pajautā! -

Neesmu nekad lasījis nevienu pašu zinātnisku pētījumu, ka kōla būtu kaitīga. Protams, ka pilns nets un pilnas cilvēku galvas par to, ka kōla ir nenormālākā inde utt. Bet pierādījumu tā arī neesmu redzējis/lasījis.

alus ir tik pilns b grupas vitamiiniem, ka gruuti to nosaukt par kaitiigu.

kõla - buržuju-kapitālistu inde, bet alus - bāleliņu maize

vispirms gribētu dzirdēt ko tu saproti ar vārdiem "kaitīgs" un "kaitīgāks" ?

un tad, par daudzumiem. alu, labam dzērajam, nav svešs *katru* vakaru pa 2 litri izmaukt. tas nozīmē, *katru* dienu izdzert 2 litri * 5% = 2000ml*0.05 = 100ml spirta, jeb 250ml vodkas.

ja daudz dzer alkoholu, tad nodzeras.


savukārt, kādi riski pastāv kolai?
1) skābe - saēd zobus (emalju)
2) cukurs - maitā zobus
ja dzer daudz (cik tieši vajag dzert - nezinu), tad dēļ pārāk liela cukura daudzuma var dabūt diabētu (aizkuņģa dziedzeris nogurst izstrādāt insulīnu, un ir ziepes).

arī ir laba iespēja aptaukoties (jo ķermenis to cukuru pa tiešo pārveido taukos) - kad paliec resns, tad tievam atkal palikt ir grūti.

tā ka riski ir dažādi, pavisam dažādi.


ja runā par agru vecumu (tipa studenta gadi) tad joks ir tāds, ka kola dod uzmundrinājumu un stimulu, bet alkohols notrulina un depresē. tas kas kolu regulāri dzers, labāk pildīs mājasdarbus, nekā tas, kas alu. sekojoši - kolas dzērājs vairāk sasniegs dzīvē.

alkoholisms iestāsies pēc 5-10 gadiem (varbūt 15).
(t.i., sabeigtas nieres, asinsvadi galvā saplīsuši - deguns un vaigi sarkani, smadzenēm bojājumi)

t.i., īstermiņā jau nekas slikts nenotiek - ziepes sākas ilgtermiņā (kā tas parasti, nejauši, notiek)

Kōla ir slikta, jo satur krāsvielas, kas var saēst zobu emalju, nokrāsot zobus brūnus un trakākos gadījumos var sākties zobu pūšana :/
Vēl slikts ir tas, ka satur ļoti daudz kofeīna. Piemēram, puslitrs vidēji stipras kafijas mums šķiet ļoti daudz, bet 0,5 kōla jau tāds sīkums vien ir, ko var izpļumpēt braucot autobusā, bet kofeīna daudzums ir aptuveni vienāds. Par koefīna negatīvo ietekmi (lietojot to pārmērīgos daudzumos!) ir daudz kur rakstīts un pētīts.

Alus pēc būtības pat nav slikts un rauga dēļ tajā ir vērā ņemams B grupas vitamīnu daudzums. Tomēr par B grupas vitamīnu avotu to nevajadzētu uzskatīt un lietot kā zāles. Otrkārt, tas ir alkoholiskais dzēriens un līdz ar to, nevajadzētu to dzert vairāk kā to paredz rekomendējamās alkohola devas. No otras puses, precīzu atsauci vai citātu neatradu, bet sakarā ar to, ka alus ir raudzēts dzēriens, tad ilgstoši tam ir sakars ar vēdera palielināšanos (kuņģa tilpuma pieaugums), bet pēdējo teikumu var neņemt vērā, jo es īsti neesmu tam atradis zinātnisku pamatojumu, bet gan tikai novērojumus dzīvē - ne jau tāpat lielos vēderus vīriešiem dēvē par alusvēderiem.

kolà daudz energjétiskàs vértìbas un nav gràdu.

alū ir mazāk kaloriju nekā ābolu sulā
+
alus ir vienīgais 'pārtikas produkts", kas no organisma var izvadīt lieko alumīnju

nu kōla kā jau kōla :)))

Kolā ir cukura aizvietotāji - aspartams, kurš tik tiešām ir kaitīgs, krāsvielas, bet par to kaitīgumu es gan nesteigtos runāt. Skābes... Nu, tās tikai zobiem vien relatīvi kaitīgas.
Alū ir alkohols, kas lielākos daudzumos atkal ir kaitīgs.

Vispār ja alus nereibinātu, es laikam izvēlētos alu :)