[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Wednesday, March 14th, 2012
| Time | Event |
| 2:44a | Pirmās nakts tiesības "Jā, tātad viņai tagad ir mēnešreizes, tas nozīmē to, ka... pats zini." "Nu, bet tas taču nevienam nekad nav traucējis, it īpaši tādam izvirtulim kā tev. Tu viņai nesaki, ka es izpļāpājos, ja, bet es dzirdēju, ka tu esot aizrāvies ar dažādām dīvainām spēlītēm gultā. Tu esot viens netikls un samaitāts puika, fui." Ēriks viltīgi ķiķina un pieliek kafijai cukuru "Slikts puika!" "Labi, beidz dirsties, nav ko klausīties visādas baumas. Labāk pastāsti man par to savu jauno Kristīnīti." "Kristīnīte kā jau Kristīnīte – viss, ko tādām Kristīnītēm vajag ir gēla nagi, kreatīna terapija un šoferis, kas viņas aizved pacepināties solārijā. Tu labāk paskaties, ko es vakar uzrakstīju. Vecīt, tā ir neatšķaidīta iedvesmas esence, tev šitais noteikti jāizlasa!" Ēriks no kabatas izvelk salocītu lapiņu un noliek man priekšā. "Davai, davai, izlasi un pastāsti, ko tu domā" Man rokās ir no klades izplēsta lapa, tā ir līdz pašām malām pieskribelēta ar Ērika haotisko rokrakstu, es sāku lasīt no otrās rindkopas. Tad es, katoļu cienīgas vainas sajūtas pavadīts, novilku viņas melnās biksītes. Ar īkšķi un rādītājpirkstu pacēlis pašu maliņu, es noslidināju abas plaukstas lejā gar viņas gurniem. Biksītes bija viegli aizķērušās viņas kājstarpē, es noslidināju plaukstas gar kājām, līdz pašām potītēm. Viņa nekustīgi stāvēja un ļāva man darboties ar viņas ķermeni pēc saviem ieskatiem. Es pieliku ausi pie viņas vēdera apakšas un ar vaigu noglāstīju viņas gurnus, lai sajustu to patīkamo ādas smaržu, kas rodas, kad to glāsta. Viņa viegli ieķērās manos matos un izlaida aizturēto elpu... "Piedod, bet man ir neērti to lasīt, es varu iedomāties tikai tavu stulbo, neskūto seju un aizlietās acis." Ēriks uztaisa pārspīlēti aizvainotu sejas izteiksmi un izrauj lapiņu man no rokām. "Ko tu vispār rubī par sievietēm?" viņš saloka lapiņu rūpīgā kvadrātā un ieliek to atpakaļ kabatā. "Bet ja tā nopietni, par seksu laikam nemaz nevar labi uzrakstīt, tā ir viena no tām sfērām, kur vajag vairāk praktizēt, nekā spriedelēt." "Nē, kāpēc, dažreiz ir interesanti par to parunāt. Labi, ja jau, tad jau. Es tev pastāstīšu par mēnešreizēm, ja tu apsoli neizmuldēties. Nopietni, ja tu kādam pastāstīsi, es tev iedošu pa ģīmi. Man ir astoņpadsmit, ja, es tikko esmu nolicis tiesības. Man ir meitene, sauksim viņu par Kristīnīti, mēs braucam pie viņas uz mājām no kinoteātra. Manas rokas ir uz stūres, viņas roka ir man starp kājām. Viņa apsolīja, ka mēs abi zaudēsim nevainību tad, kad es tikšu pie mašīnas. Kristīnīte par seksu sajēdz tik pat daudz, cik es. Jā, mēs esam viens otru izčamdījuši, bet tikai caur drēbēm. Es esmu laimīgākais džeks visā pasaulē, tu saproti? Mēs klusi atveram viņas dzīvokļa durvis, mājās ir tikai viņas vecākais brālis, bet viņš ir savā istabā. Kristīnīte zem gultas ir paslēpusi pudeli Kagora, mums daudz nemaz nevajag, es jūtos piedzēries no satraukuma vien. Protams, es nevaru vien sagaidīt, kad viņa beigs runāt, kad mēs beigsim blenzt viens otram acīs un stulbi smaidīt. Es nemākulīgi attaisu viņas krūšturi un jūtu milzīgu gandarījumu par to, ka mājās esmu izpētījis visu māsas krūšturu āķīšus. Un milzīgs ir ne tikai mans gandarījums, saproti? Tajā brīdī mani vairs neinteresē krūtis, man vienkārši beidzot