man starp citu šodien ienāca galvā viena pilnīgi fantastiska tēma: gadījumi, kad Dieva vārds tiek piesaukts vai varbūt arī "nelietīgi valkāts", kā nu kurš to interpretē. nebūtu man tik niecīgas lingvistiskās zināšanas, es par to uzmeistarotu varenu pētījumu, paklausieties tikai kā skan:
šis latviešu "ak, Dievs!", pārsteigts un ziņkārīgs, tas skan kā "nevar būt!" un gaida turpinājumu
vai vācu "mein Gott!", kad kapteinis Rēdigers ir jau krietnā dūšā, sit dūri uz galda, pārdzīvo cilvēks
vai angļu "oh, my God" kā sieviete uz kuģa un katastrofa ir nenovēršama, lai kur tā arī atrastos, kā Agatas Kristi grāmatās tā vienmēr kaut kur ir apkārtnē
vai franču "mon Dieu" ar tādu kā aristokrātiska aizvainojuma pieskaņu - mosjē jūs ir gatavs izsaukt uz dueli
vai krievu "о, господи", kuru var pateikt gan par saplēstu kafijas tasīti, gan par asiņainu revolūciju pagalmā
vai arī mans mīļākais Dieva piesaukšanas veids, arī krievu - "божж-же" uz ārprāta un smieklu krustcelēm.
čuvaki, ja kāds zin kādās citās valodās kādā intonācijā piesauc runā Dievu (mani, piemēram, ļoti interesē itāļu versija), velkam komentos.