|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -
Comments:cik atceros es bērnībā pati lasījos no istabas, kad māte brāli zīdija, jo nu pārāk tāds kautkāds stipri intims pasākums, tagad ganjau darītu tāpat.
Tas jau arī no zīdītājas daudz atkarīgs, tāpatkā ir cilvēki, kas delikāti ieiet vārtrūmē uzpīpēt, lai aizmugurē gājējus netraucēt un tādi, mazāk delikāti, un tiem ta laikam pofuj, kur to krūti raut laukā jā, ar to es vēlējos uzsvērt šīs analoģijas absurdu, precīzāk - norādīt liesmojošu idiotismu šajā salīdzinājumā.
nujā, kaut kur tur, laukā ir tāda paralēlā pasaule, kur pieņemts bāzties citiem virsū, vienalga, ar pliku krūti, salkanām smaržām, sejā pūstiem dūmiem, elpošanu pakausī, vai garlaicīgu viedokli. Tad tur vēl tad ir tādi, kas pisās publiski, patīk, ka skatās, jūnov. Un tad vēl ir tādi, kuriem nepatīk, ka viņiem bāžas virsū, liek justies neērti un piespiedus kārtā vērot svešus, intimus procesus
ēšana ir intīms process, piekrītu. jāaizliedz to darīt publiski.
kāpēc Jūs iedomājaties, ka zīdītāja Jums "bāžas virsū ar savu krūti"? un, ka viņai ir, līdzīgi kā pīpētājam, jāiet barot bērns vārtrūmē, lai, acīmredzot, Jums netraucētu? tās nav ne salkanas smaržas, ne cigarēšu dūmi, ko pieaudzis cilvēks var izvēlēties - darīt vai nedarīt. bērns tādā veidā ēd un citādi nevar paēst. Jūs tiešām nesaprotat, ka tā ir kaut kāda dīvaina Jūsu perspektīva uz ēeem... ēšanu?
"piespiedus kārtā vērot svešus, intimus procesus"
:DDDDDDD Gara acīm redzu, kā krūtsbarojošās māmiņas piesien fjoklu pie krēsla, uzliek galvā tādu uzparikti kā Mehāniskajā apelsīnā un tad tik baro un baro savus zīdaiņus. Vispār jau blenzt virsū svešiem cilvēkiem ir nepieklājīgi, vienalga, vai baro ar krūti, vai staigā ar cauru jaku.
vispār jau tā skatīšanās ir dabīga, primāti zīdīšanu un auklēšanu apgūst, vērojot bara mātes. zoodārzos tā ir vesela problēma, ja gorilla nav redzējusi, kā pabarot bērniņu, viņa to neprot, tāpēc viņām rāda video.
tak es jau arī, paldiesdievam, nevēroju. Nezinu, kas tie par tādiem laika plānojumiem un stilīgo dzīvesziņu, ka bērns akurāt jāzīda kautkur brīvībenes viduspunktā starp bankomātu un brančotavu, mapēm šļūkot un zeķēm
pag, a nebij tāds štuks viens, paga... kā nu viņu sauca pulkstenis, ne? pēc tā kautko tur varēja noskaidrot, cipari visādi, nutur, ap pulksten cikiem būtu labi, ja es būtu tur un tur, ap tikiem tur
Nu paga, kāpēc sieviete ar mazu bērnu nedrīkstētu rādīties uz ielas tikai tāpēc, ka būs jābaro? Vai kāpēc jārēķina speciāli pa stundām, lai tikai negadītos publiskā vietā netīšām? Vai tiešām krūtis ir kaut kas tik ļoti kaunpilns, ka ieraudzīšana barošanas kontekstā cilvēkus mentāli traumē? Vīrieši gan staigā plikām krūtīm karstās vasaras dienās. Tā ir tā sieviešu krūšu seksualizācija rietumos, kas cilvēkus padarījusi tik neveiklus un kautrīgus, un nosodošus.
