Nu diezgan pašvaki, salīdzinot ar Vācijas un Itālijas lomu.
Turklāt augšcitēto rindu autoram noteikti nepatiktu doma, ka atbalsta trūkums republikāņiem lielā mērā bija PSRS nopelns - tā dēļ pieauga komunistu loma republikāņu valdībā, kas atsvešināja pārējos atbalstītājus; toties, kad Staļinam ārpolitikas kurss nomainījās uz pamieru ar Vāciju, tas strauji izbeidzās, un komunistiskā republikāņu valdība palika viena.