Maijs. 30., 2006 | 10:55 am
No:: crescendo
Varbūt nelaime tam, ka viena lieta ir Rīga, cita lieta - ne Rīga, nezinu...
Varētu arī desmitgades atšķirties - varbūt, ka 50tajos bija sliktāk kā 80tos, kas to lai zin.
Bet pēc tā, ko es atceros no bērnībā staigāšanas līdzi vecākiem uz veikalu un tirgu - vairums e rakstītā ir nu gan pareizi.
Svaiga gaļa bija dabūnama, vai nu veikalā, vai tirgū. Nezinu, kā ar jēru, bet liellopu un cūkas kaut kāda jau nu dabonama bija - vabrūt nebija šausmīgas izvēles vienīgi. Nebija katru dienu pilnīgi viss un rindas bija garākas, nekā tagad (pašapkalpošanās tak nebija).
Pork chops - pilnīgi noteikti bija.
Vistas - bija.
Canned prepared pork - tūristu brokastis. Neatceros stāvēšanu rindā.
Smoked/salted lard -- - jap, bija. Gan ļoti trekns, negaršīgs un ar dikti biezu un cietu ādu -> es to necietu. Bet bija.
Bologna - cilvēks domājis malto gaļu. Bija gaļa, ko malt maltajā gaļā. Gatava maltā gaļa gan nebija.
Salami - cietās, ilgi glabājamās desas bija visai pieejamas, un salami jau vairāk ir tās cietās.
Mīkstās, gaišās - doktora, sviestmaižu, tējas, Valmieras - tās jā. Tās bija retāk. (kuriozus ar šad un tad Valmieras desu kā īpašo ciemakukuli no Rīgas vestu atceros vēl tagad. Nu nevarēja valmieras desu normāli dabūt).
Sviests uz taloniem bija tikai jau 90tajos, pirms tam bija normāli.
Problēmātiskāk bija - cukurs (jo bija neregulāri), ne-vietējie augļi un dārzeņi. No piena produktiem - ne katru dienu varēja dabūt saldo krējumu, skābpiena produktus, vājpienu, biezpienu, mājas sieru. Kefīru vai paniņas un pilnpienu dabūt nebija problēmu.