From: | suic |
Date: | 15. Oktobris 2005 - 20:22 |
---|
| | | (Link) |
|
Te nu ir pateiks ļoti precīzi - filosofija nav amats! Un tādai tai arī nevajag būt. Ja tu to vien skaties, kur ir kāds amats, tad tāda amatpersona vien esi - rocies pa citu cilvēku pasauli, pats nekas nebūdams.
From: | waits |
Date: | 15. Oktobris 2005 - 21:58 |
---|
| | | (Link) |
|
Vai tev ir alerģija pret pieredzi un faktiem?
Izmet miskastē visus filozofus, kuru izglītība nav plika filozofija.
Ja tu orientējies šajā lauciņā, tad tev godīgi jāatzīst, ka tavs grāmatplaukts paliks gandrīz tukšs.
Šie cilvēki bija (daži arī tagad ir) izcili fiziķi, astronomi, inženieri, matemātiķi, mediķi, valodnieki, administratori, ierēdņi, militāristi, utt., utt., kuriem bez pamatnodarbošanās piemita arī iekšēja nepieciešamība RUNĀT PAR PAMATJAUTĀJUMIEM.
Domāju, ka nav vērts turpināt šo sarunu.
From: | suic |
Date: | 16. Oktobris 2005 - 17:31 |
---|
| | | (Link) |
|
Man nav alerģijas nedz pret pieredzi, nedz pret faktiem. Lai gan, tu tik neskaidri te izsakies, ka varētu gandrīz vai domāt, ka pieredze arī ir fakti. Ja tā, tad tu kļūdies. Ja tā tas nebija jāsaprot, tad lai paliek...
Kas attiecas uz visu pārējo, tad taisnība, ka daudziem filosofiem ir bijis vēl kāds maizes darbs. Un tieši šis darbs daudzus ir rosinājis pārdomām. Taču, kad filosofs runā par fiziku, viņš runā kā filosofs nevis kā fiziķis, pat tad, ja viņš pats ir fiziķis. Pretējā gadījumā viņš nav nekāds filosofs, bet tikai un vienīgi fiziķis. Gradācija un robežas, protams, nav stingri nospraustas.
Taču būtu nepieciešams tev pašam atminēties, ka saruna bija par ko citu - "filosofija nav amats", uz ko es atbildēju, ka tai tādai arī nav jābūt, jo tad jau tā nebūtu filosofija. Tas arī viss.
p.s. Tavai zināšanai: filosofija ir akadēmiska nodarbe, ierakstīta oficiālajos dokumentos un juridiski tiek klasificēta kā humanitārā zinātne (zinātne par cilvēku). Kamēr filosofijas goda mērķis vai pašizpratnē formulēts uzdevums nekad nav bijis - būt par amatu.
p.s.s. Par citiem taviem murgiem kā "pamatjautājums", Rietumu filosofiskās tradīcijas saistība ar zinātnēm, cilvēka psihi ("iekšējām nepieciešamībām) ar tevi runāt būtu pārāk gari - nav vēlmes skaidrot paradigmātiskās noteiksmes.
From: | waits |
Date: | 16. Oktobris 2005 - 17:48 |
---|
| | | (Link) |
|
Man prieks, ka tu redzi nākotni pamatskolas vai vidusskolas skolotāja amatā.
Iespējams, pat augstskolas pasniedzēja amatā.
Tās ir vietas, kur ar filozofiju pelna naudu.
Nelielu, taču pelna.
Taču ir vēl viens "taču".
Skolā nevar strādāt bez augstākās PEDAGOĢISKĀS izglītības.
Pēc filozofijas bakalaura iegūšanas vēlu veiksmi pedagoģijas maģistratūrā.
From: | suic |
Date: | 17. Oktobris 2005 - 13:18 |
---|
| | | (Link) |
|
Karstasiņu lops, palaidis vaļā savu vāvuli un fantazē bez robežām. Teicu jau pašā sākumā, ka uzmanīgāk vajag ar saviem secinājumiem un citām gudrībām. Ja būtu mazāk spazmojis, tad varbūt patiešām būtu spējis saklausīt, par ko vispār ir šī saruna.
Bet speciāli priekš tevis vēl vienu reizi: filosofija nav amats un tai par tādu nav jābūt!
From: | waits |
Date: | 17. Oktobris 2005 - 13:38 |
---|
| | | (Link) |
|
Tas man netraucee kaitinaat mazgadiigus filozofus.
Man patiik cilveeki, kuri meegjina sarezhgjiit vienkaarshas lietas - vinji veicina papiira un tintes ruupnieciibas attiistiibu. :P
From: | suic |
Date: | 17. Oktobris 2005 - 14:34 |
---|
| | | (Link) |
|
Par mazgadību un pilngadību allaž iespējams diskutēt. Aristoteļa, Kanta vai Fuko garā. Var arī merkantili ikdienišķā Rīgas metropoles sadzīves valodā.
Dažam labam dzīvi padzīvojušam galvā darās mazāk (vai daudz par daudz) nekā kādam mazliet domājošākam vēl jaunekļa gados.
Katrā gadījumā jautājums tev - tinti netērējošam mediju speciālistam - vai tava "nemazgadība" ir "pilngadība", un vai tā ir atnesusi sev līdzi to, ko biji vēlējies. Par amatiem, sociālo stāvokli un līdzīgām lietām parūpēties nav grūtākais, grūtākais allaž ir tikt galā ar sevi, neprojicējot savas dvēseles kaites uz nenopirktu automašīnu, veikalā stāvošu jaunākā modeļa mobilo tālruni vai cita cilvēka visvisādām kaitēm-"skabargām".
Un tieši tam tad arī pirmām kārtām filosofija var sniegt palīdzīgu roku. Tiesa gan, netiešā veidā. Jo ir jau arī pārspīlētā versija, kur filosofija ir tikai akadēmiska disciplīna, kuras pētījumu objekts ir teksti un rezultāti - dažādas neverificējamas hipotēzes un teorijas, kas nav nekas vairāk kā dementētu intelektuāļu sabūvētas "gaisa pilis". No šāda skatījuma vēlētos distancēties. Daudz svarīgāk man šķiet tas, ko varētu dēvēt par "patības izveidi" vai "dzīves mākslu".
p.s. Lai vai kā - par manu sviestmaizi (darbu) nesatraucies, šis jautājums jau ir nokārtots, turklāt labi un pamatīgi. Un ar filosofiju tam tiešām visai netiešs sakars.