziets uz darbu" - truli skan, bet ir neapšaubāmi latviski.

1. ar akuz. Norāda (kā) virzībā, pārvietojumā sasniedzamu vietu, objekta.
// novec. Norāda cilvēku, kas ir (kāda) virzības mērķis; pie.
// savienojumā "no — uz". Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
// savienojumā "no — uz". Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
2. ar akuz. Norāda kustības, darbības virzienu.
// Norāda novietojuma, atrašanās, izplatības virzienu.
// Norāda skatiena objektu, skatiena vērstības virzienu.
// Norāda uzmanības, uztveres objektu, no kā ir iespējama skaņas izplatīšanās; norāda virzienu, kurā izplatās skaņa.
// novec. Norāda objektu, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts; pret.
3. ar ģen. Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
// Norāda to, kura virspuse, virsma kļūst par (kā) atrašanās vietu pēc (tā) pārvietojuma šīs virspuses, virsmas virzienā.
// Norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris.
// Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par kā balstu un kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
4. ar akuz. Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
// Norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu.
5. ar akuz. Norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process.
// Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
// Norāda laikposmu, kas norobežo (kā) norisi, pastāvēšanu.
// ar ģen.; savienojumā ar vienas un tās pašas saknes lietv. Norāda, ka kas notiek laika secībā; arī pēc (3).
6. ar akuz. Norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu.
// Norāda darbības, norises cēloni, iemeslu.
// novec. Norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu.
7. ar ģen. Norāda darbības, norises veidu, pazīmi, arī kvalitāti.
// ar akuz.
// sar. Norāda darbības veikšanas līdzekli; ar.
8. ar akuz. Norāda daļas, ko iegūst, sadalot kādu veselumu.
Uz pusēm — divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
// Norāda objektu, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums.
Uz pusi — divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
// Norāda, vērtējot, aprēķinot iegūto (kā), parasti aptuveno, vērtību.
9. ar akuz.; parasti savienojumā ar "tas" akuz. formu un adj. pārāko pakāpi ar not. galotni; sar. Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	tominja_opiitis 2011-05-26 15:51 (saite)
	Paldies par lielisko skaidrojumu:) ! Tīri vai prasās izdrukāt un pielikt pie sienas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	unpy 2011-05-26 15:58 (saite)
	Nav par ko - pašam bija interesanti:)) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	honeybee 2011-05-26 15:56 (saite)
	Pēc sestā punkta man latviski pareizi liktos "slēgts uz remontēšanu", ja nu drausmīgi gribas. Tipa tāpat kā "orientēts uz sadarbību", nevis "orientēts uz sadarbi". (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	unpy 2011-05-26 16:03 (saite)
	Nav īsti korekti. "Remontēšana" ir aktīvais procesa nosaukums, "remonts" - pasīvais. Proti, "remontēšana" ir tikai tā procesa daļa, kuras laikā kaut kas tiek reāli darīts, bet "remonts" ir, ja tā var izteikties, visa projekta nosaukums. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	honeybee 2011-05-26 16:36 (saite)
	nu bet projekta nosaukums diez vai ir "nolūks, mērķis" - nolūks, mērķis kā reiz ir kaut ko remontēt, nevis uztaisīt projektu :) ai, tu tā kā cilvēks, kas mācās latviešu valodu un nesaprot, kāpēc nekas nesanāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	unpy 2011-05-26 16:51 (saite)
	Protams, protams, bet "darbības, norises cēlonis, iemesls" projekts gan var būt;)) Zinu un apzinos, ka švaki man ar to latviešu valodu, bet patiesi cenšos;)) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	tominja_opiitis 2011-05-26 15:43 (saite)
	atradu stilistiski vissterilāko iespējamo formu: Saistībā ar remontu ... būs slēgts. Pārbaudīju Latvijas Avīzes materiālos, tā kā tur strādā radikālas latviešu valodas korektores... lai gan arī tur viena korektore ir izmantojusi formu "uz remontu" bez pēdiņām... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	unpy 2011-05-26 15:37 (saite)
	Manuprāt, nav nelatviska gan, arī skaidrojošajā vārdnīcā viena no "uz" nozīmēm ir minēta "Norāda darbības, norises cēloni, iemeslu". (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	tominja_opiitis 2011-05-26 15:44 (saite)
	paldies par norādi, bet es mīļā miera labad pārlaboju uz vissterilāko formu kāda vien bija iespējama. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	cannibalsmith 2011-05-27 14:21 (saite)
	Slēgts remontam. (Atbildēt uz šo)

Navigate: