LETA, 02.01.2007.

Vairāk nekā 50% nodarbināto Latvijā strādā neatbilstoši savai izglītībai

Darba ņēmēju aptaujas laikā konstatēts, ka no visiem nodarbinātajiem profesijā atbilstoši iegūtajai izglītībai strādā aptuveni 48% aptaujāto.

Secināts, ka šādu darbaspēka struktūru nevar uzskatīt par pozitīvu faktu, jo vidēji lielākus ienākumus saņem nodarbinātie, kuri strādā atbilstoši izglītībai.

Faktu, ka Latvijā darba ņēmēji nestrādā atbilstoši savai izglītībai var izskaidrot ar diviem būtiskiem apstākļiem. Pirmkārt, deviņdesmitajos gados strauji mainījās tautsaimniecības struktūra un vairākkārt samazinājās darba vietu skaits rūpniecībā un lauksaimniecībā, bet pieauga pakalpojumu sfērā. Nodarbinātie rūpniecībā un lauksaimniecībā bija spiesti meklēt darbu citās profesijās.

Otrkārt, ar deviņdesmito gadu beigām, atjaunojoties rūpniecības izaugsmei un strauji pieaugot būvniecībai, ievērojami trūkst tehniķu, inženieru un citu tehnisko nozaru speciālistu ar mūsdienīgu izglītību. Darba devēji spiesti pieņemt darbā cilvēkus bez atbilstošas akadēmiskās izglītības un apmācīt tos praksē.

LETA
Vairāk nekā 50% nodarbināto Latvijā strādā neatbilstoši savai izglītībai
Publicēta: 15:01 02.01.2007.

Rīga, 2.janv., LETA. Vairāk nekā 50% nodarbināto Latvijā strādā neatbilstoši savai izglītībai, secināts Latvijas Universitātes (LU) veiktajā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu nacionālās programmas pētījumā "Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze".

Darba ņēmēju aptaujas laikā konstatēts, ka no visiem nodarbinātajiem profesijā atbilstoši iegūtajai izglītībai strādā aptuveni 48% aptaujāto.

Secināts, ka šādu darbaspēka struktūru nevar uzskatīt par pozitīvu faktu, jo vidēji lielākus ienākumus saņem nodarbinātie, kuri strādā atbilstoši izglītībai.

Minētie rezultāti iegūti no 2006.gada vidū veiktās darba ņēmēju aptaujas, kuru veica SIA "InMind" (šobrīd - SIA "GfK Baltic").

Aptaujā piedalījās 20 025 respondenti. Ienākumu grupā līdz 150 latiem dominēja respondenti, kuri strādā profesijā neatbilstoši izglītībai, savukārt lielākajās ienākumu grupās vairāk par 150 latiem lielāks īpatsvars bija nodarbinātajiem ar profesijai atbilstošu izglītību.

Pētnieki norādīja, ka būtiski panākt, lai nākotnē darba tirgū no izglītības sistēmas ienāktu vairāk speciālistu tieši darba tirgū pieprasītās profesijās, jo darba devēji to ražību novērtē labāk.

Faktu, ka Latvijā darba ņēmēji nestrādā atbilstoši savai izglītībai var izskaidrot ar diviem būtiskiem apstākļiem. Pirmkārt, deviņdesmitajos gados strauji mainījās tautsaimniecības struktūra un vairākkārt samazinājās darba vietu skaits rūpniecībā un lauksaimniecībā, bet pieauga pakalpojumu sfērā. Nodarbinātie rūpniecībā un lauksaimniecībā bija spiesti meklēt darbu citās profesijās.

Otrkārt, ar deviņdesmito gadu beigām, atjaunojoties rūpniecības izaugsmei un strauji pieaugot būvniecībai, ievērojami trūkst tehniķu, inženieru un citu tehnisko nozaru speciālistu ar mūsdienīgu izglītību. Darba devēji spiesti pieņemt darbā cilvēkus bez atbilstošas akadēmiskās izglītības un apmācīt tos praksē.

Šajā gadījumā skaidri parādās vienotas darba tirgus pieprasījuma prognozēšanas sistēmas trūkums valstī, kuru varētu izmantot Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), piešķirot budžeta vietas darba tirgū vajadzīgajās specialitātēs, un Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), organizējot bezdarbnieku pārkvalifikāciju.

Analītiķi piebilda, ka lielākais īpatsvars strādājošajiem, kuru profesija atbilda izglītībai, bija pašiem darba devējiem, bet vismazākais strādājošajiem pensionāriem.

No darba meklētājiem lielākā daļa jeb 58% iepriekš bija strādāja profesijā, kas neatbilda pēdējai iegūtajai izglītībai. Tas liecina, ka nodarbinātajiem, kas nestrādā savā specialitātē, ir nedaudz lielāks risks nākotnē zaudēt savu darbavietu un kļūt par darba meklētājiem.

Kā galvenos iemeslus, kādēļ cilvēki nestrādā profesijā, kas atbilst pēdējai iegūtajai izglītībai, respondenti visbiežāk norādīja mazo atalgojumu attiecīgajā profesijā un ģimenes apstākļus.

Aptauja parādīja, ka lielākajai daļai strādājošo respondentu jeb 79% darba attiecības bija noformētas ar darba līgumu, maksāti visi nodokļi, kā arī maksāts par virsstundām. Tas liecina par labu politisko virzību un darba apstākļu stabilizēšanos Latvijā.

Lai gan valdībai un kontrolējošajām institūcijām vēl daudz kas būtu darāms, jo 7% respondentu norādīja, ka strādā pēc mutvārdu vienošanās, bet 4% minēja, ka saņem algu tikai aploksnēs.

Iegūtos rezultātus LU izmantos jaunas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas sistēmas izstrādē.
Violeta Brenčeva LETA
Copyright © LETA