nupag, es jau arī stūrī mīzējiem neskatos virsū, bet tā, garām ejot, domīgam ar uz iekšu un vienlaikus tālē vērstu skatienu, bieži vien izrādās, ka kādu strēķi esmu blenzusi virsū kāda cītīgam mēģinājumam iztaisīties. un tur iestājas tas neveiklības moments,
akdievs, akdievs, visas manas zilās zeķes trīc.... KĀ VAR salīdzināt BĒBĪTI ar JEBKO jā, patiešām, ne vienmēr bēbīšiem gribas ēst kā pēc pulksteņa, bet to jūs varat nezināt, jo Jums bērnu, visticamāk, nav. tomēr salīdzināt mazu bērnu, kuram nepieciešams ēdiens, ar "stūrī mīzēju", droši vien liecina, ka pie vainas ir ne tikai jūsu nezināšana par bērnu kopšanu, bet arī kaut kāds vispārējs domas pavediena trūkums... un nav runā par šī argumenta emocionālo pusi (uz ko varētu būt vērsts Jūsu ironiskais izauciens par to, kā var bēbīti salīdzināt ar jebko), bet to, ka šīs lietas tiešām nav salīdzināmas. bērna ēšana nav ne stūrī mīšana, ne pīpēšana, ne uzbāzīga saruna, nekas cits. un, līdz ar to, tas vispār ir kļūdains izteikums, ar kuru šobrīd mēģināt pamatot savu viedokli.
Pāreja uz "Jūs" ir kā salta pļauka, kā brīvais, izlaistais beņķis Mirttantes bērēs starp Dumpi un Olitu... Bet par visu citu, tā arī nesapratu, tad noiet tomēr maliņā vai nē?
par kādu maliņu īsti ir runa? es varu barot kafejnīcā? vai man jāiet uz to vārtrūmi?
es neesmu nevienā brīdī bijusi "uz tu". Tas man ir ļoti liels zaudējums! liels .... ZAUDĒJUMS, KARL! Ganjau, ka var, cik esmu šito savā pasaulē manījusi, viņas tur tik profesionāli aizlokās, novirpinās kā virdžīnija ar to tēkreklu, ka neviens neko nemaz ar nepamana, kas tur īsti notika.
khh, ja es teikšu, ka salīdzinājums vietā (sajūtas ļoti līdzīgas; nav pat jāredz stūrī mīzējs; kaut vai tualetes podā mīzējs), mani nomētās ar kartupeļiem? :)
nā, šite kartupeļu vietā "jūs", lai uzreiz zini, ka sarunājies ar sevišķi inteliģentu tādu, no kultūras nama, lai :D
nu, es ēdu intimi pārsvarā, jā, uz ielām nemēdzu ēst, pa amerikāņu modei, skrējienā no bankas uz brančotavu, piesēžu kautkur maliņā (uz soliņa, piemērām, vārtrūmē arī)
mja, ok es padodos un izstājos no šīs sarunas. varu vien priecāties, ka man apkārt ikdienā nav cilvēki, kuri sagaidītu, lai eju barot bērnu trepjtelpā vai krūmos.
Man pāris reizes sabiedriskajā transportā blakus sēdošā sieviete ir sākusi barot bērnu un visai atklāti. Es, saprotu, ka tas norm., bet es arī nezināju, kur dēties un jutos ļoti neveikli.
kas ir mazāk besīgi - kad kliedz vai kad izvelk pupu? tas nav uzbrūkošs jaut. vnk zināšanai, jo man vienmēr licies, ka visi grib, lai nav trokšņa.
ja izvelk pupu, mani vairāk tracina pašas reakcija, noteikti ne fakts. es drīzāk nezinu, kā reaģēt, it sevišķi, ja tas cilvēks nav svešs, uz kuru tev nevajadzētu reaģēt VISPĀR, bet draugs. t.i. draudzene.
