Pārtikas veikali padomju savienībā

« previous entry | next entry »
Maijs. 30., 2006 | 05:00 am
posted by: driznaks in pajautaa

Pretēji saviem paradumiem, esmu ielaidies Interneta debatē :/ Pie tam, angliski runājošajā Internetā. Pie tam, par dzīvi Padomju Savienībā.

Cienījamie Cibiņi, kuri ir pietiekami ilgi dzīvojuši, lai paši būtu pieredzējuši LPSR jaukumus. Pastāstiet par to, cik viegli ierindas pilsonim bija pieejami pārtikas produkti, it īpaši gaļas produkti, svaigi dārzeņi, piena produkti utt.

Lai gan man pašam priekšstats ir, gribētu dzirdēt vairāk "laikmeta liecību".

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {93}

from: [info]driznaks
date: Maijs. 30., 2006 - 06:09 am
#

Āreče nu. Šobrīd, nezinu pat vairs kāpēc, cenšos atspēkot šitādu:

I'll try to remember what I have usually seen in a meat department of a grocery store:

Raw beef, pork and lamb -- available.
Chicken -- available.
Franks and similar -- available.
Pork chops (not prepared for immediate cooking) -- available.
Pelmeni (meat dumplings, usually pre-made and frozen) -- available.
Canned prepared pork -- available.
Smoked/salted lard -- available.
Bologna -- available.
Pre-cut steaks -- may be unavailable.
Pork chops (prepared and seasoned for immediate cooking) -- unavailable.
Duck -- unavailable.
Turkey -- unavailable.
Salami -- usually unavailable.

I really don't see a problem. More variety would be good, but it's not a horrible failure of economy, possible cause of malnutrition or even a major annoyance.

Cik man ir stāstījuši vecāki, vecvecāki un citi cilvēki tajā vecumā, tad nekā tāda nebija :/

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Fxp

from: [info]fxp
date: Maijs. 30., 2006 - 06:48 am
#

Pilnīgs bullshits :) Varbūt rakstītājs ir kāda aparatčika atvase un iepircies specveikalā? ;)

Atbildēt | Iepriekšējais

Krišs

from: [info]misame
date: Maijs. 30., 2006 - 07:11 am
#

IMHO jau pirmais teikums ir bullshits. Biju gan veel "tajos laikos" diezgan siiks, bet atceros, ka ar vecaakiem diezgan biezhi braucaam uz Teeraudlietuves ielu (tas tur starp Brasu un Chiekurkalnu, netaalu no kapiem) un tad tur pie lopkautuves reizeem dienas beigaas bija dabuujama svaiga, normaala galja. Veikalaa - nu, iespeejams jau, ka bija, bet diez vai kas veertiigaaks par aizvakardienas "zupas izlasi".

Atbildēt | Iepriekšējais

crescendo

from: [info]crescendo
date: Maijs. 30., 2006 - 10:55 am
#




Varbūt nelaime tam, ka viena lieta ir Rīga, cita lieta - ne Rīga, nezinu...

Varētu arī desmitgades atšķirties - varbūt, ka 50tajos bija sliktāk kā 80tos, kas to lai zin.

Bet pēc tā, ko es atceros no bērnībā staigāšanas līdzi vecākiem uz veikalu un tirgu - vairums e rakstītā ir nu gan pareizi.

Svaiga gaļa bija dabūnama, vai nu veikalā, vai tirgū. Nezinu, kā ar jēru, bet liellopu un cūkas kaut kāda jau nu dabonama bija - vabrūt nebija šausmīgas izvēles vienīgi. Nebija katru dienu pilnīgi viss un rindas bija garākas, nekā tagad (pašapkalpošanās tak nebija).

Pork chops - pilnīgi noteikti bija.

Vistas - bija.

Canned prepared pork - tūristu brokastis. Neatceros stāvēšanu rindā.

Smoked/salted lard -- - jap, bija. Gan ļoti trekns, negaršīgs un ar dikti biezu un cietu ādu -> es to necietu. Bet bija.

Bologna - cilvēks domājis malto gaļu. Bija gaļa, ko malt maltajā gaļā. Gatava maltā gaļa gan nebija.

