Rīgas Laiks, 2007.gada aprīlis

Vidējais latvietis pēc dabas ir sinusoidālais anarhists. Viņš nelabprāt piedalās parlamenta vēlēšanās, taču ar prieku atbalsta referendumu par tā atlaišanu un jaunām vēlēšanām, kurās varētu nelabprāt piedalīties un ievēlēt sev nepatīkamu parlamentu, kuru varētu pēc tam atlaist ar prieku.

BNS, 19.03.2007.

50% donoru asinis nodod, lai palīdzētu.
18% to darījuši, jo donoru centrs ieradies izbraukumā uz darba vietu,
bet vēlme saņemt trīs latu lielo kompensāciju motivējusi 13% donoru.
Vēl nedaudz vairāk kā 5% to darījuši bezmaksas veselības pārbaudes dēļ,
nepilni 10% asinis ziedojuši, jo dzirdējuši informāciju par to trūkumu.

Savukārt kā viens no biežākajiem iemesliem asins nenodošanai minēts laika trūkums - tā sacījuši 22% cilvēku, kas asinis neziedo.
27% pauduši pārliecību, ka asins ziedošanai nav nekāda pamata.
20% cilvēku par asins ziedošanas iespējām trūkst informācijas, bet 9% baidās to darīt draugu negatīvās attieksmes dēļ, vai baidoties no inficēšanās.

11% pauda uzskatu, ka jāievieš arī citas priekšrocības.

Ceturto daļu asinis ziedot nepārliecinātu pilnīgi nekas.

BNS ( raksta )

BNS, 08.02.2007.

Puskaili jaunieši no patriotiskām organizācijām protestē pret robežlīgumu

Puiši no organizācijas "Visu Latvijai" novilkuši jakas un kreklus un uz ielas stāvēja kailu ķermeņa augšdaļu, uz kuras attēlota ķermenī iedurta nagla un asiņojoša brūce un katram uz krūtīm rakstīti Latvijas lielāko pilsētu nosaukumi

Puiši izskatījās ļoti nosaluši, garāmgājēji un atbalstītāji viņiem muguras sildīja ar virsjakām.



BNS ( raksta )

LETA, 02.01.2007.

Vairāk nekā 50% nodarbināto Latvijā strādā neatbilstoši savai izglītībai

Darba ņēmēju aptaujas laikā konstatēts, ka no visiem nodarbinātajiem profesijā atbilstoši iegūtajai izglītībai strādā aptuveni 48% aptaujāto.

Secināts, ka šādu darbaspēka struktūru nevar uzskatīt par pozitīvu faktu, jo vidēji lielākus ienākumus saņem nodarbinātie, kuri strādā atbilstoši izglītībai.

Faktu, ka Latvijā darba ņēmēji nestrādā atbilstoši savai izglītībai var izskaidrot ar diviem būtiskiem apstākļiem. Pirmkārt, deviņdesmitajos gados strauji mainījās tautsaimniecības struktūra un vairākkārt samazinājās darba vietu skaits rūpniecībā un lauksaimniecībā, bet pieauga pakalpojumu sfērā. Nodarbinātie rūpniecībā un lauksaimniecībā bija spiesti meklēt darbu citās profesijās.

Otrkārt, ar deviņdesmito gadu beigām, atjaunojoties rūpniecības izaugsmei un strauji pieaugot būvniecībai, ievērojami trūkst tehniķu, inženieru un citu tehnisko nozaru speciālistu ar mūsdienīgu izglītību. Darba devēji spiesti pieņemt darbā cilvēkus bez atbilstošas akadēmiskās izglītības un apmācīt tos praksē.

LETA ( raksta )

NRA, 30.12.2006.

Jaungada uzrunu anatomija

Nenoteiktais laipotājs Māris Gailis: "Nākamajā gadā orientēsimies uz reālismu ekonomikā", "lai risinātu <..> problēmas, jāstrādā gan valdībai un Saeimai, gan arī pašvaldībām, policistiem, zinātniekiem, tautsaimniekiem, uzņēmējiem, visiem", "mums jāapzinās, ka Latvijas spēks slēpjas pirmām kārtām mūsos pašos".

