|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -
Comments:Man pāris reizes sabiedriskajā transportā blakus sēdošā sieviete ir sākusi barot bērnu un visai atklāti. Es, saprotu, ka tas norm., bet es arī nezināju, kur dēties un jutos ļoti neveikli.
kas ir mazāk besīgi - kad kliedz vai kad izvelk pupu? tas nav uzbrūkošs jaut. vnk zināšanai, jo man vienmēr licies, ka visi grib, lai nav trokšņa.
ja izvelk pupu, mani vairāk tracina pašas reakcija, noteikti ne fakts. es drīzāk nezinu, kā reaģēt, it sevišķi, ja tas cilvēks nav svešs, uz kuru tev nevajadzētu reaģēt VISPĀR, bet draugs. t.i. draudzene.
ja bērns brēc, tad gan reizēm beidzas cilvēkmīlestība. bet abos gadījumos es zinu, ka tās ir MANAS reakcijas, es nekad nepārmestu MĀTEI ne vienu, ne otru, ja nu vienīgi tas nav kinoteātris (brēkšanas gadījumā). bet arī tad spēju iztēloties, ka ļoti gribu aiziet uz pirmizrādi, nav kas pieskata, un ticu, ka nogulēs, ja nenogulēs, iziešu ārā. un viss draudzīgi saiet uz īso. piemēram, cilvēki, kas apgalvo, ka zīdaiņiem nav jābūt lidmašīnās/kafejnīcās... nu, viņi ir lohi.
man parasti ir tkrekls virs pupa, un es domāju ka baroju diskrēti. protams, kad ļoti kliedz, viss kļūst vienalga, pat ja jāizģērbjas.
cilvēki ir dažādi, bet lielākoties jau māte ar bēbi arī dotu priekšroku klusai, nomaļai vietai, diemžēl pilsētā tas ir diezgan neiespējami. es pati arī mēģinu neblenzt un jūtos par to drusku iespringusi. bet tās ir tik niecīgas problēmas un neērtības, ka īsti neliekas vērts muti dzesēt. absolūti kreizigakais, ko esmu redzējusi, kad bērnu slimnicā slims bērns uznemšanā apčurāja matei klēpi, un personāls viņai lika noģērbt apakšu SEV ejot uz palātu, lai neienes infekciju. un pat neideva halātu vai palagu. viņa gāja pa koridoru ar pliku dirsu, nesdama savu slimo bļaujošo bērninu. tad es toč nezināju, kur likt acis. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||