ieraksti iesaistītie iearhivētie par Iepriekšējais Iepriekšējais Nākamais Nākamais
Tulka / tulkotāja rokasgrāmata - Japāņu personvārdu atveide
bengalaas
[info]iztulko
[info]bengalaas
Add to Memories
Tell A Friend
Japāņu personvārdu atveide
Vai latviešu valodā pastāv kaut kādas oficiālas norādes transkribētu japāņu personvārdu atveidei, kas, piemēram, man pateiktu, vai Chujiro ir Čudžiro vai Čužiro, vai vēl kā?

Paldies jau iepriekš!
Comments
morraa From: [info]morraa Date: 17. Marts 2011 - 01:26 (Pastāvīgā saite)
Man liekas, ka pie vienotas sisteemas Latvijas japaanjlogi nav nonaakushi veel joprojaam, jo ir vairaakas sisteemas, kuras savaa starpaa nav savietojamas. Muusdienaas vispopulaaraakaa ir vispaari, manupraat, idiotiska sisteema, kur par pamatu ir njemta krievu transkripcija un tajaa gadiijumaa tas buus Čudziro, kas aciimredzami nav pareizi.
Latvieshu valodaa ir garumziimes, taapeec vispareizaakais atveidojums buutu Čūdžirō, kas ir praktiski identisks japaanju skaneeshanai.
From: [info]karuna Date: 19. Marts 2011 - 17:18 (Pastāvīgā saite)
Šeit vēl derētu pieminēt iemeslus, kāpēc krieviskā transkripcija neatbilst latviešu fonētikai.

Krievu fonētiķi ir pārliecināti, ka japāņu sh [ɕ] vislabāk atbilst vidējam no trīs variantiem с-сь-ш (līdzīgi ir ar дз un дж). Bet pat tas ir nedaudz nosacīti, jo tie krievi, kas nezina transkripcijas normas, bieži pieraksta japāņu vārdus ar ш (такеши). Latviešu valodā nekāda mīkstā s nav, tāpēc fonētiski var būt tikai š.

Piemēram, Honsju izrunā kā Honšū, Niigata ir Nīgata, Fukusima ir Fukušima, Fudzi ir Fudži, Kioto ir Kjōto, sensei ir sensē utt.
morraa From: [info]morraa Date: 19. Marts 2011 - 17:40 (Pastāvīgā saite)
Es gan pastriideetos par Niigatu un Sensei, jo kad runa ir par Tohoku-Tokijas dialektu maisiijumu (TV valodu) gluzhi Nīgata un Sensē gan tur nav. :) Par Kjōto un Honšjū gan pilnīgi piekrītu un uzskatu, ka ir diezgan vieglprātīgi tos atveidot vienkārši kā krievu kopiju - Kioto un Honsju.
From: [info]karuna Date: 19. Marts 2011 - 18:13 (Pastāvīgā saite)
Dialekti ir dažādi, bet standarta izruna ir Nīgata un sensē. Nu varbūt N ir nedaudz palatizēts, bet tomēr ne tik spēcīgi kā latviešu Ņ.

Angliski lietojot diakritikas atšķirībā no ū, ō, ā, parasti raksta ii, jo ir fonti, kuros ī ir grūti atšķirams no i. Arī ē parasti pieraksta kā ei.
morraa From: [info]morraa Date: 19. Marts 2011 - 18:22 (Pastāvīgā saite)
Nu, bet pashiem japaanjiem jau arii nav せんせえ, bet ir せんせい. Starpiiba tik tieshaam ir gruuti redzama, bet vinja ir. Turklaat es jau spriezhu no sava Kanagawas dialekta skatpunkta, kur せんせい tomeer paliek sensei, bet no citas puses "standartvalodaa" kanagavas dialektam ir loti liels iespaids. :)
From: [info]karuna Date: 19. Marts 2011 - 18:35 (Pastāvīgā saite)
Ja raksta katakanā, tad parasti tikai pievelk svītriņu: ケータイ kētai. Iespējams, ka hiraganas pierakstam ir savi vēsturiski iemesli.
morraa From: [info]morraa Date: 19. Marts 2011 - 18:50 (Pastāvīgā saite)
Piekriitu gan.
Vispaari striidi par to, kaadas tur iisti nianses ir noteiktaa vaardaa ir stipri nepateiciiga lieta, jo Japaanaa taas izrunas meedz stipri mainiities atskjiriibaa no prefektuuras un pat prefektuuras daljaam. Pat "TV valoda", kura ir tohoku un kanto dialektu maisiijums, ir diezgan mainiiga, jo nu, dazhaadi cilveeki tachu runaa un daudzi nemaz pat neapzinaas ka lieto dialektu, nevis kaukaadu maaksliigo "standartvalodu", kuru taapat dziivee lieto tikai Hokkaido iedziivotaaji, kuriem, atkal, ir daudz savu nianshu. :)
From: [info]karuna Date: 19. Marts 2011 - 18:55 (Pastāvīgā saite)
Tas tiesa, it īpaši ņemot vērā, ka kandži rakstībā vispār var noslēpt jebkādas izrunas atšķirības :)
morraa From: [info]morraa Date: 19. Marts 2011 - 18:57 (Pastāvīgā saite)
Taapeec jau taas atskjiriibas tik lielas arii ir! :)
Ja latvieshiem burti neljauj stipri aiziet pa kreisi, tad klasiskais 本当 kanto skan hontoo un kansai honma un ej nu pieraadi kuram taisniiba. :)
From: [info]karuna Date: 19. Marts 2011 - 19:00 (Pastāvīgā saite)
Mjā, kamēr mēs te ar matu skaldīšanu nodarbojamies... :)