Drūmais iebiedētājs Andris Šķēle: "Šajā brīdī esmu viesis jūsu mājās, un man negribētos izjaukt svētku noskaņu, tomēr man jāsaka skaudrā patiesība, kas iezīmē tuvākās nākotnes kontūras."

Draudzīgais filozofs Guntars Krasts: "Kā tad mēs dzīvojam? Atbilde, kuru piedāvāju jums apdomāšanai, beidzot šo un sākot nākamo gadu, ir šāda: mēs dzīvojam pārāk pieticīgi."

Pašpārliecinātais komunikators Vilis Krištopans

Eiropas aģitators Andris Bērziņš

Klišeju ideālists Einars Repše: "Moderns darbs, izmantojot modernas tehnoloģijas lauku sētā un klusumā, kur bērni skraida pa piemājas pļavām, – tādu es redzu Latvijas nākotni."

Optimistiskais samierinātājs Aigars Kalvītis: "Ieslēdziet radio un televīziju – un jūs dzirdēsiet, kā viens latvietis lamā otru. No rīta līdz vakaram. Jūs dzirdēsiet, kā viens latvietis stāsta, ka viņš ir visgudrākais, bet pārējie ir muļķi. Es domāju, tas ir patriotisma trūkums, nevar būt savas valsts patriots cilvēks, kurš visus pārējos savus tautiešus uzskata par muļķadesām un sliktiem cilvēkiem."


NRA ( raksta )

Diena, 19.12.

Latvijas iedzīvotāji ir visskeptiskākie Eiropā gan par viendzimuma laulībām, gan homoseksuālu pāru iespējām adoptēt bērnus, un attieksme ir naidīgāka nekā tradicionāli reliģiskās valstīs.

Tikai 12% latviešu uzskata, ka Eiropā būtu jāatļauj geju laulības, kas ir zemākais rādītājs starp visām ES valstīm.

"Atvērtība pret homoseksualitāti Eiropā ir visai ierobežota. 32% eiropiešu uzskata, ka gejiem vajadzētu ļaut adoptēt bērnus. 14 no 25 valstīm to atbalsta mazāk nekā ceturtdaļa. Attieksme ir tolerantāka pret laulībām — 44% uzskata, ka tās jāatļauj," teikts pētījumā.

Vidējais statistiskais latvietis uzskata, ka mūsdienās ir par daudz tolerances un noziedznieki būtu jāsoda stingrāk (84%, kas ir tuvu vidējam rādītājam).

Diena ( raksta )

Dienas Bizness, 13.12.2006.

Piketēs pret Db.lv reklāmas baneri

Privātpersona Toms Bauģis nolēmis paust savu pilsonisko stāju, organizējot piketu pret laikraksta Dienas Bizness portāla lielo panorāmas baneri.

Db.lv var izteikt savu prieku par lasītāja neatlaidīgo vēlmi lasīt mūsu ziņas, kā arī stiprināt pilsonisko sabiedrību, tomēr vēlamies atgādināt, ka dzīvojam kapitālismā ar visām no tā izrietošajām sekām - mēs esam cilvēki, mums vajag ēst, algu mums maksā mūsu grāmatvede, kas ir kapitālisma piekritēja un arī grib ēst, tādēļ viņa grib gūt peļņu no mūsu aktivitātēm darba laikā. No vairākiem variantiem, kā gūt labumu no mūsu darbībām, tika izvēlēts baneris.

Mēs esam atvērti arī citiem risinājumiem, piemēram, abonēšanas maksai, tomēr pāriesim uz to tikai tad, kad pie biroja sapulcēsies vairāki tūkstoši cilvēki ar saukli "Sabiedrība par abonēšanas maksu!"



Pamanīts pie laacz

P.S. Žēl, man pašai ir Adblock Plus un banneri man nav redzami. Nu žēl nu. ;)

Dienas Bizness ( raksta )

V-Diena, 06.12.2006.

