Pēc spēles "Pēdējais pāris šķiras" motīviem atlasītie komiksu varoņi un antivaroņi veic sparīgas sparingdarbības, labos komandē plastmasas ģenerālim līdzīgais Deniss Kveids, slikto lazaretē strādā Džozefs Gordons-Levits, kurš sevi personificē kā Dārta Veidera "mini-me", mums meitenes jau žēlojās. Jau kaut kur augustam ap pusi sāk rasties iespaids, ka visi šie frīki kā reizi ir nevis izcilie un neuzvaramie supervaroņi, bet gan pusnojūdzies militāru sinefīlu bars, kas pēdējos trīs gadus visas vasaras aizvadījis IMAX paviljonos ar nakšņošanu, telti un tualetes telpām, lai iznākot dienasgaismā aizietu visai negaidītā daunšiftingā. "Kobrā" materiāls ir sagrābstīts no visa, kas bijis pa rokai, fjūčerpukalkas šauj ar diskotēku gaismām kā jūsu "vočmenos", galvenais varonis aptur mašīnu aki Vilk,bļaģ,zobis, dramaturģijas virsotnes - melns nindzja cīnās ar tādu pašu baltu nindzju, rudmataina lēdija lēdija cīnās ar tādu pašu tumšmatainu lēdiju, megauztrenēts komandoss cīnās ar...
Pelēks, viss pelēks! Pēc seansa restartējot galvu noskaidrojas, ka fails "The Rise of Cobra" ir izdzēsies uz neatgriešanos. 

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd. / afigkino 

Viena no pagājušā gada galvenajām Eiropas filmām, kurā tiek attēlota vācu pusteroristiskās organizācijas RAF (komunisti, karoče) vēsture, krasi noraida sevis ielikšanu pāris rindiņās, tāpat kā temats, kas tiek tajā apspriests - ir nepieciešams vismaz disertācijas apjoma darbs, un tāpat pēc tam paliks daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu. Filmēts strikti pēc dokumentāliem faktiem pasākums sev neatsaka seksīgos aktieros un krutās bojeviku scēnās - bet tas tikai domāts, lai uz kino vaļītu nevis vēsturkārie burta grauzēji un nerdi, bet gan normālā tauta. Man atstāja vismaz trīs secinājumus: ka ideoloģija tomēr ir diezgan baismīgs pašattainošanas līdzeklis jaunatnes galvās, ka mīts ir vēl briesmīgāks, un, ka ar RAF saistītā galvenā traģēdija, kad gāzās līķi un lija asinis, notika jau tajā, kad terorisma akts vairs netika uzskatīts par politiskās pārliecības izteikumu. 

in 2009 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino

Dažiem labiem pasaulē zvērīgākais kino "Hot Fuzz" tā arī nav izgājis no galvām - Seta Rogena tēlotais lielveikala apsargs parāk jau atgādina atgādina Niku Frostu, kurš no  Saimona Pega iemācījies neatlaidību, pašaizliedzību un drošsirdību tvarstot Supermārketa Kaitniekus un Ienaidniekus. Politnekorektums negābj, kopš Henkoks atņēma bērnam saldējumu, bet Bruno piejāja visus ar savu straponu kabatā, mēs vairs nespecializējamies uz soft porno.  Karoče, figņa.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi! / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd. / afigkino

