Nu, fizikā nav tik traki. E teoriju var uzskatīt kā precizējumu N teorijai. Tās nav pretrunīgas, drīzāk E papilda N. Turklāt fizikā pastāv tāda lieta kā eksperiments, fiziķi to uzskata par svarīgu "pareizības" pārbaudi.
Matemātiķi, lai noskaidrotu vai 60 dalās ar visiem sakaitļiem, netaisa eksperimentus tipa, pamēģinam ar dažiem nejauši izvēletiem skaitļiem 2,3,4,6,10 un ja dalās, tad skaitamiem eksperimentāli pierādījuši hipotēzi.
Ir tomēr dzelžaini kritēriji par to kā jāveido spriedumi, lai to sauktu par matemātiku. Kas nav tik skaidrs - par ko ir jāveido spriedumi. Citiem vārdiem, matemātiku ierobežo ne tik daudz pētāmais objekts kā pētīšanas metodes.
Tā jau ir. Bet kaut kur fiziķiem tomēr bija pamatīgākas ziepes. Šķiet, kvantu fizikas savienošanā ar citām nozarēm. Vairs precīzi neatceros. Bet tās, vairāk tādas "filozofiskas" dabas problēmas, jo ar eksperimentiem tur viss ir daudzmaz kārtībā. Ko gan nevarētu teikt par Big Bang hipotēzi - to ir diezgan sarežģiti eksperimentāli pierādīt, pašiem eksperimentētājiem paliekot neskartiem;)
Šķiet, loģika vai, teiksim, tās paveids "matemātiskā loģika" satur šos dzelžainos spriedumu likumus. Un loģika, galu galā, arī nav gluži empīriska, uz eksperimentiem balstīta zinātne, bet lielā mērā tik pat liela spēlēšanās ar modeļiem, kā matemātika.
Nu jā, kvantu mehānika neklopē kopā ar relativitātes teoriju, bet pie tā mēs strādājam :) Standarta "filozofija" fizikā ir tāda - ņemam visvienkāršāko teoriju no tām, kas vislabāk apraksta novērojamās parādības un saucam to par "patiesību".
Par matem. loģiku nepiekrītu. Paskaties uzmanīgāk uz kasti sev pie kājām. Tā ir viena vienīga loģikas mašīna. Un tā strādā, pavisam empīriski. Bet modeļus jau var pamainīt, no tā pamatprincipi nemainās.
Es gribēju teikt, ka matemātiskā loģika ir tiekai viena no loģikas apakšnozarēm, tā teikt, speciālgadījums. Loģikā ir daudzas citas nozares un var pilnīgi mierīgi izveidot tādu loģiku, kas realitātē nekur nav novērojama, izveidot jebkādus loģikas likumus.
Daudzi tradicionālās loģikas slēdzienu veidi pat negarantē, ka no patiesām premisām iegūstamie secinājumi ir patiesi.
Nesapratu. Kas ir tāda nematemātiskā loģika es nemaz nezinu, bet mat.loģ. mierīgi var sataisīt dažādas aksiomu sistēmas, cik tik fantāzija ļauj. Ar spriedumu principiem (principles of reasoning) ir tā pašvakāk, bet nu kāpēc gan ne, gan jau arī tos labi gribot var pamainīt. Galvenais, lai viss būtu "formāli" pierakstāms, reducējams līdz manipulēšanai ar simboliem. Ar patiesību tam tiešām visai attāls sakars.