pajautaa

satelīti

« previous entry | next entry »
Nov. 16., 2010 | 06:12 pm
posted by: zivs in pajautaa

Kā satelīti var gadiem riņkot pa orbītu?
Kas, viņiem tur līdzi ir gigatonnas degvielas vai arī kodoldegviela?
Kāds tas princips? Es saprotu, tur nevajag tādu atspērienu kā atmosfērā, bet nu tomēr

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {28}

tas pats cits

from: [info]turbund
date: Nov. 16., 2010 - 06:19 pm
#

teiktu, ka pie visa vainīga ir centrbēdze.
satelītu izlidina kosmosā ar raķetes palīdzību, un kad tas ir pareizā pozīcijā, iegriež to ap zemi.
gravitācija velk klāt, centrbēdze akal liek lidot prom.
ja ir pareizs ātrums, tad satelīts nemaina attālumu, un turpina griezties.
neapstājas tas tādēļ, ka kosmosā nav tik daudz gāzu, kas to nobremzētu.

Atbildēt | Diskusija

zivs

from: [info]zivs
date: Nov. 16., 2010 - 06:50 pm
#

Un princips tāds, ka tikai šad tad ieslēdz dzinēju, lai atgūtu "brīvo planējumu" vai pielabotu trajektoriju?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Kemune

from: [info]kemune
date: Nov. 16., 2010 - 07:49 pm
#

tieši tā, mēdz ielikt nelielu degvielas apjomu un vienkāršu dzinēju trajektorijas koriģēšanai, bet neesmu pārliecināts, ka pat to vienmēr dara. tas dzinējs ir faktiski vienkārša sprausla ar vārstu, pa kuru izpūš gāzi - tur nekas nedeg. kad degviela beidzas, satelīts sāk krist un sadeg atmosfērā.

Atbildēt | Iepriekšējais

Kemune

from: [info]kemune
date: Nov. 16., 2010 - 07:47 pm
#

emm, ja pavisam korekti, tad tādas "centrbēdzes" nav.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]koijots
date: Nov. 16., 2010 - 07:50 pm
#

līdz ar to korekti ir, ka viņš mūžīgi krīt uz zemi.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Kemune

from: [info]kemune
date: Nov. 16., 2010 - 07:58 pm
#

un nepieciešamais ātrums šādai mūžīgai un precīzai aizkrišanai garām ir diezgan iespaidīgs - 7,6 km/s.

interesanti arī, ka, paskatoties mērogā, lielākā daļa satelītu gandrīz vai rāpo pa Zemes virsmu (~200 km augstumā pār ~12000 km lielu bumbu), kamēr daži (pamatā ģeostacionārie) riņķo ~36000 km augstumā (3,1 km/s).

Atbildēt | Iepriekšējais

vārnu skaitītājs

from: [info]saikne_neochin
date: Nov. 16., 2010 - 06:24 pm
#

bet viņi tur beidzas arī uz nebēdu, normāla satelītmigliņa virs mums palnē, ja kas.

Atbildēt | Diskusija

zane

from: [info]lidot
date: Nov. 16., 2010 - 06:30 pm
#

jā, šitāda:

visa atmosfēra piemētāta ar visādiem no ierindas izgājušiem, pamestiem satelītiem un pavadoņiem.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

vārnu skaitītājs

from: [info]saikne_neochin
date: Nov. 16., 2010 - 06:41 pm
#

jup, tieši šitā. tos zatelītus un pavadoņus vajadzētu taisīt no tā paša materiāla no kā tagad bliezīs grāmatām vāciņus, jamais pats no svis pēc 100 gadiem ņem un sadalās. viss un čuš.:)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Kemune

from: [info]kemune
date: Nov. 16., 2010 - 07:51 pm
#

ideja laba, tikai kosmosā notiek pavisam citi sadalīšanās procesi nekā uz zemes (skābeklis, mikroorganismi un mitrums vs vakuums, kosmiskais starojums un saules gaisma)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

vārnu skaitītājs

from: [info]saikne_neochin
date: Nov. 16., 2010 - 08:01 pm
#

un citplanētieši!!!:D

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Kemune

from: [info]kemune
date: Nov. 16., 2010 - 08:02 pm
#

viņi taču ir arī te! :)