Absolūti dižs kino, kura galvenā kvalitāte ir tajā, ka tas pilnīgi nevainīgi ir ietvēris sevī bezmaz visas pa īstam krutās lietas, kas pēdējā laikā ar kino ir notikušas. Formula "Cloverfield + Spīlbergs" ir taisnīga tikai kā zināma nejaušība, kur no monstro paņemta notiekušā nosacītība (un pret krabjveidīgajiem ārplanētiešu  viesiem visi izturas patīešām tā, it kā vēl neapzināta vietējo šmurguļu cilts būtu nokāpusi no palmām un caur džungļiem kaut kā nokļuvusi Johannesburgas aglomerātā), no Spīlberga - eleganta kino trīspakāpju sistēma. Ievadtrešdaļa ir kopsavilkums no visām manām mīļākajām mockumentaries uzreiz (pat uz "Dievu pilsētu" bezmaz velk), geto iedzītie krabjveidīgie slienājas gar miskastēm, pārtiek no kaķu konserviem un samērā ienīst varas struktūras - liekas, vēl nedaudz un lokālajā Komptonā parādīsies pirmie louraideri un gangsterreps ar neveselīgu akcentu. Mūsu galvenais varonis ir rieiltors, kas mēģina izlikt sabiedrības atkritumus ārpus būdām, lai aiztriektu uz vēl dramatiskākām jebeņām, bet citplanētieši tikai aizdzertās balsīs apbrīnojami prātīgi murmina tekstus "es pa latvisk nesaprot, es te neesmu pierakstīts, gaidiet īpašnieku, manis mājās nav". jau pēc pirmās pusstundas var droši iedot kādu mežonīgu kinoakadēmijas balvu un laist uz ekrāniem atsevišķi.

Otrajā trešdaļa naratīvs tiek diezgan krasi mainīts naratīvs - režisors dod Kronenbergu, pēdējā trešdaļā - Spīlbergu. Detaļas nestāstīšu, lai īpaši nemulsinātu. It-kā-satīra par aparteīdu ātri vien dodas prom uz otro, trešo un ceturto plānu - no ekzoskeleta visus prien tik ļoti, ka kāds tur vairs sociālais komentārs! Toties atgriežoties pie sarunas par "visām krutākajām lietām kino"; te katrs varēs atrast savu mīļāko fantastiku, kas ir pārliecinoši samaisīta nevis mārketologu biroja mēģenēs, bet gan pavisam godīgi filmas autoru galvās (tāds sirdšķīsts skatiens ir, piemēram, arī Denijam Boilam); -  vislabākais ir moments, kurā saproti: filma ta diezko daudz nav aizgājusi arī no Trīra apcirkņiem. Nu, domājiet paši, ja cilvēks ar "Dogmas" kameru staigā diezgan norobežotā paviljonā no sektora uz sektoru, draugi, "Manderleja - 2021", tur ir vienkārši brīnišķīgas paralēles. Šādu fenomenālu šovu mums reiz spēja nodemonstrēt tikai korejietis Bons Juns Ho, taču Holivuda nepadodas, un citplanētiešiem braukt pilsētas sabiedriskajā transportā bez e-talona ir stingri aizliegts!

in 2009 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino+

Breta Īstona Ellisa literatūra izraisa filmmeikeros visai interesantu iespaidu - viņi uzreiz kā dobermaņi metas izlaizīt ar mēli katru kadra stūrīti, kino vienmēr ir tik maniakāli sterils, it kā katrā režisorā dzīvotu savs mazais Hovards Hjūzs. Netīri trauki te nav iedomājami. Nošķiebusies glezna pie sienas ir movetons. Atlikušo cigarešu daudzums kastītē vienmēr būs pāra skaitlis. Vienīgais, ko drīkst atļauties koplietojumā ar sniegbaltu kreklu - asinis katra fotošopa speciālista vai kolorista estētiskās jūtas apmierinošā tonī. Neskatoties uz to, ka ar perfekcionismu sirgstošā (kaut arī labā nozīmē!) filma ir pēc idejas daudz saturīgāks pasākums par "Amerikāņu psihopātu" un stāsta mums par vesela sociālā slāņa iluzoro pasauli, nevis vienu atsevišķu indivīdu, ideja pagāžas zem kaudzes ar detaļām, bez kurām nevar, bet ar kurām grūti. Pirmā pusstunda vispār lielisks citas realitātes triecienkino - daudzie varoņi nepārtraukti atrodas kaut kādā astrālā (pārsvarā guļ vai astralizējas ar vielām), uz planētu Zeme viņus spēj izsauc tikai niecīgi un nepatīkami sīkumi, teiksim, telefona zvans vai slepkavība. Diemžēl turpinājumā sākas diezgan apmuļļāta gaušanās par morāles krīzi, sižeta līnijas, lai arī cik labi nebūtu iezīmētas - to ir daudz par daudz, lai mēs par tām izņemot "mū un bē" kaut ko saprātīgu spētu pateikt vai vismaz padomāt, Mikijs Rurks, kā saka, norurkojas un aizbrauc tālēs. Zemisko instinktu dzītā pilsēta turpina dzīvot tālāk.

