Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2009-08-24 21:08:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
par pirmo "mediju karu" tiek uzskatīts spānijas pilsoņu karš, kas notika no 1936. līdz 1939. gadam
republikāņi, kurus atbalstīja padomju savienība, cīnījās pret nacionālistiem, kurus atbalstīja lielākās amerikāņu industriālās kompānijas
kara norisi tajā laikā attēloja īsti rakstāmmašīnas korifeji - ernests hemingvejs, džordžs orvels un marta gelhorna, kā arī fotogrāfs roberts kapa
vēl šis bija pirmais militārais konflikts, kurā parādījās ļoti kruti propagandas materiāli
piemēram, pasta atklātnes









































šie ir basku komunisti
PSU (The United Socialist Party of Cataluña - Partido Socialista Unificado)
UGT (The Socialist Trades Union - Union General De Trabajadores




(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mako
2009-08-24 21:30 (saite)
Pag, Hemingvejs (amerikānis) bija republikāņu pusē, kuriem pretstats bija frankisti. Tā kā USA VS PSRS te nava vietā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2009-08-24 21:32 (saite)
runa ir par amerikāņu kompānijām, nevis asv kā politisko spēku

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mako
2009-08-24 21:41 (saite)
Hmmmmmm.
Var piemērus?
Man vienmēr ir licies, ka tas bija karš, kurā Vācija un PSRS patrenējās, kurai krutāka armija (kā vēlāk Korejā ASV un PSRS). Bet Rietumu demokrātijas te bija Franko pretinieces. Un zināmā mērā PSRS sabiedrotās, lai gan anarhisti un komunisti reizēm rūca viens uz otru. Bet tas nav mans periods un es varu kļūdīties, protams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2009-08-24 22:10 (saite)
1.mašīnbūve un bendža - General Motors, Ford Motors, Firestone, Texaco
2.par vācu un krievu warfares demonstrāciju arī, protams, ir taisnība
3.ASV šajā karā bija oficiāli neitrāla, kamēr PSRS un Meksika oficiāli atbalstīja republikāņus, bet realitātē bez amerikāņiem grūti kurā karā iztikt :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]martcore
2009-08-24 22:16 (saite)
situācija bija aptuveni šāda

The reaction of Western governments to the war was ambivalent and duplicitous. They agreed to a nonintervention pact and the United States embargoed aid to the Spanish belligerents, policies intended to de-escalate the war but whose selective enforcement undermined the Republic. While Germany and Italy supplied Franco with troops, tanks, submarines, and a modernized air force (the first to bomb open cities, most notably Guernica), the nonintervention policy only prevented arms from reaching the Republic. General Motors, Texaco, and other American corporations further assisted Franco with trucks and fuel. The Soviet Union and Mexico were the only governments to sell armaments to the Republic, although much of them were impounded at the French border. Throughout the war, a vociferous political and cultural movement in America rallied to the Republic by raising money for medical aid and demanding an end to the embargo.
http://www.writing.upenn.edu/~afilreis/88/abe-brigade.html

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2009-08-24 22:37 (saite)
Nu diezgan pašvaki, salīdzinot ar Vācijas un Itālijas lomu.
Turklāt augšcitēto rindu autoram noteikti nepatiktu doma, ka atbalsta trūkums republikāņiem lielā mērā bija PSRS nopelns - tā dēļ pieauga komunistu loma republikāņu valdībā, kas atsvešināja pārējos atbalstītājus; toties, kad Staļinam ārpolitikas kurss nomainījās uz pamieru ar Vāciju, tas strauji izbeidzās, un komunistiskā republikāņu valdība palika viena.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]omeega
2009-08-24 23:22 (saite)
Jo diezgan greiza doma, godīgi sakot, - kas traucēja citiem ieliet naudu pārējos atbalstītājos, lai līdzsvarotu komunistu ietekmi? Bet ko tur vairs. Kā teica ģenerālis Franko - hemos pasado!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2009-08-25 06:48 (saite)
Karš nav gluži priekšvēlēšanu kampaņa, kurā "ielej naudu" "atbalstītājos" - jautājums bija atbalstīt vai neatbalstīt arvien komunistiskāku republikāņu valdību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]markizs
2009-08-25 09:38 (saite)
Atceros lasīju viena letiņu diplomāta autobiogrāfiju. Viņš tur arī bij aktīvi iesaistījies sarunās kā starpnieks starp franko pusi un angliju un franciju, vienojoties pa rminēto valstu atbalstu franko režīmam. Ārkārtīgi neoficiāli protams, bet no komunistiem visi baidījās kā no mēra un bija gatavi atbalstīt jebkuru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]eermaniitis
2009-08-24 21:50 (saite)
drīkst, es te klusi piebildīšu (kā neliels papildinājums), ka pirmais preses karš bija tomēr Krimas karš 1853-1856, kad pirmo reizi žurnālistiem ļāva piedalīties batālijās kā kara korespondentiem?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]eermaniitis
2009-08-24 21:56 (saite)
http://www.john-leech-archive.org.uk/images/crimean-war-11.jpg

lūk šis publicēts avīzēs 1856.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?