"NATO samita svētku sajūtas iedvesmots, pēdējās dienās cītīgi lietoju tālrādes tālvadi. Cītīgi pārlapoju pasaules ziņu kanālus un centos ieraudzīt tajos Rīgu. Tas nenācās viegli. Starptautisko teletīklu uzmanība īsti nepievērsās 26 līderu solījumam darīt par 10% vairāk Afganistānā. Un pat ne franču vīnu un krievu degvīna īpatsvaram Rīgas armēņu restorānos. Ziņās dominē „pilsoņu karš Irākā”. "


V-diena piedāvā ārpolitikas eksperta Pētera Viņķeļa blogu. Savā pirmajā bloga ierakstā Pēteris Viņķelis raksta par karu Irākā.


Citi V-Dienas blogi - Kārļa Streipa, Nellijas Ločmeles, Gustava Strengas un citi blogi

LETA, 22.11.2006.

CSP: Piektdaļai strādājošo algas apmērs nepārsniedz simts latus mēnesī


Šāgada trešajā ceturksnī 9,4% strādājošo neto darba alga bija līdz 81 latam mēnesī,
bet 12,7% - no 81 līdz 100 latiem mēnesī.

22,5% algotu darbu strādājošajiem pēcnodokļu alga bijusi no 100 līdz 150 latiem,
20,7% - 150 līdz 200 latu,
17,9% - 200 līdz 300 latu,
9,8% - 300 līdz 500 latu.

2,4 % darba ņēmēju saņem 500 līdz 1000 latu algu, savukārt 0,5% - virs 1000 latiem.


LETA ( raksta )

BNS, 07.09.2006.

Jebkuram interesentam portālā politika.lv būs iespēja apskatīt, salīdzināt un analizēt 8.Saeimas partiju balsojumus un to atbilstību iepriekš dzirdētiem solījumiem.

( PrtScr piemēram )

BNS ( raksta )

(c)omaars: uz veeleeshanu laiku aizliegts tirgot makaronus un batonus


( ... tālāk ... )

Apollo, 06.09.2006.

Vērtē iesūtītās politiķu iesaukas
No 1. septembra līdz 1. oktobrim interneta portāls «Apollo» sadarbībā ar interneta veikalu «Eiroshop» rīko konkursu "Iesaki labāko iesauku politiķim un laimē mobilo".

Diena, 02.09.2006.

"Latvijas politiķi diezgan bieži spriež kā administratori vai biznesmeņi un pārāk reti kā politiķi, kuriem ir vismaz kaut kāda izpratne par tiesībām un taisnīgumu."


Diena ( raksta )

Diena, 29.08.2006.

Socioloģisko pētījumu firma Latvijas fakti turpmāk vairs nepubliskos veikto pētījumu rezultātus, Dienu informēja LF direktors Aigars Freimanis. Par šādu rīcību viņš izšķīries pirmdien pēc uzaicinājuma ierasties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) sakarā ar kādas partijas iesniegumu, kurā bija izteiktas aizdomas, ka LF "apzināti falsificējot pētījumu rezultātus atbilstoši pasūtītāju vēlmēm". Lai nedotu iemeslu šādām spekulācijām, LF nolēmusi ar reitingiem vairs neiepazīstināt sabiedrību — pēdējā gadā tai nodoto aptauju rezultātiem neesot bijis neviens pasūtītājs.

Diena ( raksta )

LETA, 28.05.2006.

Ir divi sliekšņi, kuriem sievietēm ir grūti tikt pāri - nokļūšana kandidātu sarakstā un vēlētāju izvēle.

Sievietēm, kuras jau darbojas politikā, ir jāiztur dubulta slodze - vienlaikus jābūt gan dekoratīvām, gan konstruktīvām un profesionālām.

Sievietēm Latvijas politikā tiek piedāvāti tā saucamie protokolārie amati, kamēr vīrieši pieņem lēmumus par ekonomiku un finansēm.

