Pārtikas veikali padomju savienībā
« previous entry | next entry »
Maijs. 30., 2006 | 05:00 am
posted by: driznaks in pajautaa
Pretēji saviem paradumiem, esmu ielaidies Interneta debatē :/ Pie tam, angliski runājošajā Internetā. Pie tam, par dzīvi Padomju Savienībā.
Cienījamie Cibiņi, kuri ir pietiekami ilgi dzīvojuši, lai paši būtu pieredzējuši LPSR jaukumus. Pastāstiet par to, cik viegli ierindas pilsonim bija pieejami pārtikas produkti, it īpaši gaļas produkti, svaigi dārzeņi, piena produkti utt.
Lai gan man pašam priekšstats ir, gribētu dzirdēt vairāk "laikmeta liecību".
Cienījamie Cibiņi, kuri ir pietiekami ilgi dzīvojuši, lai paši būtu pieredzējuši LPSR jaukumus. Pastāstiet par to, cik viegli ierindas pilsonim bija pieejami pārtikas produkti, it īpaši gaļas produkti, svaigi dārzeņi, piena produkti utt.
Lai gan man pašam priekšstats ir, gribētu dzirdēt vairāk "laikmeta liecību".
from:
crescendo
date: Maijs. 30., 2006 - 10:55 am
#
Varbūt nelaime tam, ka viena lieta ir Rīga, cita lieta - ne Rīga, nezinu...
Varētu arī desmitgades atšķirties - varbūt, ka 50tajos bija sliktāk kā 80tos, kas to lai zin.
Bet pēc tā, ko es atceros no bērnībā staigāšanas līdzi vecākiem uz veikalu un tirgu - vairums e rakstītā ir nu gan pareizi.
Svaiga gaļa bija dabūnama, vai nu veikalā, vai tirgū. Nezinu, kā ar jēru, bet liellopu un cūkas kaut kāda jau nu dabonama bija - vabrūt nebija šausmīgas izvēles vienīgi. Nebija katru dienu pilnīgi viss un rindas bija garākas, nekā tagad (pašapkalpošanās tak nebija).
Pork chops - pilnīgi noteikti bija.
Vistas - bija.
Canned prepared pork - tūristu brokastis. Neatceros stāvēšanu rindā.
Smoked/salted lard -- - jap, bija. Gan ļoti trekns, negaršīgs un ar dikti biezu un cietu ādu -> es to necietu. Bet bija.
Bologna - cilvēks domājis malto gaļu. Bija gaļa, ko malt maltajā gaļā. Gatava maltā gaļa gan nebija.
Salami - cietās, ilgi glabājamās desas bija visai pieejamas, un salami jau vairāk ir tās cietās.
Mīkstās, gaišās - doktora, sviestmaižu, tējas, Valmieras - tās jā. Tās bija retāk. (kuriozus ar šad un tad Valmieras desu kā īpašo ciemakukuli no Rīgas vestu atceros vēl tagad. Nu nevarēja valmieras desu normāli dabūt).
Sviests uz taloniem bija tikai jau 90tajos, pirms tam bija normāli.
Problēmātiskāk bija - cukurs (jo bija neregulāri), ne-vietējie augļi un dārzeņi. No piena produktiem - ne katru dienu varēja dabūt saldo krējumu, skābpiena produktus, vājpienu, biezpienu, mājas sieru. Kefīru vai paniņas un pilnpienu dabūt nebija problēmu.
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from:
lavendera
date: Maijs. 30., 2006 - 11:38 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from:
crescendo
date: Maijs. 30., 2006 - 11:43 am
#
Atbildēt | Iepriekšējais
from:
semiole
date: Maijs. 30., 2006 - 01:43 pm
#
nezinu, varbūt tiešām rīgā bija labāk, bet nu Siguldā toč nebija baigā izvēlē un katru dienu, kad vien vēlies. bija noteiktas pievedumu dienas un liela daļa preces aizgāja "zem galda".
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from:
crescendo
date: Maijs. 30., 2006 - 01:50 pm
#
Protams, ar 'salami' nedomājot jebko, kas līzdinātos īstai salami, bet vienkārši - cieta, pusžāvētā desa. Salami ir krietni treknāka.
Atbildēt | Iepriekšējais