evergreen - http://filozofija.lu.lv

veiksmi nenožēlošanā :)

(Reply to this) (Thread)

ak tu drankjis :)
nebuutu pateicis nezinaatu ka nozeelas opcija arii pastaav :)
vispaar nozeela ir afekts nevis racionaalitaates sekas ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vienmēr laipni :)
well, savā ziņā noteikti. nožēla ir emocijas, bet emocijas tā īsti nemēdz būt racionālas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par shito es jums kaadreiz uzmiishu uz kaajas ;)

(Reply to this) (Parent)

Tajā nozīmē, kādā racionalitātes jēdzienu pielieto tu, nekas īsti nav racionāls (pat abstrakts prāts), ja vēlamies saglabāt koherenci un rēķināties ar tālākām konsekvencēm.

(Reply to this) (Parent)

Suuds ne izveele. Un taa nav kritika, bet fakta konstataacija.
Filozofiju var studeet arii maajaas.

(Reply to this) (Thread)

visu var studeet maajaas, ja ir taada veeleeshanaas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mediciinu nevar studeet maajaas.
Praktisko atomfiziku nevar studeet maajaas.
Jebkura veida aviaaciju nevar studeet maajaas.
Utt., utt.

Tachu es vienkaarshi gribeeju pateikt, ka ar filozofiju tu buusi dziljos suudos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es tikai gribeeju teikt, ka jau cetrus gadus tur maacos ..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad tu jau 4 gadus esi dzilji suudos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visiem apgalvojumiem vajadziigs konteksts :)

(Reply to this) (Parent)

Teiciena "Skabargu cita acī samana, baļki savējā - neredz!" garā varētu gan iebilst, ka drīzāk jau tu pats esi dziļos sūdos un ne četrus gadus, bet visu savu iepriekšējo (un arī nākamo) dzīvi.

p.s. Filosofija nav vienpatīga nodarbe un studēt to mājās nevar. Tā ir Rietumu domāšanas tradīcija jau vairāk kā divarpus tūkstošus gadu, kamēr ar attieksmi "mājās" tur tāda izolēta murgošana vien sanāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Attieksmi veido pieredze.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pieredzes tvērums valodā ir pakļauts fantāzijas (iztēles, priekšstatītspējas) darbībai (kas ir visai autonoma). Un šīs te fantāzijas vai priekšstati kā nekas cits ir pakļauts ilūzijām.

Ilūzija, ja vēlies, ir tas, kas padara objektīvi nepastāvošu lietu par subjektīvi pastāvošu. To nodrošina psihiskie mehānismi, kas, indivīdam pašam nemanot un nenojaušot, nomaina "es vēlos, lai tā būtu" (vēlmes izpausme apziņā) uz "tā ir" (sagrozīta realitātes aina).

It sevišķi spilgti tas izpaužas gadījumos, kad runa ir par taisnību. Cilvēks pats neredz savu paštaisnumu, jo "es vēlos, lai es būtu taisnīgs" tiek nemanāmi aizstāts ar "man ir taisnība!"

Tā, ka arī uz pieredzes pamata balstīta attieksme vēl nav kritērijs. Atkarībā no retoriskajām vai cita tipa prasmēm, arī vissūdīgāko pieredzi var uzdot par labu vai vismaz vērtīgu (alkoholiķi - dekadentiskās dzejas mīlētāji vai dzīves jēgas meklētāji) un vislabāko pieredzi par sūdīgu (cilvēks ar prasmīgu domāšanu, kultūras procesu izpratni utt. tiek vērtēts kā muļķis, jo nezina, cik DVD diskam ir ietilpība vai nevar dabūt darbu par tirdzniecības menedžeri).

Citiem vārdiem, tavs komentārs ir visai patukšs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Citiem vārdiem, tu savu pili būvē no tukšas muldēšanas. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tukšu muldēšanu es itin labi samanu tavos līriskajos tekstos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jauki, ka tu lasi manu zhurnaalu. :*

Tachu es vienalga iesaku padomaat par kaadu profesiju (izgliitiiba nr.2), kas varbuut neizraisa tik augstu muldamo lidojumu kaa filozofija, tachu vismaz garantee sviesta kaartu uz maizes. Un tad jau far filozofeet uz velna paraushanu.

(Reply to this) (Parent)

piebildiishu (un vairs neturpinaashu)-
jebkuras nozares teoreetisko dalju var apguut maajaas. var teoreetiski apguut, kas jaadara, lai nonaaktu pie rezultaata. ja nu kaadam to vajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Taisnība. Taču atrašanās speciālistu un līdzīgi domājošo vidū krietni paātrina apguves ātrumu.

(Reply to this) (Parent)

Pilnīgs sviests... Mani tādā stilā kādreiz atrunāja no stāšanās žurnālistos... Rakstīt Tu varēsi, strādājot jebkur... Muļķības...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zhurnaalistika nav filozofija.
Tas ir vismaz kaut kas.
Protams, ja cilveekam bagaazhaa ir arii kaut kas konkreetaaks par pliku zhurnaalistiku. Man veel tagad naak smiekli, vizualizeejot, ar kaadu nopietnu sejas izteiksmi kaarteejie komunikaalju absolventi blenzh valsts budzheta papiiros, falshi kratiidami galvu pie katra mulkjiibas, ko publiski izgvelzh kaarteejais finanshu ministrs.
Es devinjus gadus esmu noracis dazhaados medijos un nevaru teikt, ka buutu slikti pelniijis.
Tachu filozofija ...
Kaa lai to pieklaajiigaak pasaku?
Tas nav amats.
Ne jau velti jaunieshi izgaaja ielaas, lai pateiktu, ka ir pareiza un ir arii nepareiza (stulba) studiju programmas izveele.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Te nu ir pateiks ļoti precīzi - filosofija nav amats! Un tādai tai arī nevajag būt. Ja tu to vien skaties, kur ir kāds amats, tad tāda amatpersona vien esi - rocies pa citu cilvēku pasauli, pats nekas nebūdams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tev ir alerģija pret pieredzi un faktiem?
Izmet miskastē visus filozofus, kuru izglītība nav plika filozofija.
Ja tu orientējies šajā lauciņā, tad tev godīgi jāatzīst, ka tavs grāmatplaukts paliks gandrīz tukšs.
Šie cilvēki bija (daži arī tagad ir) izcili fiziķi, astronomi, inženieri, matemātiķi, mediķi, valodnieki, administratori, ierēdņi, militāristi, utt., utt., kuriem bez pamatnodarbošanās piemita arī iekšēja nepieciešamība RUNĀT PAR PAMATJAUTĀJUMIEM.
Domāju, ka nav vērts turpināt šo sarunu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man nav alerģijas nedz pret pieredzi, nedz pret faktiem. Lai gan, tu tik neskaidri te izsakies, ka varētu gandrīz vai domāt, ka pieredze arī ir fakti. Ja tā, tad tu kļūdies. Ja tā tas nebija jāsaprot, tad lai paliek...

Kas attiecas uz visu pārējo, tad taisnība, ka daudziem filosofiem ir bijis vēl kāds maizes darbs. Un tieši šis darbs daudzus ir rosinājis pārdomām. Taču, kad filosofs runā par fiziku, viņš runā kā filosofs nevis kā fiziķis, pat tad, ja viņš pats ir fiziķis. Pretējā gadījumā viņš nav nekāds filosofs, bet tikai un vienīgi fiziķis. Gradācija un robežas, protams, nav stingri nospraustas.