Atbildēt | Iepriekšējais

zivs

from: [info]zivs
date: Nov. 16., 2010 - 06:53 pm
#

Ja tā ir realitāte, tad situācija iespaidīga

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

zivs

from: [info]zivs
date: Nov. 16., 2010 - 07:56 pm
#

Njā, cmuki

Atbildēt | Iepriekšējais

from: [info]zifs
date: Nov. 17., 2010 - 11:01 am
#

Izskatās, ka mums arī būs riņķi. Gluži kā Saturnam :)

Atbildēt | Iepriekšējais

Kemune

from: [info]kemune
date: Nov. 16., 2010 - 07:52 pm
#

mērogs ir stipri pārspīlēts. padomā, cik kosmosā ir vietas. Zemes diametrs ~12 000 km.

Atbildēt | Iepriekšējais

zivs

from: [info]zivs
date: Nov. 16., 2010 - 06:51 pm
#

Bet ir tak arī tādi, kas cilpo riņķī gadiem

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

vārnu skaitītājs

from: [info]saikne_neochin
date: Nov. 16., 2010 - 07:05 pm
#

protams, es tak to nenoliedzu.

Atbildēt | Iepriekšējais

watt

from: [info]watt
date: Nov. 16., 2010 - 07:06 pm
#

pēc idejas viņi tur tīri labi ar saules enerģiju arī var pārtikt.

Atbildēt | Diskusija

zivs

from: [info]zivs
date: Nov. 16., 2010 - 07:18 pm
#

ahā! sk.

Atbildēt | Iepriekšējais

Kemune

from: [info]kemune
date: Nov. 16., 2010 - 07:53 pm
#

hm, piedziņai saules enerģiju diemžēl pa tiešo izmantot nevar, pagaidām mums ir pieejami tikai reaktīvie dzinēji, kuriem vajag vielu (ne obligāti DEGvielu kā jonu dzinējiem). kad viela beidzas, satelīts tuntuļo lejā.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Māris Alksnis

from: [info]maris
date: Nov. 17., 2010 - 08:02 am
#

Saules enerģiju pārvērš strāvā, no kuras ģenerē infrasarkano staru viļņus, kas koriģē pavadoņa trajektoriju. Kaut kā tā reiz skaidroja Discovery kanālā.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Kemune

from: [info]kemune
date: Nov. 17., 2010 - 08:31 am
#

manuprāt starojuma dzinējs vēl ir tikai sapņos. vienīgi, ko neiedomājos, ir saules buras, to izplešanu var vadīt un attiecīgi iegūt nelielu dzinējspēku dažādos orbītas momentos.

Atbildēt | Iepriekšējais

Mirkli, tu esi skaists! Jel kavējies!

from: [info]maruta
date: Nov. 16., 2010 - 07:16 pm
#

saules beterijas

Atbildēt

murks

from: [info]murks
date: Nov. 16., 2010 - 08:26 pm
#

Kā Zeme var gadiem riņķot pa orbītu?
Kas, viņai tur līdzi ir gigatonnas degvielas?
Kāpēc tā nav jau nokritusi uz Saules?

Atbildēt | Diskusija

zivs

from: [info]zivs
date: Nov. 16., 2010 - 10:03 pm
#

Tā vispār ir mīkla. Tik augstos plauktos nelienu.

Atbildēt | Iepriekšējais

Māris Alksnis

from: [info]maris
date: Nov. 17., 2010 - 08:04 am
#

Zeme, tā pat kā citas planētas patiesībā krīt virsū saulei, bet tas notiek tik lēni, ka cilvēce to nepiedzīvos.

Atbildēt | Iepriekšējais