evergreen - http://filozofija.lu.lv

> Jo der viss, kas ir pietiekami labi pielietojams praksē vai pietiekami labi kaut ko izskaidro.

Zinātne nav par to, ka kaut kas darbojas. Tā ir tieši par to, ka izskaidro KĀPĒC kaut kas darbojas. Vai arī kāpēc nedarbojas, piemēram, mūžīgā dzinēja problēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Slimniekam ir drudzis tāpēc, ka tajā ir iemiesojies nešķīstais gars.
Slimniekam ir drudzis tāpēc, ka tas ir inficējies ar blablabla baktēriju.

Kāda starpība?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Detaļās. Kā šī slimība uzradās? Kā to apkarot? Kādu kaitējumu tā var nodarīt? Utt., tonnām jautājumu.
Starp citu, tie nav savstarpēji izslēdzoši izskaidrojumi. Varbūt gars iemiesojies baktērijās?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uzradās: Gars atlidoja no melnās zemes lai atriebtos par senču grēkiem.
Apkarot: Pūšļotājs var veikt gara izdzīšanas rituālu kvēpinot kadiķu skujas.
Kaitējums: Nāve. Ja paveiksies, tad tikai iebojāta karma.

Reliģijas var atbildēt uz gandrīz jebkuru cilvēka uzdotu jautājumu, bet tomēr mēs tās nesaucam par zinātnēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> Reliģijas var atbildēt uz gandrīz jebkuru cilvēka uzdotu jautājumu, bet tomēr mēs tās nesaucam par zinātnēm.

+/- piekrītu. Bet te ir divas problēmas. 1kārt, reliģijās/mitoloģijā parasti tomēr ir augstāks "ticēšanas" slieksnis, ko jāpārvar. Parastā loģikā ir galīgs (vai vismaz sanumurējams) skaits vienkāršu un daļai cilvēku vieglāk pieņemamu aksiomu, kam "jāpiekrīt". 2kārt, ja (reliģiskā) sistēma ir pārāk vāja, tad tajā nemaz nav iespējams formulēt daudzus apgalvojumus, tās ir pārāk aptuveni apraksta realitāti. Nu piemēram, no kāda materiāla Dievs radīja zvaigznes?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par ticēšanas slieksni šaubos - ja šis slieksnis ir tik liels, tad kādēļ ir tik daudz ticīgo. Tā drīzāk ir kultūras tradīcija, kas nosaka to, kam ticēt. Ja cilvēks uzaug reliģiskā sabiedrībā, tad nav nepieciešams pielikt daudz pūļu, lai šai reliģijai ticētu - cilvēks to uzskata par kaut ko pašsaprotamu.
Otrajam punktam it kā varētu piekrist. Bet tikai raugoties no mūsu kultūras viedokļa. Reliģiozs cilvēks varētu teikt: tas, no kā Dievs radīja zvaigznes, bav svarīgi; ir jāatbild uz daudz svarīgākiem jautājumiem, piemēram, kas ar mani notiks pēc nāves. Un te nu daudzas reliģijas spēj sniegt izsmeļošus skaidrojumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es esmu ideālists, domāju, ka ir tomēr kaut kādas idejas, kuras cilvēce izprot arvien labāk un labāk, nevis, ka tradīcijas veido nejaušs process, kas patvaļīgi pārmaina no viena stāvokļa otrā. Pitagora teorēma būs interesanta vienmēr, neatkarīgi no kultūras.
To, kas būs pēc nāves, arī principā var pētīt ar zinātniskām metodēm. Bet kamēr cilvēku apmierina reliģiju bieži pat pretrunīgie skaidrojumi tas, protams, nav vajadzīgs.

(Reply to this) (Parent)