Sviesta Ciba |

Chloroform Sauna (

martcore) rakstīja,
@ 2009-08-24 21:08:00

par pirmo "mediju karu" tiek uzskatīts spānijas pilsoņu karš, kas notika no 1936. līdz 1939. gadam
republikāņi, kurus atbalstīja padomju savienība, cīnījās pret nacionālistiem, kurus atbalstīja lielākās amerikāņu industriālās kompānijas
kara norisi tajā laikā attēloja īsti rakstāmmašīnas korifeji - ernests hemingvejs, džordžs orvels un marta gelhorna, kā arī fotogrāfs roberts kapa
vēl šis bija pirmais militārais konflikts, kurā parādījās ļoti kruti propagandas materiāli
piemēram, pasta atklātnes

šie ir basku komunisti
PSU (The United Socialist Party of Cataluña - Partido Socialista Unificado)
UGT (The Socialist Trades Union - Union General De Trabajadores

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

martcore
2009-08-24 22:16 (saite)

situācija bija aptuveni šāda

The reaction of Western governments to the war was ambivalent and duplicitous. They agreed to a nonintervention pact and the United States embargoed aid to the Spanish belligerents, policies intended to de-escalate the war but whose selective enforcement undermined the Republic. While Germany and Italy supplied Franco with troops, tanks, submarines, and a modernized air force (the first to bomb open cities, most notably Guernica), the nonintervention policy only prevented arms from reaching the Republic. General Motors, Texaco, and other American corporations further assisted Franco with trucks and fuel. The Soviet Union and Mexico were the only governments to sell armaments to the Republic, although much of them were impounded at the French border. Throughout the war, a vociferous political and cultural movement in America rallied to the Republic by raising money for medical aid and demanding an end to the embargo.
http://www.writing.upenn.edu/~afilreis/88/abe-brigade.html

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

divi_g
2009-08-24 22:37 (saite)

Nu diezgan pašvaki, salīdzinot ar Vācijas un Itālijas lomu.
Turklāt augšcitēto rindu autoram noteikti nepatiktu doma, ka atbalsta trūkums republikāņiem lielā mērā bija PSRS nopelns - tā dēļ pieauga komunistu loma republikāņu valdībā, kas atsvešināja pārējos atbalstītājus; toties, kad Staļinam ārpolitikas kurss nomainījās uz pamieru ar Vāciju, tas strauji izbeidzās, un komunistiskā republikāņu valdība palika viena.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	omeega 2009-08-24 23:22 (saite)
	Jo diezgan greiza doma, godīgi sakot, - kas traucēja citiem ieliet naudu pārējos atbalstītājos, lai līdzsvarotu komunistu ietekmi? Bet ko tur vairs. Kā teica ģenerālis Franko - hemos pasado! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	divi_g 2009-08-25 06:48 (saite)
	Karš nav gluži priekšvēlēšanu kampaņa, kurā "ielej naudu" "atbalstītājos" - jautājums bija atbalstīt vai neatbalstīt arvien komunistiskāku republikāņu valdību. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: