evergreen - http://filozofija.lu.lv

Tas man netraucee kaitinaat mazgadiigus filozofus.
Man patiik cilveeki, kuri meegjina sarezhgjiit vienkaarshas lietas - vinji veicina papiira un tintes ruupnieciibas attiistiibu. :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par mazgadību un pilngadību allaž iespējams diskutēt. Aristoteļa, Kanta vai Fuko garā. Var arī merkantili ikdienišķā Rīgas metropoles sadzīves valodā.

Dažam labam dzīvi padzīvojušam galvā darās mazāk (vai daudz par daudz) nekā kādam mazliet domājošākam vēl jaunekļa gados.

Katrā gadījumā jautājums tev - tinti netērējošam mediju speciālistam - vai tava "nemazgadība" ir "pilngadība", un vai tā ir atnesusi sev līdzi to, ko biji vēlējies. Par amatiem, sociālo stāvokli un līdzīgām lietām parūpēties nav grūtākais, grūtākais allaž ir tikt galā ar sevi, neprojicējot savas dvēseles kaites uz nenopirktu automašīnu, veikalā stāvošu jaunākā modeļa mobilo tālruni vai cita cilvēka visvisādām kaitēm-"skabargām".

Un tieši tam tad arī pirmām kārtām filosofija var sniegt palīdzīgu roku. Tiesa gan, netiešā veidā. Jo ir jau arī pārspīlētā versija, kur filosofija ir tikai akadēmiska disciplīna, kuras pētījumu objekts ir teksti un rezultāti - dažādas neverificējamas hipotēzes un teorijas, kas nav nekas vairāk kā dementētu intelektuāļu sabūvētas "gaisa pilis". No šāda skatījuma vēlētos distancēties. Daudz svarīgāk man šķiet tas, ko varētu dēvēt par "patības izveidi" vai "dzīves mākslu".

p.s. Lai vai kā - par manu sviestmaizi (darbu) nesatraucies, šis jautājums jau ir nokārtots, turklāt labi un pamatīgi. Un ar filosofiju tam tiešām visai netiešs sakars.

(Reply to this) (Parent)