Budžeta līdzekļu sadale būtu jāskata no dzimumu līdztiesības perspektīvas, atzina Saeimas priekšsēdētāja.

LETA ( raksta )

Latvijas Avīze, 19.05.2006.

NO VĒRTĒJUMIEM PAR DZINTARU JAUNDŽEIKARU:

- "Runā it kā piespiedu kārtā."
- "Viņa runa bija neskaidra un teikumi saraustīti. Arī acu kontakts viņam izpalika (ministrs gandrīz visu laiku skatījās griestos vai grīdā, kas lika domāt par to, ka politiķis vai nu melo, vai negrib kaut ko teikt)."
- "Pārsvarā demonstrē savas lasīšanas prasmes. Bet tas tiek darīts gandrīz nedzirdami un nesaprotami. Latviešu valodā ir, manuprāt, ļoti precīzs apzīmējums – murmināšana."

Evita Zaķe, 20, Latvijas Kultūras akadēmija, I kurss

PAR AIGARU KALVĪTI

- "Politiķa runu Ministru kabineta sēdē dinamiskāku un saistošāku padarīja kārtējā ironija par kūlas dedzināšanu: "Tā laikam jau ir modes lieta!" Prieks par Kalvīša atraktivitāti diskusijās, kas apstiprina to, ka viņš vismaz seko līdzi tam, kas notiek zālē."
- "Domu atklāj īsā un konkrētā tekstā, nerada divdomību un pārpratumus."


Latvijas Avīze ( raksta )

Apollo, 24.04.2006.

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2006. gada februāra aptaujā iegūtie dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju (53%) regulāri seko līdzi politiskajiem notikumiem valstī.

Analizējot iepriekš veikto aptauju datus vērojama to iedzīvotāju īpatsvara, kas regulāri interesējas par politiskajiem notikumiem, samazināšanās.

Aplūkojot atbildes dažādās respondentu sociālajās un demogrāfiskajās grupās, vērojams, ka caurmērā biežāk Latvijas iedzīvotāju vidū politiskajiem notikumiem valstī līdzi seko latvieši, iedzīvotāji, kuri ieguvuši augstāko izglītību, kā arī 55 un vairāk gadus veci respondenti. Lielāku interesi nekā privātajā sektorā strādājošie izrādījuši valsts sektorā strādājošie.

petijumi.mk.gov.lv - plaša datu bāze, kurā vienkopus savākti dažāda rakstura pētījumi, publikācijas uc, kas pēdējos 6 gados veikti pēc valsts pārvaldes iestāžu pasūtijuma, kā arī perspektīvie pētījumi nākamajiem diviem gadiem.

Hmm, LNT diktore piesaka sporta ziņas, Traubergs gatavs vēstīt par aktualitātēm, kad pēkšņi parādās uzraksts "191 diena līdz vēlēšanām" un skatītaju uzrunā Jaunups, Emsis, Bērziņš un Šlesers.. hmm.


Diena (22.03.2006.) par šo raidījumu pirms trim nedēļām: "Raidījumam nav nekādu titru, nav zināmi tā autori, producenti, tas vien jau liek domāt, ka raidījums nav tipisks televīzijas produkts"

Diena ( raksta )

LETA, 01.03.2006.
Apvienība "Dzimtene" aicina 8.martā strādājošajām sievietēm piešķirt prēmijas

"Dzimtene" arī uzskata, ka 8.martā par godu sievietēm būtu jāizkar Latvijas valsts karogs un jāsamazina darba dienas ilgums par vienu stundu, "tādējādi rosinot izrādīt visām mūsu valsts sievietēm godu, jo viņas vēl joprojām ir visskaistākās, gudrākās un jaukākās".


LETA ( raksta )

"Abiem kopīga ideja par savas tautības pārākumu, un abi viens otram ir izdevīgi, tādēļ organizācijas Visu Latvijai (VL) vadītājs Raivis Dzintars no labējā, bet Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas (LNDP) priekšsēdis Jevgēņijs Osipovs no nacionālradikāļu kreisā spārna savulaik ir tikušies un, iespējams, joprojām saskaņo aktivitātes, lai radītu lielāku publicitāti." (...) "Drošības policija pieļauj, ka abas organizācijas saista gan mērķi, gan veidi, kā tos sasniegt."

