pajautā! - Kā oficiāli tikt klāt mammas debetkartei?

Neesmu jurists un ne notārs, bet nak prātā, ka vajadzīga pilnvarotā persona. Un paraksts... Nu to takš, ja ļoti ļoti, var uzvilkt pats...

Tad jau visa saeima un ministri sēdētu, ja sēdētu. Tapēc ir likumi, lai tos apietu ekstrēmās situācijās, kad smeļas ūdens mutē. Es vnk atceros, kā bija, kad tēvs bija reanimācijā un mums karājās gaisā līdz galam nenoformētie sertifikāti un neprivatizētais dzīvoklis. Beigās visu izdarījām, ar juristu/notāru padomu, protams.

Šādu jautājumu vajadzētu uzdot notāram, ļoti iespējams, ka caur notāru to [pilnvarošanu] arī var noorganizēt.
(Savulaik man ir bijusi līdzīga pieredze, bet detaļās neatceros.)

šausmas. man gan nav gadījies būt tādā situācijā, bet vienīgais loģiskais, ko varu iedomāties - varbūt var kaut ko bankā panākt ar ārstējošā ārsta izziņu un dokumentu, kas apliecina radniecību?

Es pameklētu internetā informāciju par rīcībnespējīgu personu. Jo cik es saprotu, tad viņa uz laiku tāda ir.

Prieks, ka noderēja :) Un mamma lai veseļojas!

man ir līdzīga situācija un ļoti saprotošs pastnieks - proti, viņš atnāk, redz, ka mamma ir tur un dzīva, un izsniedz pensiju man, ar manu parakstu

man šķiet, ka sociālajos var ko tādu nokārtot, tas pa ausu galam dzirdēts, tikai man nav īsti skaidrs, kas tie sociālie domāti - varbūt tā pati aģentūra, kura izsniedz izziņas par maaznodrošinātību un apgādājamajiem. varbūt var caur viņiem to nespējnieku lapu dabūt

Kad mamma izveseļosies, ģimenē sataisiet viens otram bankas pilnvaras, vai vismaz pastāstiet kartes pin kodu. Visādi gadās.

:) dēls gan

Painteresējies vietējā bāriņtiesā pēc dzīvesvietas. Domāju, ka tur Tev vislabāk izskaidros, kā rīkoties. Papildus vēl arī soc dienestā, arī pēc dzīvesvietas.

1. ārsta slēdziens
2. mēģini tikt uz banku ar mammas dokumentiem un, redz, ka ir šitā, paķer pie reizes dzimšanas apliecību, lai redz, ka esi viņas bērns.

ja 2. punkts neiet cauri, tad konsultējies ar kādu labu, sev pazīstamu notāru, ja tāda nav, derēs jebkurš.

katrā ziņā šeit viss ir tiešām atkarīgs no tā, kurā bankā tas ir, kas par cilvēkiem u. tml.

viss, ko es Tev varu pateikt, ir - Tu tikai turies, un turi savu māmuliņu. un, lai cik viegli šajā situācijā ir apjukt un krist izmisumā, to gan centies pēc iespējas nedarīt, un ja dari, tad tikai tur, kur zini, ka būs, kas tev paliek zem galvas spilventiņu, lai nesasities tik briesmīgi, ka neko nevari izdarīt.

tā kā visas līdzšinējās reizes, kad es savu pieredzi publiskoju, ir beigušās ar pilnīgu wtf, šeit es sarunu beidzu - ja gribi ko personīgi jautāt, evija.bfs gmailā [man bija līdzīgi, tikai es vēl biju nepilngadīga, un bāriņtiesa ir iestāde, ko es labprāt ar napalmu nosvilinātu. ir jau tās valsts iestādes cietsirdīgas, bet taisīt pieņemšanas laikus 2x nedēļā pa 3h ir, manuprāt, visai amorāli.. tas tā.]

egzaktlī.

swedbank manā pieredzē jau sen nav draudzīga, bet elles mašīņa, ko es labprāt redzētu noejam Daugavā (un ņehuj tur to ofisu celt bļe)
nu un jebkurā tiesā nekas nekur nekust.

ironiski, jā, bet hey, life has to be a bitch, if it was a whore it'd be too damn easy.