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd. - / afigkino

Золушка:
- Туфелька мне подошла, когда свадьба?
Принц:
- Это был полуфинал. Сейчас будем мерить бюстгальтер №5.

meitenes, jums jaunumi no modes pasaules
šosezon sevišķi aktuāli
( ... )

vēl tāda štuka
vārdsakot, nav noslēpums, ka mana mīļākā punk rock plate ir grupas the damned 1977.gada albums "damned, damned, damned", kas ne tikai ir močna ekspresīvs un ātrs, bet arī hitovijs šopezģec
nākamajos trīs albumos noskaidrojās, ka grupai ir vispār tāda forša popmūzikas mašīnīte galvā ielikta, dēļ kuras viņiem mēdza gadīties brīnišķīgi melodiski grāvēji
ap 80-o visu viņi tāpat kā daudzi citi tajā laikā pamatīgi jebanuļisj ar galvu un aizgāja gotiskajā neatgriezeniskajā pizģecā
līderis nolēma, ka viņš tagad būs vampīrs un normālu dziesmu vietā sāka dziedāt rokoperas
protams, ne tik drausmīgos elles apļos kā to dara grupa dzelzs vilks ar plānu 9 no atklātā kosmosa
bet tomēr
karoče, tur jau plates varēja mierīgi sviest ārā un tā vietā klausīties cures japanese whispers

vampirizācija ar zārku pornobalādēm, protams, nepagāja garām visādiem gotiem, no kuriem viņu publika 80-o vidū sastāvēja nedaudz vairāk nekā pilnībā

un tagad skatos, pensionāriem pagājušajā gadā pēkšņi iznāk pilnvērtīgs albums ar nosaukumu "so who's paranoid now"
intereses pēc iekačāju paklausīties, domāju, nu tagad gotiem kā reizi renesanse, gan jau banda veiks imidža monetarizāciju un mēs noklausīsimies visu par tēmu līgavas kleitas, zilas rozes, sarkana bļaģ plazma, vismaz kāds eritrocītštorms stāvot plandošā nospeķotā plašķī klints smailē zem ļauni smīnošā mēness, thhh
a tur tāds brīnišķīgs pārsteigums
karoče, ieraksts naturāli līdzīgs nevis kapu romantikai, bet viņu "the black album"'1980, kas ir tāds foršs astoņdesmito pauerpops ar punk rifiem, bet uzsvaru uz popsņu tieši
pitekantropiski jau izklausās, it kā pēkšņi būtu ieslēdzis MTV pirms divdesmit gadiem
taču patiesībā šausmīgi zajebisj
pat lēnie klaviergabali vairāk velk uz keivu vai, teiksim, the divine comedy, nekā atklātu huiņu, ja pusalbumu, kas neatbilst augstajiem popstandartiem izmet ārā, pārējais ir labāks nekā 90% mūsdienu popmūzikas, jesss

te vot pāris dziesmas, lai jūs saprastu, par ko es runāju
a nation fit for heroes
little miss disaster

a baltijas ceļam par godu uz velotrenažiera var pamīties

a kamēr vieni skrēja pa rīgas ielām, citi skrēja pasaules čempionātā

"Par pasaules vieglatlētikas čempioni 1500 metru skrējienā svētdien tika atzīta Marjama Džamala no Bahreinas, kura uzvarēja arī iepriekšējā čempionātā.
Sākotnēji sacensībās uzvarēja Spānijas sportiste Natalija Rodrigesa, tomēr aptuveni pusstundu pēc skrējiena beigām viņa tika diskvalificēta. Tas notika, jo pēdējā aplī viņa, apsteidzot tā brīža līderi Geletu Burku no Etiopijas, pagrūda pretinieci, kas piedzīvoja sāpīgu kritienu. Spānija vēl var iesniegt apelāciju par šo lēmumu."
(delfi)

lūk, šis satriecošais mirklis