šonakt sapnī izstrādāju baigo mūvu
biju nokļuvis grāmatnīcā
un tur PĒKŠŅI bija uzradusies baigi interesanta lasāmviela plauktos, man acīs iekrita plāna grāmatiņa ar androīdu uz vāka un nosaukumu "plaisa tuneļa galā"
prasu - cik maksā
man saka seši lati, bet grāmata tiešām plāna, drošvien kādi četri īsstāsti iekšā un cita tvitera proza
čota pasūtīju pokālu ar šampanieti pa divi piecdesmit un neuzkrītoši izlasīju turpat pie letes
nu man likās - neuzkrītoši

par ko bija, točna netceros, bet nebija slikti

es savukārt esmu atgriezies vienā incantā biznesprojektā, kuru biji pametis
bet pirms krīzes bija ļoti kruta
tā teikt, reprezentācija ņēma virsroku pār veselo saprātu, utt
tagad prožekts pamēģinās šo to nopietnāku nopelnīt

pic ļoti releited, thh

sazin, kurš no Boltiem ir ātrāks jamaikietis vai suns

par pirmo "mediju karu" tiek uzskatīts spānijas pilsoņu karš, kas notika no 1936. līdz 1939. gadam
republikāņi, kurus atbalstīja padomju savienība, cīnījās pret nacionālistiem, kurus atbalstīja lielākās amerikāņu industriālās kompānijas
kara norisi tajā laikā attēloja īsti rakstāmmašīnas korifeji - ernests hemingvejs, džordžs orvels un marta gelhorna, kā arī fotogrāfs roberts kapa
vēl šis bija pirmais militārais konflikts, kurā parādījās ļoti kruti propagandas materiāli
piemēram, pasta atklātnes
( ... )

starp citu, literārajā detektīvžanrā ir viens tāds fascinējošs moments
kā tiek atrasti visādi slepkavību upuri
klasika: "es vairākas reizes piezvanīju pie durvīm. neviens neatvēra. es nospiedu durvju rokturi - durvis nebija aizslēgtas", nu un tālāk pēc teksta

jaukie klab elvē spameri un fleimotāji, a jūs arī tā darat, nu, aizejat ciemos pie kāda, tur zvanat, ja neviens neatbild - a jāpaskatās, moš durvis ir vaļā?!