gribās uzzināt, kā tas ir, kā jānodarbojas ar seksu, ja. Mēs abi esam pilnīgi kaili, es drebu kā parkinsona slimnieks, kaut istabā ir pat ļoti karsti. Kristīnīte pārāk spēcīgi sagrābj manu locekli un čukst, lai es viņu paņemu priekšā. Pēc dažiem neveikliem mēģinājumiem mums izdodas visu dabūt savās vietās. Es esmu ļoti centīgs, tik drudžaini centīgs, ka nepamanu to, ka mans kārlēns ir izslīdējis ārā. Es mēģinu to dabūt atpakaļ mājiņā, bet taustoties sajūtu kaut ko slapju. Kristīnīte iešņukstās kaut ko par cikla sākumu. Es ieslēdzu naktslampiņu un pilnīgā, paralizējoša šokā apjaušu to, ka viss palags ir sarkans, tās ir asinis. Protams, man liekas, ka kaut kas ir noticis ar manu pimpi. Es iebļaujos un sajūtu Kagoru krūtīs, mana mute piepildās ar siekalām, kagors paceļās līdz kaklam un ar graciozu šalti izklājās pa gultu, pa grīdu, pa Kristīnīti. Viņa paliek bāla un lēni pagriežās pret durvīm, Kristīnītes vaigi piepūšas, pa durvīm ienāk viņas brālis, kas ir vienās apenēs. Kristīnītes kunģa saturs atrod savu galamērķi uz brāļa zaļajiem šortiem. Viņa nervu sistēma noraustās, viņš uz mums skatās tā, it kā mēs būtu kaut kādi kosmosa kadeti no citas dimensijas. Pēc mirkļa jau mēs visi sākam ritmiski vemstīties. Viņš izskrien ārā no istabas, Kristīnīte pa pliko skrien viņam pakaļ un lūdzās, lai viņš nestāsta vecākiem. Es ātri paķeru savas drēbes un paliekošu psiholoģisko traumu, es izskrienu pēc ceptiem kartupeļiem smaržojošajā kāpņutelpā un sagrābis kājstarpi, rīstos līdz pat savai jaunajai mašīnai. Mēs kopš tās dienas neesam tikušies. Seksa stāstiņš." |
| 9:46a | pirmās nakts tiesības  |
| 10:24a | Zemais starts Vieglatlētikas teorijā zemā starta kvalitāte tiek raksturota kā spēja no miera stāvokļa sasniegt vislielāko paātrinājumu distances sākuma daļas veikšanai. Velkot paralēles starp vieglatlētikas jēdzienu un ikdienišķo, zemo startu ir iespējams asociēt ar ikvienu iepriekš pārdomātu vai spontānu saasināti, paātrināti notiekošu darbību. Asociācijas agri no rītiem nav spēka un vēlmes izkūņoties no siltuma skavām un dvašas ar kuru piepildīta zemsegas pasaule un ienirt rudens ziemas un agra pavasara un pat agra vasaras rīta miegaini miklajā drēgnumā kad palicis tikai mirklis pirms pēdējā brīža pirms pēdējā tramvaja kas aizžūžinātu (šajos nebeidzamajos rītos visi tik īgni vai daži eiforiski smaidīgi un samiegojušies sēž vai rātni turas kur nu kurais) līdz darba ļaužu pasaulei pēkšņi noplīv sega rokas kājas steidz auties un tīties nav laika vairs pat rīta kafijai nošķind atslēgas noklikšķ slēdzene atbalsojas soļi ... bet jeb kurā laikā divi ar abpusējām simpātijām vai antipātijām vienoti indivīdi var mesties viens otram virsū saplēšot drēbes piekļūt ādas virskārtai iekaisīt sāli brūcēs vai kāri ar mēli uzlaizīt ieurbties un izšķīst ritmiskās kustībās |
| 10:54a | Pirmās nakts tiesības Eižēns atcerējās Niņu no jaunības – viņas kustības bija tik graciozas un smalkas, bet raksturs tomēr ugunīgs. Atmiņā Niņa bija palikusi kā viena no valdzinošākajām sievietiem, ar ko Eižēnam jebkad bija nācies saskarties. It kā vienkārša, it kā parasta, bet Eižēns redzēja cauri vienkāršības plēvei un saskatīja kaut ko cēlu un skaistu. Jā, viņa dzīvē bija bijušas arī citas, piemēram, tik ļoti populārā Lāra, kura gan bija likusi Eižēnam gauži vilties – nekas īpašs ar to Lāru, ja neskaita lielās krūtis, nebija. Nesaprata