Salami - cietās, ilgi glabājamās desas bija visai pieejamas, un salami jau vairāk ir tās cietās.
Mīkstās, gaišās - doktora, sviestmaižu, tējas, Valmieras - tās jā. Tās bija retāk. (kuriozus ar šad un tad Valmieras desu kā īpašo ciemakukuli no Rīgas vestu atceros vēl tagad. Nu nevarēja valmieras desu normāli dabūt).

Sviests uz taloniem bija tikai jau 90tajos, pirms tam bija normāli.

Problēmātiskāk bija - cukurs (jo bija neregulāri), ne-vietējie augļi un dārzeņi. No piena produktiem - ne katru dienu varēja dabūt saldo krējumu, skābpiena produktus, vājpienu, biezpienu, mājas sieru. Kefīru vai paniņas un pilnpienu dabūt nebija problēmu.


Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

lavendera

from: [info]lavendera
date: Maijs. 30., 2006 - 11:38 am
#

Mazgadīgā

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

crescendo

from: [info]crescendo
date: Maijs. 30., 2006 - 11:43 am
#

Bet protams.

Atbildēt | Iepriekšējais

semiole

from: [info]semiole
date: Maijs. 30., 2006 - 01:43 pm
#

Salami - manas bērnības lielākaias gardums, ko mani vecāki varēja dabūt tikai pa blatam, jo izstāvot garās desu rinas, bija palikušas vairs tikai kaut kādas visprastākās sardeles utt.
nezinu, varbūt tiešām rīgā bija labāk, bet nu Siguldā toč nebija baigā izvēlē un katru dienu, kad vien vēlies. bija noteiktas pievedumu dienas un liela daļa preces aizgāja "zem galda".

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

crescendo

from: [info]crescendo
date: Maijs. 30., 2006 - 01:50 pm
#

Siguldai nebija sava gaļas kombināta, pareizi? Valmierā katrā ziņā bija labāk - bet tur gaļas kombināts bija.

Protams, ar 'salami' nedomājot jebko, kas līzdinātos īstai salami, bet vienkārši - cieta, pusžāvētā desa. Salami ir krietni treknāka.

Atbildēt | Iepriekšējais

D[ra]kone

from: [info]drako
date: Maijs. 30., 2006 - 11:16 am
#

Bullshits.

Bija rindas un rindas uz visu.

Uz dzīvokli, uz mašīnu, uz desu, uz šnabi, uz cukuru, uz vīnu. Neatceros, bet šķiet bija reizes, kad pat pēc maizes un piena vajadzēja laicīgi uz veikalu iet.

Protams, ja bija pazīšanās veikalā vai bāzē, tad varēja dabūt uz haļavu. Bet par to protams varēja dabūt pantu. Bet tā kā visa tā sistēma bija korumpēta līdz savai saknei, tad nu ...

Bija brīži kad atsevišķas preces bija uz taloniem. Kā kara laikā. Neatceros - cukurs laikam. Un tad tie cukura taloni bija zelta vērtībā, tapēc bija, kas to cukuru pārstrādāja. Kandžā. Un taisīja tālāk savu mazo nelegālo biznesiņu. Protams, ja par šitās sulas dzīšanu dabūja ciet tad bija pelnīts pants. Bet dzina tik un tā. Jo liela daļa sabiedrības dzīvoja tādos apstākļos, ka gribējās tikai dzert.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

crescendo

from: [info]crescendo
date: Maijs. 30., 2006 - 11:31 am
#

Redz, par vīnu un šņabi nezinu, man vēl 10 gadu nebija, alkohols galīgi nebija aktuāls.
Dzīvokļu rindas ir joprojām.
Pēc cukura rindas bija, arī kad nebija uz taloniem. Pēc mīkstās desas bija. Pēc cīsiņiem un sardelēm bija.
Pēc cieti žāvētās nebija.

Rindas, protams bija visur - jo darba laiks veikalā bija īsāks, bet katram pircējam veltītais laiks - krietni ilgāks (bet, FYI gana daudzos 'zemo cenu veikalos' rindas pie kasēm ir arī tagad, un nebūt ne mazākas).

Protams, vajadzēja iet laicīgi, ja gribēja nesakaltušu maizi - tad jau maizi celofāna maisiņos nepakoja, piens arī bojājās ātrāk (=sāka rūgt, nevis pūt, kā vairums piena tagad. Produkti, kas plauktos stāvētu tik ilgi, kā stāv tagad vienkārši sabojātos.