ja bērns brēc, tad gan reizēm beidzas cilvēkmīlestība. bet abos gadījumos es zinu, ka tās ir MANAS reakcijas, es nekad nepārmestu MĀTEI ne vienu, ne otru, ja nu vienīgi tas nav kinoteātris (brēkšanas gadījumā). bet arī tad spēju iztēloties, ka ļoti gribu aiziet uz pirmizrādi, nav kas pieskata, un ticu, ka nogulēs, ja nenogulēs, iziešu ārā. un viss draudzīgi saiet uz īso. piemēram, cilvēki, kas apgalvo, ka zīdaiņiem nav jābūt lidmašīnās/kafejnīcās... nu, viņi ir lohi.
man parasti ir tkrekls virs pupa, un es domāju ka baroju diskrēti. protams, kad ļoti kliedz, viss kļūst vienalga, pat ja jāizģērbjas.
cilvēki ir dažādi, bet lielākoties jau māte ar bēbi arī dotu priekšroku klusai, nomaļai vietai, diemžēl pilsētā tas ir diezgan neiespējami. es pati arī mēģinu neblenzt un jūtos par to drusku iespringusi. bet tās ir tik niecīgas problēmas un neērtības, ka īsti neliekas vērts muti dzesēt. absolūti kreizigakais, ko esmu redzējusi, kad bērnu slimnicā slims bērns uznemšanā apčurāja matei klēpi, un personāls viņai lika noģērbt apakšu SEV ejot uz palātu, lai neienes infekciju. un pat neideva halātu vai palagu. viņa gāja pa koridoru ar pliku dirsu, nesdama savu slimo bļaujošo bērninu. tad es toč nezināju, kur likt acis. Bet vispār domāju, ka tava neērtība un sajūtas šajā gadījumā ir nenozīmīgs sīkums salīdzinājumā ar to, kas jāpārvar mātei, lai šajā sabiedrībā publiskā vietā pazīdītu bērnu.
exactamundo; bet gribēju tik arī peniju atbalstīt, ka viņa pati saka, ka viņai šī sava reakcija besī.
viņas pašlaik runā par to, ka precēties nevis grib vai negrib, bet VAJAG, nu, un ne jau juridisku iemeslu dēļ. jau ir apspriestas 30 dienas svārkos, kam sekoja draudzenes zvans, ka viņa (protams) precas, un ļoti sajūsmināta atbilde uz zvanu, protams, pēc klausules nolikšanas varēja līksmi aprunāt, kāpēc viņai nevajadzētu precēt konkrēto vīrieti.
Man šādi skati ir vienaldzīgi, nekādas emocijas vai pārdomas neraisa.
Bet nu jā, es vispār esmu nūdiste. Man pat vārtrūmē čurājošs vīrietis izsauks labākajā gadījumā vieglu smīnu, bet ne neērtības sajūtu.
Mjā, man šķiet līdzīgi ir ar pirti vai ginekologu, tas ir konteksta jautājums. Ja kāds svešinieks randomly staigā apkārt puspliks, tas ir dīvaini, bet pirts kontekstā normāli. Rādīt svešiniekiem savus private parts ir dīvaini, bet ārsta kabinetā normāli. Līdzīgi ar barošanu. Ja kāda sveša sieviete izvelk un rāda krūtis sabiedriskā vietā, tas ir dīvaini, bet barošanas kontekstā normāli. Līdz ar to es nesaprotu, kāpēc citiem par šo jautājumu jāiespringst, mums visiem ir ķermeņi, nevajag jau nu no viņiem attālināties tik tālu, ka aizmirstas kā rodas bērni un kā tos baro, tas nav nekas shameful, es saprotu, ka sievietēm barot publiski pašām varētu būt awkward, bet manuprāt svešiniekiem būtu jābūt iejūtīgiem.
es atkal pēc vēdām biju sapratusi, ka ja strīpā ir 3 viena dzimuma bērni, tad ceturtais pretēja dzimuma izjauc dzimtu - nekāds tur ne sašaurinājums uz meitenītēm tieši vai kā, bet nu blā blā, jā
jā, viņai bija trīs dēli, so es laikam visu pareizi saklausīju:)
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||