Taču būtu nepieciešams tev pašam atminēties, ka saruna bija par ko citu - "filosofija nav amats", uz ko es atbildēju, ka tai tādai arī nav jābūt, jo tad jau tā nebūtu filosofija. Tas arī viss.

p.s. Tavai zināšanai: filosofija ir akadēmiska nodarbe, ierakstīta oficiālajos dokumentos un juridiski tiek klasificēta kā humanitārā zinātne (zinātne par cilvēku). Kamēr filosofijas goda mērķis vai pašizpratnē formulēts uzdevums nekad nav bijis - būt par amatu.

p.s.s. Par citiem taviem murgiem kā "pamatjautājums", Rietumu filosofiskās tradīcijas saistība ar zinātnēm, cilvēka psihi ("iekšējām nepieciešamībām) ar tevi runāt būtu pārāk gari - nav vēlmes skaidrot paradigmātiskās noteiksmes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man prieks, ka tu redzi nākotni pamatskolas vai vidusskolas skolotāja amatā.
Iespējams, pat augstskolas pasniedzēja amatā.
Tās ir vietas, kur ar filozofiju pelna naudu.
Nelielu, taču pelna.
Taču ir vēl viens "taču".
Skolā nevar strādāt bez augstākās PEDAGOĢISKĀS izglītības.
Pēc filozofijas bakalaura iegūšanas vēlu veiksmi pedagoģijas maģistratūrā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Karstasiņu lops, palaidis vaļā savu vāvuli un fantazē bez robežām. Teicu jau pašā sākumā, ka uzmanīgāk vajag ar saviem secinājumiem un citām gudrībām. Ja būtu mazāk spazmojis, tad varbūt patiešām būtu spējis saklausīt, par ko vispār ir šī saruna.

Bet speciāli priekš tevis vēl vienu reizi: filosofija nav amats un tai par tādu nav jābūt!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas man netraucee kaitinaat mazgadiigus filozofus.
Man patiik cilveeki, kuri meegjina sarezhgjiit vienkaarshas lietas - vinji veicina papiira un tintes ruupnieciibas attiistiibu. :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par mazgadību un pilngadību allaž iespējams diskutēt. Aristoteļa, Kanta vai Fuko garā. Var arī merkantili ikdienišķā Rīgas metropoles sadzīves valodā.

Dažam labam dzīvi padzīvojušam galvā darās mazāk (vai daudz par daudz) nekā kādam mazliet domājošākam vēl jaunekļa gados.

Katrā gadījumā jautājums tev - tinti netērējošam mediju speciālistam - vai tava "nemazgadība" ir "pilngadība", un vai tā ir atnesusi sev līdzi to, ko biji vēlējies. Par amatiem, sociālo stāvokli un līdzīgām lietām parūpēties nav grūtākais, grūtākais allaž ir tikt galā ar sevi, neprojicējot savas dvēseles kaites uz nenopirktu automašīnu, veikalā stāvošu jaunākā modeļa mobilo tālruni vai cita cilvēka visvisādām kaitēm-"skabargām".

Un tieši tam tad arī pirmām kārtām filosofija var sniegt palīdzīgu roku. Tiesa gan, netiešā veidā. Jo ir jau arī pārspīlētā versija, kur filosofija ir tikai akadēmiska disciplīna, kuras pētījumu objekts ir teksti un rezultāti - dažādas neverificējamas hipotēzes un teorijas, kas nav nekas vairāk kā dementētu intelektuāļu sabūvētas "gaisa pilis". No šāda skatījuma vēlētos distancēties. Daudz svarīgāk man šķiet tas, ko varētu dēvēt par "patības izveidi" vai "dzīves mākslu".

p.s. Lai vai kā - par manu sviestmaizi (darbu) nesatraucies, šis jautājums jau ir nokārtots, turklāt labi un pamatīgi. Un ar filosofiju tam tiešām visai netiešs sakars.

