From: morraa	Date: 19. Marts 2011 - 18:22		(Pastāvīgā saite)

Nu, bet pashiem japaanjiem jau arii nav せんせえ, bet ir せんせい. Starpiiba tik tieshaam ir gruuti redzama, bet vinja ir. Turklaat es jau spriezhu no sava Kanagawas dialekta skatpunkta, kur せんせい tomeer paliek sensei, bet no citas puses "standartvalodaa" kanagavas dialektam ir loti liels iespaids. :)

From: karuna	Date: 19. Marts 2011 - 18:35		(Pastāvīgā saite)

Ja raksta katakanā, tad parasti tikai pievelk svītriņu: ケータイ kētai. Iespējams, ka hiraganas pierakstam ir savi vēsturiski iemesli.

	From: morraa	Date: 19. Marts 2011 - 18:50		(Pastāvīgā saite)

Piekriitu gan.
Vispaari striidi par to, kaadas tur iisti nianses ir noteiktaa vaardaa ir stipri nepateiciiga lieta, jo Japaanaa taas izrunas meedz stipri mainiities atskjiriibaa no prefektuuras un pat prefektuuras daljaam. Pat "TV valoda", kura ir tohoku un kanto dialektu maisiijums, ir diezgan mainiiga, jo nu, dazhaadi cilveeki tachu runaa un daudzi nemaz pat neapzinaas ka lieto dialektu, nevis kaukaadu maaksliigo "standartvalodu", kuru taapat dziivee lieto tikai Hokkaido iedziivotaaji, kuriem, atkal, ir daudz savu nianshu. :)

From: karuna	Date: 19. Marts 2011 - 18:55		(Pastāvīgā saite)

Tas tiesa, it īpaši ņemot vērā, ka kandži rakstībā vispār var noslēpt jebkādas izrunas atšķirības :)

	From: morraa	Date: 19. Marts 2011 - 18:57		(Pastāvīgā saite)

Taapeec jau taas atskjiriibas tik lielas arii ir! :)
Ja latvieshiem burti neljauj stipri aiziet pa kreisi, tad klasiskais 本当 kanto skan hontoo un kansai honma un ej nu pieraadi kuram taisniiba. :)

From: karuna	Date: 19. Marts 2011 - 19:00		(Pastāvīgā saite)

Mjā, kamēr mēs te ar matu skaldīšanu nodarbojamies... :)

Bet es vienalga gribētu oficiāli pieņemt ō lietošanu latviskotajos japāņu vārdos. Man šķiet, ka vienā Sōseki darba tulkojumā tas ir lietots.

	From: morraa	Date: 19. Marts 2011 - 19:08		(Pastāvīgā saite)

Piekriitu un vispaari vaaji saprotu, kaapeec vajadzeeja to garo oo no latvieshu alfabeeta izsleegt aaraa. :) Jo foto tomeer ir fotō!
Un ja taa pavisam godiigi, mani jau sen maac domas, ka latvieshu valodas rakstiiba nekam neder un prasaas peec ljoti speeciigas reviizijas. Vinja ir vienkaarshota liidz absurdiem, kad vienam burtam ir 3-4 skaneejumi un tas ir turpat vai katram no vinjiem. Te vai nu jaapaarstaaj lietot foneetiskie alfabeeti, vai nu jaaizdomaa jauni burti. :)

From: karuna	Date: 19. Marts 2011 - 18:41		(Pastāvīgā saite)

Man interesētu tavas domas par palatizēto ni. Vai latviski būtu labāk būtu transkribēt Nihon vai Ņihon?

	From: morraa	Date: 19. Marts 2011 - 18:44		(Pastāvīgā saite)

Abi ir vienaadi garaam, manupraat. Turklaat, ar tieshi sho vaardu ir stipra starpiiba izrunaa starp dazhaadiem dialektiem, taapeec ja jau ir Nihon, tad kaapeec lietot ko citu? Njihon jau gluzhi tachu arii nav.

From: karuna	Date: 19. Marts 2011 - 18:53		(Pastāvīgā saite)

Nu jā, es vienkārši domāju, ka vajag kaut vai neoficiāli ieviest kādu japāņu nosaukumu transkripcijas standartu un pašiem tulkotājiem vienoties par strīdīgajiem punktiem. :)

	From: morraa	Date: 19. Marts 2011 - 18:55		(Pastāvīgā saite)

Vajag arii oficiaali. :) Taa jp->ru->lv transkripcija, kuru lieto shobriid, vispaari nekam neder.

From: (Anonymous)	Date: 26. Marts 2024 - 18:09		(Pastāvīgā saite)
vadlīnijas japāņu valodas vārdu atveidei latviešu rakstībā un otrādi

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta zinātniskajā žurnālā Linguistica Lettica (№ 31/1, 2023) akadēmiskajā publikācijā "Romanization of Japanese in Latvian and transcription of Latvian in Japanese / Japāņu valodas atveide latviešu rakstībā un latviešu valodas transkripcija japāņu rakstībā" lasāmas vadlīnijas japāņu valodas vārdu atveidei latviešu rakstībā un otrādi (īpaši 318., 328.–330. un 334.–335. lpp.).
https://www.researchgate.net/publication/378068009_Romanization_of_Japanese_in_Latvian_and_transcription_of_Latvian_in_Japanese_Japanu_valodas_atveide_latviesu_rakstiba_un_latviesu_valodas_transkripcija_japanu_rakstiba