viņš, kādēļ visi tik šausmīgi jūsmu tieši par Lāru. Bet Niņa, Niņa bija kaut kas pavisam cits – blonda, nesasniedzama, apveltīta ar fantastisku augumu un garām kājām... „Drīz, pavisam drīz, viņa būs mana”, priecīgi nodomāja Eižēns. --- Eižēns bija stipri vīlies. Lai gan augums nebija mainījies (tikai mute tāda neglītāka kļuvusi), kustības bija. Viņš bija daudz domājis tieši par to, kā Niņa kustēsies – bet nekā smalka vai gracioza viņas kustībās vairs nebija, nē, viņa drīzāk raustījās kā pusaptrakusi pērtiķiene, viņas garās kājas kustējās strauji un neprognozējami. Lai arī viņa īpašais status un ilggadējās pūles bija devis viņam pirmās nakts tiesības, nekāda liela prieka no tā nebija, ja neskaita to, ka viņš kā pirmais geimeru forumā varēja ierakstīt sekojošo teikumu: „First 2 Try Street Fighter X Tekken!!! New Nina Williams suxxx! Asuka much better, lol! #fail” |
| 11:41a | zemais starts Līdz beigām atlika pāris minūtes. Lietuvietis sparīgi iedvesmojās, ar tukšu PET pudeli bliežot pārmaiņus sev pa pieri un blakus celiņā esošam latvietim pa pakausi. Latvietis to pavadīja ar daiļrunīgiem epitetiem. Un tikai igaunis vēl aizvien saldi gulēja uz starta atspēriena dēlīša līdz brīdim, kad to pamodināja šī ieraksta starta šāviens. |
| 11:56a | Zemais starts “Tā ir tā pati iekārta, ko mēs sākām uztvert no deviņdesmitseptītā. Šķiet, ka pasaules gals būs nevis dēļ kaut kādiem saules uzplaiksnījumiem, vai dēļ tā, ka Maiji tā domāja. Iznīcība tuvojas, kā es tev saku!” viņam uztraukti čukstēja istabas biedrs 318. Diena bija sākusies nepatīkami - izrauts no gultas kopā ar pārējiem kājniekiem četras stundas agrāk nekā parasti, neko neēdis un īsti neatpūties, viņš, 172, ātri apģērbās un devās uz pulcēšanās telpu. Vārdi netika pieminēti, operācija bija tik slepena, ka tas bija viņu pašu interesēs, lai neviens nezin ne vārdus, ne vēsturi, ne to, vai kāds viņus gaida mājās. Tik nopietna bija situācija, vai vismaz tā valdība lika viņiem domāt. “Vīri, esiet gatavi?” nedabīgi spēcīgā balsī, priekš maza vecišķa vīra, kaprālis jautāja - “Ir mēsli, pie tam pamatīgi. Pēc piecām minūtēm sešas zemūdenes tiks virzītas uz kluso okeānu, un jūs būsiet vienā no šīm komandām”. Varēja manīt, ka kaprālis šoreiz ir ar daudz raupjāku seju. Acis šaudījās pa telpu, kā meklējot spiegus un nodevējus. “Mēs esam pārliecināti, ka – tas ir tas pats.” Viņš uzlika ierakstu, ar kuru mēs bijām sen jau kā pazīstami – paši mēs to dēvējām par “nosēšanos”. “Katrai zemūdenei līdzi tiks dotas 20 raķetes. Lietojiet tās uzmanīgi un prātīgi – mums joprojām nav skaidrs, kas tas ir. Tādēļ mēs arī sūtam mūsu puišus, mēs zinam, ka uz jums var uzticēties”. 172 pamāja un saskatījās ar 318. Šis ir mūsu laiks, dodamies. |
| 12:23p | |
| 12:25p | |
| 1:30p | Otrās kārtas otrās tēmas Cīņas kļūst arvien asiņainākas, līdzjutēji sajūsmā sažmiedz peles: ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} peacemaker vs atis vs tante vs affairTēma: Smadzeņu skalošana r_h vs komeeta_naak vs lordramex vs markizsTēma: Krokodila asaras Darbus jāraksta šajā komūnā, publiskai apskatei tie parādīsies tikai pēc administrācijas apstiprinājuma. Paveiktais jāiesniedz līdz piektdienai, 16. martam, plkst 12:00 Nekādas atlaides kavētājiem netiek garantētas. Balsošana notiks līdz pirmdienas 12:00 |
| << Previous Day |
2012/03/14 [Calendar] |
Next Day >> |