(Reply to this) (Parent)

jaa bet matemaatika (noprotu, ka juus to studeejaat), vesela zinaatne, skaitlji skaitliishi teorijas viena dalja filosofu bija matemaatikji. man skjiet ka ekzaktaas zinaatnes vienmeer ir kapeicinju augstaak..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Interesanta interpunkcija.
Redzi, vecos laikos, kad tie labie gadi bija, filosofi bija jebkas un jebkurš, kas kaut kas bija, bija filosofs. Tiem laikiem tagad sakam bye bye... Īstenībā es neredzu vietu filosofijai mūdienu zinātņu starpā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un kurš tad cenšas apgalvot, ka filozofija ir zinātne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

taads statuss tai ir :)
vismaz vienai daljai literatuuras, lai gan taa var buut viss

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Filosofija var būt plūme? Iedodiet man litru filosofijas, lūdzu!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mees varam jums iedot litru un teikt, ka taa ir filosofija

(Reply to this) (Parent)

Kas tad tā par zinātni, kas pat lāga nespēj aprakstīt un nodefinēt, ar ko pati nodarbojas, un kur vienlaicīgi pastāv atšķirīgas, pretrunīgas, un nepierādāmas mācības?
Bet nu labi, gan jau kāda daļiņa no tā visa tomēr ir uzskatāma par zinātni;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> Kas tad tā par zinātni, kas pat lāga nespēj aprakstīt un nodefinēt, ar ko pati nodarbojas, un kur vienlaicīgi pastāv atšķirīgas, pretrunīgas, un nepierādāmas mācības?

Matemātika.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm. Varbūt. Varētu palūgt kādu pretrunīguma piemēru?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kontinuuma hipotēze - neeksistē kopa, kuras apjoms ir lielāks kā naturālo skaitļu kopai, bet mazāks kā reālo skaitļu kopai. Koens 63. pierādīja, ka tā ir no Zermelo-Frankela aksiomām (standarta matemātikas aksiomas) neatkarīga hipotēze. Značit, ir matemātika, kurā kontinuuma hipotēze ir "patiesa", un ir tāda, kurā nav "patiesa".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm.
Vai, teiksim, fizika, kur vienlaicīgi tiek izmantotas gan Ņūtona, gan Einšteina teorijas.
Vai psiholoģija, kur tiek izmantotas gan Freida, gan Junga mācības, kas ir diezgan atšķirīgas.

Jo der viss, kas ir pietiekami labi pielietojams praksē vai pietiekami labi kaut ko izskaidro.

Diezgan problemātiski būtu atrast kādu pieturas punktu, kas ļautu nošķirt, ka, teiksim, matemātika ir zinātne, bet pūšļošana nav zinātne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, fizikā nav tik traki. E teoriju var uzskatīt kā precizējumu N teorijai. Tās nav pretrunīgas, drīzāk E papilda N. Turklāt fizikā pastāv tāda lieta kā eksperiments, fiziķi to uzskata par svarīgu "pareizības" pārbaudi.

Matemātiķi, lai noskaidrotu vai 60 dalās ar visiem sakaitļiem, netaisa eksperimentus tipa, pamēģinam ar dažiem nejauši izvēletiem skaitļiem 2,3,4,6,10 un ja dalās, tad skaitamiem eksperimentāli pierādījuši hipotēzi.

Ir tomēr dzelžaini kritēriji par to kā jāveido spriedumi, lai to sauktu par matemātiku. Kas nav tik skaidrs - par ko ir jāveido spriedumi. Citiem vārdiem, matemātiku ierobežo ne tik daudz pētāmais objekts kā pētīšanas metodes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā jau ir. Bet kaut kur fiziķiem tomēr bija pamatīgākas ziepes. Šķiet, kvantu fizikas savienošanā ar citām nozarēm. Vairs precīzi neatceros. Bet tās, vairāk tādas "filozofiskas" dabas problēmas, jo ar eksperimentiem tur viss ir daudzmaz kārtībā. Ko gan nevarētu teikt par Big Bang hipotēzi - to ir diezgan sarežģiti eksperimentāli pierādīt, pašiem eksperimentētājiem paliekot neskartiem;)

Šķiet, loģika vai, teiksim, tās paveids "matemātiskā loģika" satur šos dzelžainos spriedumu likumus. Un loģika, galu galā, arī nav gluži empīriska, uz eksperimentiem balstīta zinātne, bet lielā mērā tik pat liela spēlēšanās ar modeļiem, kā matemātika.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, kvantu mehānika neklopē kopā ar relativitātes teoriju, bet pie tā mēs strādājam :) Standarta "filozofija" fizikā ir tāda - ņemam visvienkāršāko teoriju no tām, kas vislabāk apraksta novērojamās parādības un saucam to par "patiesību".

