pajautā! - daudzes izteikumi.

nē, nu pateikt jau jebkurš var - ja rīt no rīta visi Saeimas deputāti nenovilks bikses, tad es publiski nošaušos, - tikai tas nav Saeimai saistoši. Saeimai vispār nekas nav saistoši, izņemot to, kas rakstīts Satversmē un Kārtības rullī, bet arī to var apiet, ja nobalso pietiekams skaits deputātu

tas daudze demagoģē, spēlējas ar vārdiem. jā - saeimai nav saistoši, un varbūt arī no tautas nobalsošanas vairs viņi tur nebaidās. 3 referendumi izgāzušies, izgāzīsies nākamais. līdz vēlēšanām var kasīt pautus un pieņemt piketēšanas ierobežojumus.

Tur, šķiet, vairāk ir strīds par principu, nevis konkrētām konstitucionālām normām. Nekas neliedz prezidentam piedraudēt ar referenduma ierosināšanu par Saeimas atlaišanu. Tas termiņš pats par sevi nevienam nav saistošs. Viss atkarīgs no paša prezidenta rīcības.
Taču jautājums ir par to vai prezidents var lietot šo minēto instrumentu kā draudu un sava veida šantāžas instrumentu. Manuprāt, šeit nav nekādas problēmas, jo ja pēc referenduma rezultātiem Saeima paliek savās vietās, tad prezidents pako čemodānus. Līdz ar to prezidents var uzdrošināties šantažēt parlamentu tikai tādā situācijā, kad Saeimas uzticība sabiedrībā ir tuva nullei. Tādējādi prezidents var ietekmēt parlamentu tikai krīzes situācijās.

Nekāda aizlieguma izmantot Satversmes 48. pantu nav. Kas aizliedz to ar kādiem nosacījumiem sasaistīt? Principā var vienkārši šodien uz pusdienlaiku pateikt, ka atlaiž Saeimu, ja Daudzem un vēl kādam nepatīk, ka viņiem vēl tiek iespēja dota ;)

Kā jau teicu - formāli nē. Satversme neaizliedz.
Bet bez konkrētām normām pastāv arī principi par kuriem tad arī varētu būt tas lielais cepiens - vai šada prezidenta rīcība ir pieļaujama parlamentārā republikā. Uz šo jautājumu diez vai var sniegt vienotu atbildi. Katram te būs sava argumentācija un savs viedoklis.

Tāpēc nekādu domu par parlamentāras republikas apdraudējumu nemaz būt nevar, jo prezidents visu nodod tautas rokās, kas ir par Saeimu augstāks likumdevējs.

Nav jau runa par pašu Saimes atlaišanas mehānismu, Jautājums būtībā ir - vai prezidents var lietot šo mehānismu dažādu ultimātu uzstādīšanai parlamentam? No sērijas - ja jūs neizdarīsiet tā, tad es izdarīšu šitā. Vai gadījumā prezidents tādā veidā vienā brīdi nepārkāpj savu pilnvaru robežas un neiejaucas tā nedaudz par daudz parlamenta darbībā.

Ko izdarīs tauta? Kā jau vienreiz rakstīju - nav strīda par prezidenta tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu pašu par sevi, kurā tauta tiešam var paust savu gribu. Taču ne jau tauta uzstāda parlamentam kaut kādas prasības, bet prezidents. Vai prezidents var uzskatīt, ka pārstāv tautas gribu, balstoties tikai uz nenosakāmu tautas noskaņojumu un Doma laukumā lēkājošiem pingvīniem?
No savas puses es arī neko graujošu šādos prezidenta izteikumos nesaskatu. Tieši pretēji. Taču pieņemu, ka var būt arī cits viedoklis un pamatots viedoklis.

Jā, pamanīju.
Sic

Datums ir nolikts, ja Prezidents turēs vārdu, tad 31.martā tiks izsludināts referendums par

valdības atlaišanu no viņa puses. Bet te jau viņš riskē ar savu ādu - tauta nenobalsos par atlaišanu - viņam nāksies atkāpties. Tātad tas datums ir tīri viņa noliktais laiks, kad viņš rīkosies. Viņš to ir publiski pateicis. Juridiska spēka tam nav. Bet Saeima zin - pēc šī datuma var tikt rīkots referendums.

Neesi slinks, izlasi Satversmi:

48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.
49. Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents.
50. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts Prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.
51. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēlē jaunu Valsts Prezidentu.
52. Ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.

Blakus istabā pavaicāju juristu studentam, kurš nesen konstitucionālās tiesības kārtojis. Atbalstīja manu viedokli, ka Satversme nenosaka nekādu kārtību, kādu iemeslu dēļ prezidents var ierosināt Saeimas atlaišanu. Principā viņš var atlaist kaut vai tāpēc, ka no rīta sliktā omā pamodies. Kaut vai savā ievēlēšanas dienā var ierosināt Saeimas atlaišanu. Aizsardzība pret nepamatotu Saeimas atlaišanu ir 50. pantā, kur prezidents zaudē amatu, ja referendums izsakās pret Saeimas atlaišanu.
Principā prezidents šajā jautājumā dara kā grib, un vienīgais bubulis viņam ir referenduma iznākums, kurš var būt negatīvs.
Varētu jau citā istabā pavaicāt arī pieredzējušam juristam, bet šis neizskatās tas sarežģītākais gadījums.

vakar LTV1 Daudze atstāja ne mazāk ne vairāk kā slima cilvēka, kas ar zobiem un nagiem turas pie mata, ar ko netiek galā, iespaidu.

Šeit ir runa tikai un vienīgi par "likuma burtu" un "likuma garu". Skaidrs, ka nav nelikumīgi prezidentam ar kaut ko draudēt un izvirzīt visādus ultimātus. Un viņš savas tiesības rosināt Saeimas atlaišanu var saistīt da kaut vai ar mēness ciklu.
Tomēr, ja skatās pēc "likuma gara", tad Daudzem ir zināma taisnība - prezidents nerīkojas Satversmes garā, izvirzot šādus ultimātus, jo prezidenta diktāts Saeimai par to, kādi likumi ir vai nav jāpieņem, konstitucionāli, protams, nav paredzēts. Jāņem pie tam vērā, ka Latvijā ir parlamentāra, nevis prezidentiāla iekārta, līdz ar to var teikt, ka prezidents pārkāpj savas funkcijas. Tas, ka likumā šāda situācija (vēl) nav atrunāta, nav īsti iemesls lai apšaubītu tās leģitimitāti.
Un vēl - ja grib tiešām precīzi izprast to, cik korekti vai nekorekti (lai arī no likuma viedokļa - likumīgi) prezidents rīkojās, ir jāskatās vēsturiskais konteksts, kādā un kādēļ satversmē tika iekļauts šis pants par Saeimas atlaišanu. Pamatā tā uzdevums ir nodrošināt iespēju nodibināt funkcionējošu valsts varu, ja gadījumā Saeimā ir savēlētas tādas proporcijas, kas nekādi nespēj vienoties par valdības izveidi.