Ja cilvēki būtu loģiski, racionāli domājoši, es par to nebūt nebrīnītos. Bet, manuprāt, nosaukumi "radikāļu organizācija" jeb "ekstrēmisti", kurus lieto, lai aprakstītu šīs abas organizācijas, ietver to, ka viņi nav loģiski un racionāli.

Interesanti: Politika.lv piedāvā iejusties deputāta lomā

Kā Jūs balsotu Saeimas deputātu vietā?

9. februāra sēde:
1. Grozījumi Satversmē (sociāla valsts)
2. Par reklāmas aizliegumu 90 dienas pirms vēlēšanām
3. Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību

Interesanti: LTV1 raidījums Viss notiek. Kā Kalvītis un komanda Eiropā naudu izcīnija.
1.daļa

Video te

Raidījumā arī citi temati.

BNS, 16.11.2005.

Liela daļa iedzīvotāju - 40% - Latvijas Republikas proklamēšanas svētkus, 18.novembri, aizvada kā parastu brīvdienu

Polls cibiņiem te.


BNS ( raksta )

Latvijas Avīze, 11.11.2005.


Premjers Aigars Kalvītis pirms došanās brīvdienās piekodinājis sev tuvu stāvošajām personām neizpaust, kur viņš pašlaik atrodas.

"Cik man zināms, premjers izmantojis aviokompāniju pēdējā brīža piedāvājumus un devies uz kādu siltāku zemi. Laikam kaut kur uz Āfrikas pusi. Ja Ministru prezidents dos kādu ziņu, noteikti izstāstīšu, kurā valstī viņš atrodas," solīja A. Pjatkins.

Tautas partijas priekšsēdētājs Atis Slakteris sākumā drosmīgi paziņoja, ka augstas valsts amatpersonas brīvdienām ārpus valsts nevajadzētu būt nekādam valsts noslēpumam, – viņš noskaidrošot, kur premjers atpūšas, un informēšot "Latvijas Avīzes" lasītājus. Taču savu solījumu neizpildīja.

Ekspremjers Indulis Emsis teica, ka neesot slēpis savus atvaļinājumu plānus un gari un plaši tos izklāstījis žurnālistiem.



Latvijas Avīze ( raksta )

Latvijas Avīze, 27.10.2005.

Mārcis Bendiks par LR1 "Rīta rosmi"

Bet tad kādā brīdī es attapos pie savu kolēģu ikrīta jaunās un visnotaļ kanibālās brokastu ēdienkartes, kurā negatīvisms ēterā tiek vērsts nevis pret nebūšanām, bet PRET VALSTI KĀ TĀDU.

Darbojas princips, ka viņus, lasi, deputātus, vajag apdirst principa pēc. Kāpēc? Ā – štob znaļi!

Sekas tādai apstrādei, ka ikviens ministrs ir zaglis, deputāts idiots un Saeima nelgu bars, ir visai lakoniskas – vai 25 gadus vecs, izglītots jurists vai ekonomists ies politikā? Nemūžam! Un kā valstī nāks cilvēku tik gaidītās pārmaiņas?



Latvijas Avīze ( raksta )

Diena, 13.10.2005.

Ja man būtu atvēlēti tikai daži vārdi, lai raksturotu Latviju pēdējos piecpadsmit gados, es teiktu: nacionālisms, noslāņošanās, eiropeizācija un aizbraukšana. Būtisko vārdu izvēle starp simtiem citu sadomātu kategoriju un politisku teikumu ir intuitīva, un vislabākā pieeja ir paļaušanās uz saprātu un kopējo pieredzi.

Tālis izkonspektējis lekciju. Vai arī rakstu darbu izmantojis lekcijas pamatam. Bet to nu viņš mums stāstīja.


Diena ( raksta )