Bet speciālas rindas ne pēc maizes, ne pēc piena (parstā, no extras) nebija. Rindas pēc piena parādījās jau 90tajos - kad sāka zemnieki uz pagalmiem vest izlejamo, pēc tā tad stāvēja rindās.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

D[ra]kone

from: [info]drako
date: Maijs. 30., 2006 - 12:03 pm
#

Ar spirtoto bija problēmas Gorbija laikā. Par to laiku pat ir anikdote par kaut kādu ārzemju viesi, kas izbrīnīts par nervozo rindu pie veikala ar izkārtni VINO.

- kas tas tā tāda iestāde? Vizšij Institut Narodnovo Obrazovaņija.
- A ko viņi tik nervozi tādā rindā stāv?
- Tapēc ka drīz sāksies iestājeksāmeni.

Jā darba laiks tiem veikaliem bija specifisks - ar pusdienslaiku, kurā visi bija no veikala izfīrēti ārā. Un vispār, ja tu pa dienas laiku blandījies apkārt, tad varēja apjautāties, ko tu dari, kapēc nestrādā.

Nu jā un vēl tagad atceros, kā no rītiem agri vajadzēja celties lai ietu uz veikalu. ja nokavēji pēc kaut kādiem ntiem, tad viss - cauri. Veikals tukšs.

Celofāna maisiņos kaut kad bija piens arī. Bet vairāk bija pierastas tās pudeles ar resno kakliņu. Laikam celofānā nemācēja pakot. Ar tetrapakām gan bija savādāk. Tās savienībā nepazina.

Jā - piens rūga - tas gan. Nezinu, kas tā par reakciju tam notiek tagad.

Nu jā - bija savas problēmas 90tajos, kad no vienas puses kol/sovhozus likvidēja, bet lauku industrija vēl nebija attīštījusies. Bija jau skandāli, kad ar Godmaņa vai Šķēles ziņu valsts no ārzemēm bija sapirkusies labību, lai "tauta nenomirtu badā", un zemnieki, kas cerēja, ka valsts no viņiem atpirks labību dabuja figu.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Spilvens

from: [info]spilvens
date: Maijs. 31., 2006 - 11:17 am
#

Par tām tetrapakām - es atceros, ka bija tādas trīsstūru pakas(nezinu kā to sauc-tripakas?) kurās šķiet bija kefīrs.

Atceros savā miestiņā bezgaīgās rindas pēc saldējuma, apelsīniem, banāniem.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

D[ra]kone

from: [info]drako
date: Maijs. 31., 2006 - 11:32 am
#

Hmm - jā - trīsstūra pakas bija. Piens, kefīrs. 4-kantainās pakas nebija.

Bet man sķiet tām trīsstūra pakām nebija ne vainas. Nu ja neskaita, ka tecēja reizēm, bet tas jau visām pakām gadās, šķiet ..

A banānu toreiz nabija. Apelsīni - jā, bet banāni bija deficīts. Neviens krievijā īsti nezināja, kā to preci atgādāt, tā lai tā nesabojājas. Cik zinu, arī tagad tā ir īpaša zinātne, bet nu tagad tas ir atstrādāts process.

Vēl atceros, mazs būdams, kā man viena mamma (ne mana) starpbrīdī, cienāja ar banānu ... tipa, kamēr citi neredz, jo tā toreiz bija baaaaigā prece :)

Pat vēl elitārāka, kā rietumu kožļenes. Bet arī ar tām toreiz bija tā, ka lielākā daļa tikai papīrīšus dabūja paostīt ... Tos kolekcionēja un vēl bija speciāla faņķiku spēle, ar saviem noteikumiem ...

Mhm. Un es pat speciāli taisīju dažus savus viltotos faņķikus, lai būtu ar ko sākt spēlēt :DD

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Spilvens

from: [info]spilvens
date: Jun. 1., 2006 - 01:27 pm
#

Pie mums tādas preces kā apelsīni un banāni parādījās labi ja reizi gadā un tad bija jāizstāv bezgalīgas rindas.

Atbildēt | Iepriekšējais