Par matem. loģiku nepiekrītu. Paskaties uzmanīgāk uz kasti sev pie kājām. Tā ir viena vienīga loģikas mašīna. Un tā strādā, pavisam empīriski. Bet modeļus jau var pamainīt, no tā pamatprincipi nemainās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es gribēju teikt, ka matemātiskā loģika ir tiekai viena no loģikas apakšnozarēm, tā teikt, speciālgadījums. Loģikā ir daudzas citas nozares un var pilnīgi mierīgi izveidot tādu loģiku, kas realitātē nekur nav novērojama, izveidot jebkādus loģikas likumus.
Daudzi tradicionālās loģikas slēdzienu veidi pat negarantē, ka no patiesām premisām iegūstamie secinājumi ir patiesi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nesapratu. Kas ir tāda nematemātiskā loģika es nemaz nezinu, bet mat.loģ. mierīgi var sataisīt dažādas aksiomu sistēmas, cik tik fantāzija ļauj. Ar spriedumu principiem (principles of reasoning) ir tā pašvakāk, bet nu kāpēc gan ne, gan jau arī tos labi gribot var pamainīt. Galvenais, lai viss būtu "formāli" pierakstāms, reducējams līdz manipulēšanai ar simboliem. Ar patiesību tam tiešām visai attāls sakars.

(Reply to this) (Parent)

> Jo der viss, kas ir pietiekami labi pielietojams praksē vai pietiekami labi kaut ko izskaidro.

Zinātne nav par to, ka kaut kas darbojas. Tā ir tieši par to, ka izskaidro KĀPĒC kaut kas darbojas. Vai arī kāpēc nedarbojas, piemēram, mūžīgā dzinēja problēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Slimniekam ir drudzis tāpēc, ka tajā ir iemiesojies nešķīstais gars.
Slimniekam ir drudzis tāpēc, ka tas ir inficējies ar blablabla baktēriju.

Kāda starpība?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Detaļās. Kā šī slimība uzradās? Kā to apkarot? Kādu kaitējumu tā var nodarīt? Utt., tonnām jautājumu.
Starp citu, tie nav savstarpēji izslēdzoši izskaidrojumi. Varbūt gars iemiesojies baktērijās?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uzradās: Gars atlidoja no melnās zemes lai atriebtos par senču grēkiem.
Apkarot: Pūšļotājs var veikt gara izdzīšanas rituālu kvēpinot kadiķu skujas.
Kaitējums: Nāve. Ja paveiksies, tad tikai iebojāta karma.

Reliģijas var atbildēt uz gandrīz jebkuru cilvēka uzdotu jautājumu, bet tomēr mēs tās nesaucam par zinātnēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> Reliģijas var atbildēt uz gandrīz jebkuru cilvēka uzdotu jautājumu, bet tomēr mēs tās nesaucam par zinātnēm.

