BNS, 19.03.2007.

50% donoru asinis nodod, lai palīdzētu.
18% to darījuši, jo donoru centrs ieradies izbraukumā uz darba vietu,
bet vēlme saņemt trīs latu lielo kompensāciju motivējusi 13% donoru.
Vēl nedaudz vairāk kā 5% to darījuši bezmaksas veselības pārbaudes dēļ,
nepilni 10% asinis ziedojuši, jo dzirdējuši informāciju par to trūkumu.

Savukārt kā viens no biežākajiem iemesliem asins nenodošanai minēts laika trūkums - tā sacījuši 22% cilvēku, kas asinis neziedo.
27% pauduši pārliecību, ka asins ziedošanai nav nekāda pamata.
20% cilvēku par asins ziedošanas iespējām trūkst informācijas, bet 9% baidās to darīt draugu negatīvās attieksmes dēļ, vai baidoties no inficēšanās.

11% pauda uzskatu, ka jāievieš arī citas priekšrocības.

Ceturto daļu asinis ziedot nepārliecinātu pilnīgi nekas.

BNS ( raksta )

LETA, 02.01.2007.

Vairāk nekā 50% nodarbināto Latvijā strādā neatbilstoši savai izglītībai

Darba ņēmēju aptaujas laikā konstatēts, ka no visiem nodarbinātajiem profesijā atbilstoši iegūtajai izglītībai strādā aptuveni 48% aptaujāto.

Secināts, ka šādu darbaspēka struktūru nevar uzskatīt par pozitīvu faktu, jo vidēji lielākus ienākumus saņem nodarbinātie, kuri strādā atbilstoši izglītībai.

Faktu, ka Latvijā darba ņēmēji nestrādā atbilstoši savai izglītībai var izskaidrot ar diviem būtiskiem apstākļiem. Pirmkārt, deviņdesmitajos gados strauji mainījās tautsaimniecības struktūra un vairākkārt samazinājās darba vietu skaits rūpniecībā un lauksaimniecībā, bet pieauga pakalpojumu sfērā. Nodarbinātie rūpniecībā un lauksaimniecībā bija spiesti meklēt darbu citās profesijās.

Otrkārt, ar deviņdesmito gadu beigām, atjaunojoties rūpniecības izaugsmei un strauji pieaugot būvniecībai, ievērojami trūkst tehniķu, inženieru un citu tehnisko nozaru speciālistu ar mūsdienīgu izglītību. Darba devēji spiesti pieņemt darbā cilvēkus bez atbilstošas akadēmiskās izglītības un apmācīt tos praksē.

LETA ( raksta )

( Spēle  )

Apollo, 24.04.2006.

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2006. gada februāra aptaujā iegūtie dati liecina, ka tikai nedaudz vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju (53%) regulāri seko līdzi politiskajiem notikumiem valstī.

Analizējot iepriekš veikto aptauju datus vērojama to iedzīvotāju īpatsvara, kas regulāri interesējas par politiskajiem notikumiem, samazināšanās.

Aplūkojot atbildes dažādās respondentu sociālajās un demogrāfiskajās grupās, vērojams, ka caurmērā biežāk Latvijas iedzīvotāju vidū politiskajiem notikumiem valstī līdzi seko latvieši, iedzīvotāji, kuri ieguvuši augstāko izglītību, kā arī 55 un vairāk gadus veci respondenti. Lielāku interesi nekā privātajā sektorā strādājošie izrādījuši valsts sektorā strādājošie.

LETA, 01.03.2006.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien ar balsu vairākumu nolēma no priekšvēlēšanu aģitācijas Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām svītrot 90 dienu aģitācijas un reklāmas aizliegumu presē.

Komisija ir atbalstījusi tikai 90 dienu priekšvēlēšanu aģitācijas un reklāmas aizliegumu radio un televīzijā, kā arī vides reklāmā.


Cibiņu viedoklis par aģitācijas aizliegumu te

LETA ( raksta )

Interesanti: Politika.lv piedāvā iejusties deputāta lomā

Kā Jūs balsotu Saeimas deputātu vietā?

9. februāra sēde:
1. Grozījumi Satversmē (sociāla valsts)
2. Par reklāmas aizliegumu 90 dienas pirms vēlēšanām
3. Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību