evergreen - http://filozofija.lu.lv

Hmm. Varbūt. Varētu palūgt kādu pretrunīguma piemēru?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kontinuuma hipotēze - neeksistē kopa, kuras apjoms ir lielāks kā naturālo skaitļu kopai, bet mazāks kā reālo skaitļu kopai. Koens 63. pierādīja, ka tā ir no Zermelo-Frankela aksiomām (standarta matemātikas aksiomas) neatkarīga hipotēze. Značit, ir matemātika, kurā kontinuuma hipotēze ir "patiesa", un ir tāda, kurā nav "patiesa".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm.
Vai, teiksim, fizika, kur vienlaicīgi tiek izmantotas gan Ņūtona, gan Einšteina teorijas.
Vai psiholoģija, kur tiek izmantotas gan Freida, gan Junga mācības, kas ir diezgan atšķirīgas.

Jo der viss, kas ir pietiekami labi pielietojams praksē vai pietiekami labi kaut ko izskaidro.

Diezgan problemātiski būtu atrast kādu pieturas punktu, kas ļautu nošķirt, ka, teiksim, matemātika ir zinātne, bet pūšļošana nav zinātne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, fizikā nav tik traki. E teoriju var uzskatīt kā precizējumu N teorijai. Tās nav pretrunīgas, drīzāk E papilda N. Turklāt fizikā pastāv tāda lieta kā eksperiments, fiziķi to uzskata par svarīgu "pareizības" pārbaudi.

Matemātiķi, lai noskaidrotu vai 60 dalās ar visiem sakaitļiem, netaisa eksperimentus tipa, pamēģinam ar dažiem nejauši izvēletiem skaitļiem 2,3,4,6,10 un ja dalās, tad skaitamiem eksperimentāli pierādījuši hipotēzi.

Ir tomēr dzelžaini kritēriji par to kā jāveido spriedumi, lai to sauktu par matemātiku. Kas nav tik skaidrs - par ko ir jāveido spriedumi. Citiem vārdiem, matemātiku ierobežo ne tik daudz pētāmais objekts kā pētīšanas metodes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā jau ir. Bet kaut kur fiziķiem tomēr bija pamatīgākas ziepes. Šķiet, kvantu fizikas savienošanā ar citām nozarēm. Vairs precīzi neatceros. Bet tās, vairāk tādas "filozofiskas" dabas problēmas, jo ar eksperimentiem tur viss ir daudzmaz kārtībā. Ko gan nevarētu teikt par Big Bang hipotēzi - to ir diezgan sarežģiti eksperimentāli pierādīt, pašiem eksperimentētājiem paliekot neskartiem;)

Šķiet, loģika vai, teiksim, tās paveids "matemātiskā loģika" satur šos dzelžainos spriedumu likumus. Un loģika, galu galā, arī nav gluži empīriska, uz eksperimentiem balstīta zinātne, bet lielā mērā tik pat liela spēlēšanās ar modeļiem, kā matemātika.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, kvantu mehānika neklopē kopā ar relativitātes teoriju, bet pie tā mēs strādājam :) Standarta "filozofija" fizikā ir tāda - ņemam visvienkāršāko teoriju no tām, kas vislabāk apraksta novērojamās parādības un saucam to par "patiesību".

Par matem. loģiku nepiekrītu. Paskaties uzmanīgāk uz kasti sev pie kājām. Tā ir viena vienīga loģikas mašīna. Un tā strādā, pavisam empīriski. Bet modeļus jau var pamainīt, no tā pamatprincipi nemainās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es gribēju teikt, ka matemātiskā loģika ir tiekai viena no loģikas apakšnozarēm, tā teikt, speciālgadījums. Loģikā ir daudzas citas nozares un var pilnīgi mierīgi izveidot tādu loģiku, kas realitātē nekur nav novērojama, izveidot jebkādus loģikas likumus.
Daudzi tradicionālās loģikas slēdzienu veidi pat negarantē, ka no patiesām premisām iegūstamie secinājumi ir patiesi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nesapratu. Kas ir tāda nematemātiskā loģika es nemaz nezinu, bet mat.loģ. mierīgi var sataisīt dažādas aksiomu sistēmas, cik tik fantāzija ļauj. Ar spriedumu principiem (principles of reasoning) ir tā pašvakāk, bet nu kāpēc gan ne, gan jau arī tos labi gribot var pamainīt. Galvenais, lai viss būtu "formāli" pierakstāms, reducējams līdz manipulēšanai ar simboliem. Ar patiesību tam tiešām visai attāls sakars.

(Reply to this) (Parent)

> Jo der viss, kas ir pietiekami labi pielietojams praksē vai pietiekami labi kaut ko izskaidro.

Zinātne nav par to, ka kaut kas darbojas. Tā ir tieši par to, ka izskaidro KĀPĒC kaut kas darbojas. Vai arī kāpēc nedarbojas, piemēram, mūžīgā dzinēja problēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Slimniekam ir drudzis tāpēc, ka tajā ir iemiesojies nešķīstais gars.
Slimniekam ir drudzis tāpēc, ka tas ir inficējies ar blablabla baktēriju.

Kāda starpība?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Detaļās. Kā šī slimība uzradās? Kā to apkarot? Kādu kaitējumu tā var nodarīt? Utt., tonnām jautājumu.
Starp citu, tie nav savstarpēji izslēdzoši izskaidrojumi. Varbūt gars iemiesojies baktērijās?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uzradās: Gars atlidoja no melnās zemes lai atriebtos par senču grēkiem.
Apkarot: Pūšļotājs var veikt gara izdzīšanas rituālu kvēpinot kadiķu skujas.
Kaitējums: Nāve. Ja paveiksies, tad tikai iebojāta karma.

Reliģijas var atbildēt uz gandrīz jebkuru cilvēka uzdotu jautājumu, bet tomēr mēs tās nesaucam par zinātnēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> Reliģijas var atbildēt uz gandrīz jebkuru cilvēka uzdotu jautājumu, bet tomēr mēs tās nesaucam par zinātnēm.

+/- piekrītu. Bet te ir divas problēmas. 1kārt, reliģijās/mitoloģijā parasti tomēr ir augstāks "ticēšanas" slieksnis, ko jāpārvar. Parastā loģikā ir galīgs (vai vismaz sanumurējams) skaits vienkāršu un daļai cilvēku vieglāk pieņemamu aksiomu, kam "jāpiekrīt". 2kārt, ja (reliģiskā) sistēma ir pārāk vāja, tad tajā nemaz nav iespējams formulēt daudzus apgalvojumus, tās ir pārāk aptuveni apraksta realitāti. Nu piemēram, no kāda materiāla Dievs radīja zvaigznes?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par ticēšanas slieksni šaubos - ja šis slieksnis ir tik liels, tad kādēļ ir tik daudz ticīgo. Tā drīzāk ir kultūras tradīcija, kas nosaka to, kam ticēt. Ja cilvēks uzaug reliģiskā sabiedrībā, tad nav nepieciešams pielikt daudz pūļu, lai šai reliģijai ticētu - cilvēks to uzskata par kaut ko pašsaprotamu.
Otrajam punktam it kā varētu piekrist. Bet tikai raugoties no mūsu kultūras viedokļa. Reliģiozs cilvēks varētu teikt: tas, no kā Dievs radīja zvaigznes, bav svarīgi; ir jāatbild uz daudz svarīgākiem jautājumiem, piemēram, kas ar mani notiks pēc nāves. Un te nu daudzas reliģijas spēj sniegt izsmeļošus skaidrojumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es esmu ideālists, domāju, ka ir tomēr kaut kādas idejas, kuras cilvēce izprot arvien labāk un labāk, nevis, ka tradīcijas veido nejaušs process, kas patvaļīgi pārmaina no viena stāvokļa otrā. Pitagora teorēma būs interesanta vienmēr, neatkarīgi no kultūras.
To, kas būs pēc nāves, arī principā var pētīt ar zinātniskām metodēm. Bet kamēr cilvēku apmierina reliģiju bieži pat pretrunīgie skaidrojumi tas, protams, nav vajadzīgs.

(Reply to this) (Parent)

ar puusljoshanu buutu vienkaarshi - tai nav metateorijas :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm.
http://www.personalityresearch.org/metatheory.html
Pagaidām neizteikšos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jau biju aizmirsusi pat shitaadus terminus :(

(Reply to this) (Parent)