+/- piekrītu. Bet te ir divas problēmas. 1kārt, reliģijās/mitoloģijā parasti tomēr ir augstāks "ticēšanas" slieksnis, ko jāpārvar. Parastā loģikā ir galīgs (vai vismaz sanumurējams) skaits vienkāršu un daļai cilvēku vieglāk pieņemamu aksiomu, kam "jāpiekrīt". 2kārt, ja (reliģiskā) sistēma ir pārāk vāja, tad tajā nemaz nav iespējams formulēt daudzus apgalvojumus, tās ir pārāk aptuveni apraksta realitāti. Nu piemēram, no kāda materiāla Dievs radīja zvaigznes?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par ticēšanas slieksni šaubos - ja šis slieksnis ir tik liels, tad kādēļ ir tik daudz ticīgo. Tā drīzāk ir kultūras tradīcija, kas nosaka to, kam ticēt. Ja cilvēks uzaug reliģiskā sabiedrībā, tad nav nepieciešams pielikt daudz pūļu, lai šai reliģijai ticētu - cilvēks to uzskata par kaut ko pašsaprotamu.
Otrajam punktam it kā varētu piekrist. Bet tikai raugoties no mūsu kultūras viedokļa. Reliģiozs cilvēks varētu teikt: tas, no kā Dievs radīja zvaigznes, bav svarīgi; ir jāatbild uz daudz svarīgākiem jautājumiem, piemēram, kas ar mani notiks pēc nāves. Un te nu daudzas reliģijas spēj sniegt izsmeļošus skaidrojumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es esmu ideālists, domāju, ka ir tomēr kaut kādas idejas, kuras cilvēce izprot arvien labāk un labāk, nevis, ka tradīcijas veido nejaušs process, kas patvaļīgi pārmaina no viena stāvokļa otrā. Pitagora teorēma būs interesanta vienmēr, neatkarīgi no kultūras.
To, kas būs pēc nāves, arī principā var pētīt ar zinātniskām metodēm. Bet kamēr cilvēku apmierina reliģiju bieži pat pretrunīgie skaidrojumi tas, protams, nav vajadzīgs.

(Reply to this) (Parent)

ar puusljoshanu buutu vienkaarshi - tai nav metateorijas :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm.
http://www.personalityresearch.org/metatheory.html
Pagaidām neizteikšos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jau biju aizmirsusi pat shitaadus terminus :(

(Reply to this) (Parent)

nu paga a ekzaktajaas zinaatnees ir vienota paradigma????

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ekzaktajās zinātnēs daudz vieglāk izdodas vienoties par to, kas ir patiesība, kas minējums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu vai tad muusdienaas veel taadi zinaatnieki buutu palikushi?
man skjiet ka vinji lieliski saprot, ka darbojas ar aprakstiem nevis patiesiibu, jeb es kljuudos?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es runāju par lielas cilvēku grupas vienošanos par to, kas ir uzskatāms par valdošo un patreiz precīzāko "aprakstu", ja tev tā tīk.

(Reply to this) (Parent)

es tikai gribeeju teikt, ka tie laikam nebuus visi kriteeriji

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varētu piekrist. Slinkums iedziļināties. Ir ierosinājumi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

papildinaat kriteerijus? nebuutu paaraak smalki jaanalizee? buutu jaaizlasa kaut kas nu kas mums tur Diltejs vai?

(Reply to this) (Parent)

Daži, piemēram, Jānis, Pēteris un Anna, sauc LU par zinātņu templi. No tā es secinu, ka LU fakultātes pārstāv zinātņu nozares. Ir mums tur tāda fil.&vēst. fak., vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad jau tās ir konfesijas vai draudzes nevis zinātņu nozares. Sunnīti, šiīti un jehovas liecinieki;)

(Reply to this) (Parent)

laikam no taa vai juus redzat vai neredzat atrashanaas nav atkariiga ;) vismaz pagaidaam nee

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mēs esam pasaules naba. No mums viss ir atkarīgs :P

(Reply to this) (Parent)

Wikipēdijā filozofija ir ierindota sociālo zinību hierarhijā.
http://en.wikipedia.org/wiki/Science#Fields_of_science

Tajā pat laikā filozofi atzīst, ka ir ļoti grūti atšķirt zinātni no ne-zinātnes.
http://en.wikipedia.org/wiki/Science#Philosophy_of_science

It's all in your head. Empīrisku pierādījumu trūkuma dēļ izvēli droši var atstāt ticības ziņā. Gribu ticu, gribu neticu, ka filozofija ir zinātne;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Runa te drīzāk nemaz nav par ticību, bet gan terminu definīcijām, kamēr pēdējās savukārt ir cieši atkarīgas no konteksta, kurā kaut kas tiek definēts un mērķa, kādam nolūkam tas tiek darīts.

Strīds par filozofijas zinātniskumu vai nezinātniskumu drīzāk ir tas pats, kas jautājums par pareizo vārdu lietošanu pareizajā vietā.

(Reply to this) (Parent)