atmiņas par domām

(Reply to this) (Thread)

kas tas tāds ir?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nerādās?
normally tas bija "Love is" košļenes fantiks. un mazliet sarkazma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nerādās.

oriģinālā šis ieraksts bija sarkastisks, izbesīja frendliste, visi tēlo ahujenna sensitīvos, visi pēc viena štampa, bet dzīvē prasti kā zirga deķi. pēc tam izcenzēju un pavērsu pret sevi, lai visi apvainotots.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neapvainotos.

(Reply to this) (Parent)

Kātad ka ir: "tējas īpašā klišeju izlase". Es piemēram nopirktu

(Reply to this)

valoda jau ierobežo formulējumus, nevis apziņu. vai arī es kaut ko smagi jaucu ))

(Reply to this) (Thread)

tur jau tā lieta, ka es sāku par šo šaubīties. arī apziņa ir strukturēta pēc valodas likumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laikam jau tas, ko tu mini, ir tas populārais uzskats, bet tad sanāk, ka mēs nekad nejutīsim to, ko francūži un otrādāk. vismaz intuitīvi man liekas, ka šādam paradoksam jāsanāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man šķiet, ka tieši tā arī ir. vismaz es jutu savādāk, iemācoties citu valodu, sākot tajā domāt un iedzīvojoties tajā vidē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tieši tā tas arī ir. tāpēc mēs nekad arī nesapratīsimies ar ārzemniekiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

te īsti nevar saprast, kur ir robeža, un kas ir ola, kas vista.

"ārzemnieki" ne tik lielā mērā kā konkrētas valodas runātāji, bet drīzāk kā kaut kādas atsevišķas kultūras šūnas pārstāvji, un valoda drīzāk ir kaut kas, kas viņiem liek justies kopā, identificēties un tādēļ netieši iekonservēt un sinhronizēt savu kultūru, parašas, uzskatus, attieksmes šablonus. tas tikpat labi strādā arī otrā virzienā, ka valoda dziļi sevī atspoguļo tieši to, kā viņi domā, tos pašus šablonus. da kaut vai tas, ka mums un slāviem saule ir sieviešu dzimtē, mēness vīriešu. ģermāņu, romāņu un grieķu valodām tieši otrādi, un tur mēs nekādi nevaram saprasties. labi, par šī aspekta izpausmi domāšanā (it sevišķi pie fonā ieslēgta MTV) vēl varētu strīdēties, bet tāds piemērs ienāca prātā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tfu, ko es muldu par slāvu valodām, tie vispār ar savu sauli nekatrā dzimtē

(Reply to this) (Parent)

es pārstāvu tos, kas mīļuprātāk domā, ka valoda ir viela, no kuras veidota pasaule, ne komunikācijas līdzeklis, t. i., es domāju, ka arī kultūra ir taisīta no valodas. bet nu labi, šajā gadījumā jau tam nav nozīmes, par būtību mēs esam vienojušies.

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Parent)

varbūt uztvere?
varbūt atmiņa?

(Reply to this) (Parent)

man radies priekšstats, ka visspēcīgāk darbojas tieši klišejas

(Reply to this) (Thread)

visspēcīgāk darbojas uz ko? ietekmēt citus un paskaidrot sevi - protams, kvanitātes ziņā jā, bet vai tad cilvēka galvenais mērķis ir iedarboties uz pēc iespējas vairāk citiem?

(Reply to this) (Parent)

tīri teorētiski es varētu tev iebilst - pirmkārt, patiesi idiosinkrātiskais valodā nav izsakāms, jo valoda ir intersubjektīva, un pa ja mēs cenšamies izteikt kādu mūsu atsevišķo, īpašo pieredzi ārkārtīgi oriģināli, tik un tā šī idiosinkrātija un subjektivitāte, teiksmim, pazūd tulkojumā. tāpēc, pat ja cilvēks apraksta sevi un savu dzīvi klišejās, tas nevar būt racionāls un loģisks pamats ticībai, ka neesi īpašs, vai drīzāk tas nevar būt pamats ticības neesamībai. tāpat cilvēka spēja izteikties skaisti, stilīgi un skanīgi neliecina par to, ka šis cilvēks ir "īpašāks".

otrkārt, ir jāņem vērā tie aspekti, kāpēc cilvēks vispār vēlas aprakstīt sevi, savu dzīvi, sevis pieredzēto un to, "kā tas ir būt man". ļoti iespējams, ka uzskatot, ka valoda nosaka ne tikai viņa apziņu, bet arī esamību, viņš varētu gribēt censties aprakstīt sevi jaunā vārdu krājumā, tādā veidā "pašradot" sevi un tā tālāk. taču visbiežāk cilvēks centīsies aprakstīt sevi, izmantojot, manuprāt, valodas primāro funkciju - komunikācijas. proti - viņš centīsies aprakstīt sevi, lai nokomunicētu savu idiosinkrātiju kādam citam, otram. pat ja tas ir iedomātais cits. tādā gadījumā, jo vairāk cilvēks atkāpjas no "normas" savā valodas lietojumā, jo vairāk viņš riskē, ka viņu vispār nesapratīs.

es protams zinu un saprotu, ka cilvēka patības izveidē un pašapziņā valoda ir milzu loma, taču identificēt sevi, savu apziņu un patību ar valodu, ko lieto, ir mazohisms. tāpat arī padarīt sevi par kādu "estētisko subjektu".

(Reply to this) (Thread)

kāpēc mazohisms, kāpēc ne reālisms?
to nevar zināt. līdzīgi kā, piemēram, pēdējā laikā neliek mieru doma, ka, varbūt, depresija ir nevis slimība bet informētība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tāpēc, ka valoda ir tikai pastarpinājums. vēlmes un dziņas, piemēram, sākotnēji - pirms ir verbalizētas un tādējādi modificētas - nepastāv valodā, tomēr tās ir ne mazāk reālas.

ok, protams, var uzskatīt, ka tās kļūst esošas un reālas tikai tad, kad tās tiek izteiktas un pamanītas, ka "ir" vispār nozīmē "ir valodā", patiešām tā var uzskatīt, es pati tā esmu uzskatījusi, tikai tam nav nekāda sakara ar faktiem. tāds uzskats atbilst patiesībai ne lielākā mērā, kā tās, saskaņā ar kuru lietām ir pašām sava neatkarīga esamība, neatkarīga no mūsu apziņas, esamības un runas spējām. taču tieši tāpēc es saku, ka tas ir mazohisms, nevis nepatiesība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skaidrs, paldies, sapratu.

(Reply to this) (Parent)

man gan šķiet, ka tie ir prieki par sīkumiem
un tādos brīžos kļūstam nedaudz (vai par daudz) liriski
nopērc velosipēdu!
nopietni

(Reply to this) (Thread)

es tieši tagad pērku :) reālo mountainbaiku, tomēr izdomāju, ka negribu sieviešu riteni, gribu reāli močīt, celties kājās un dīžāties, strauji bremzēt un valkāt keponu.

(Reply to this) (Parent)