Bet es vienalga gribētu oficiāli pieņemt ō lietošanu latviskotajos japāņu vārdos. Man šķiet, ka vienā Sōseki darba tulkojumā tas ir lietots.
morraa From: [info]morraa Date: 19. Marts 2011 - 19:08 (Pastāvīgā saite)
Piekriitu un vispaari vaaji saprotu, kaapeec vajadzeeja to garo oo no latvieshu alfabeeta izsleegt aaraa. :) Jo foto tomeer ir fotō!
Un ja taa pavisam godiigi, mani jau sen maac domas, ka latvieshu valodas rakstiiba nekam neder un prasaas peec ljoti speeciigas reviizijas. Vinja ir vienkaarshota liidz absurdiem, kad vienam burtam ir 3-4 skaneejumi un tas ir turpat vai katram no vinjiem. Te vai nu jaapaarstaaj lietot foneetiskie alfabeeti, vai nu jaaizdomaa jauni burti. :)
From: [info]karuna Date: 19. Marts 2011 - 18:41 (Pastāvīgā saite)
Man interesētu tavas domas par palatizēto ni. Vai latviski būtu labāk būtu transkribēt Nihon vai Ņihon?
morraa From: [info]morraa Date: 19. Marts 2011 - 18:44 (Pastāvīgā saite)
Abi ir vienaadi garaam, manupraat. Turklaat, ar tieshi sho vaardu ir stipra starpiiba izrunaa starp dazhaadiem dialektiem, taapeec ja jau ir Nihon, tad kaapeec lietot ko citu? Njihon jau gluzhi tachu arii nav.
From: [info]karuna Date: 19. Marts 2011 - 18:53 (Pastāvīgā saite)
Nu jā, es vienkārši domāju, ka vajag kaut vai neoficiāli ieviest kādu japāņu nosaukumu transkripcijas standartu un pašiem tulkotājiem vienoties par strīdīgajiem punktiem. :)
morraa From: [info]morraa Date: 19. Marts 2011 - 18:55 (Pastāvīgā saite)
Vajag arii oficiaali. :) Taa jp->ru->lv transkripcija, kuru lieto shobriid, vispaari nekam neder.
From: (Anonymous) Date: 26. Marts 2024 - 18:09 (Pastāvīgā saite)

vadlīnijas japāņu valodas vārdu atveidei latviešu rakstībā un otrādi

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta zinātniskajā žurnālā Linguistica Lettica (№ 31/1, 2023) akadēmiskajā publikācijā "Romanization of Japanese in Latvian and transcription of Latvian in Japanese / Japāņu valodas atveide latviešu rakstībā un latviešu valodas transkripcija japāņu rakstībā" lasāmas vadlīnijas japāņu valodas vārdu atveidei latviešu rakstībā un otrādi (īpaši 318., 328.–330. un 334.–335. lpp.).
https://www.researchgate.net/publication/378068009_Romanization_of_Japanese_in_Latvian_and_transcription_of_Latvian_in_Japanese_Japanu_valodas_atveide_latviesu_rakstiba_un_latviesu_valodas_transkripcija_japanu_rakstiba
From: [info]pievakare Date: 17. Marts 2011 - 12:32 (Pastāvīgā saite)
ir MK noteikumi par personvārdu atveidi latviešu valodā, bet japāņu valoda tur diemžēl nav iekļauta, līdz ar to personvārdus no šīs valodas katrs var atveidot kā vēlas.
17 gab. or komentēt
profile
Piezīmes tulkošanas procesā
User: [info]iztulko
Name: Piezīmes tulkošanas procesā
arhīvs
Back Marts 2024
12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31
saites