pajautā! - Terapijas virzieni

par eksistenciālo ir atrodami dazi raksti latviski, esmu redzējusi kko daces purēnas rakstītu.

eksistenciālā - aizejam pie speciālista un runājamies. izmēģināju - man patika un noderēja.

Man ir radies iespaids, ka dzīvē tas izpaužas katram terapeitam savādāk. Es ieteiktu izvēlēties terapeitu pēc personīgās patikšanas un kas iedvesmo.
Vēl es esmu sapratusi, ka plika parunāšanās ne vienmēr der un ir labi, ja attiecīgais terapeits papildus ir visādas metodes samācījies (par terapeitiem, kuri uzskata, ka viņiem pietiek tikai ar augstskolas papīru, man ir viedoklis).

ir dzirdēts, ka viņi parasti pārzina vairāk par vienu metodi un tad nu arī tās visas miksē. kā kkas te iepriekš minēja un esmu arī lasījusi, rezultātu ietekmē ne tik ļoti metode, bet cilvēciskais kontakts, ja tas ir izdevies, tad arī būs ok.

Psihodinamiskajā tiek pieņemts, ka tev pietiek intelekta pašam arī paanalizēt, kas ar tevi notiek. Tātad, pašam jāstrādā. Tiek veidots ciešs kontakts ar terapeitu, caur kuru tu izspēlē savas emocijas pret kādu svarīgu personu savā dzīvē, kuru nu sanāk uzprojicēt uz terapeita. Parasti, atkarībā no dzimuma, tēvs vai māte. Tā var viskautko saprast (vai nu terapeits, vai arī jūs abi) un no sāpīgās figņas, kas traucē normāli dzīvot, tikt vaļā. Šeit slēpjas tā psiho-dinamika starp jums abiem.
Terapeits kaut kā mēģina tevi čakarēt tā, lai tu pats saproti, ko vajag mainīt un darīt. Dažreiz pat nedaudz izmanipulē tevi, lai tu nonāc pie pareizā (tāda, kas tev vismazāk pisīs prātu) secinājuma un sāc veidot normālāku uzvedības modeli. Tās sarunas ir diezgan mērķtiecīgas, var teikt.

Man tas viss derēja daļēji, jo es negribēju veidot kaut kādas buddy-buddy attiecības ar cilvēku, kam es maksāju, līdz ar to varbūt tā projicēšana līdz galam neizdevās. Bet gala beigās noteikti esmu mazāk sapists cilvēks.

Tas pie psihodinamiskās terapijas ir tipiski - daži uzsēžas for life bez sevišķiem rezultātiem.
Eksistenciālā varētu būt iedarbīgāk, bet starp jaudīgākajām droši vien būs kognitīvi biheiviorālā.

Es iesaku mūzikas terapiju. Man kā izteikti nemuzikālam cilvēkam, kurš nobāl, ja vīra priekšā kkas jānodungo,šī terapija bija vislabākā. Iesaku painteresēties. Man palīdzēja apzināties, kas es esmu brīdī, kad stress un viss pārējais mani bija iedizni kaut kādā eksistenciālā bezdibenī. Bija pazudusi interese par dzīvi,nekas vairs neizraisīja smaidu un visu laiku bija tāda tukšās galvas sajūta.
Domāju, ka pie viegliem traucējumiem vai krīzes palīdz mūzikas un māklas terapijas. Lai sevi sakārtotu.