From: alefs	Date: 21. Marts 2024 - 14:10		(Pastāvīgā saite)

Paldies!

Šis viss plašākā kontekstā lika pataustīties par tēmu -- kā latviešu valodā nozīmi un atšķirību rada, ar dažādām izskaņām, piemēram, -ams, -isks, vai -īgs. Tie pēdējie divi laikam attiecas uz īpašību, kura tiek pastāvīgi realizēta (piemēram, runīgs cilvēks ir tāds, kurš tik tiešām daudz runā), bet -ams varētu būt tāds, kas spēj kaut ko darīt, bet var izvēlēties to nedarīt. Un tas laikam ir tieši tas, kas man šinī situācijā ir vajadzīgs. (Tiesa, "runājams" gan neapzīmētu cilvēku, kurš var runāt, ja grib, bet gan situāciju, kurā sarunas ir iespējamas, un tāds cilvēks laikam vienkārši būtu runātspējīgs.)

	From: alefs	Date: 21. Marts 2024 - 14:13		(Pastāvīgā saite)

Bet tad atkal -- kā atšķirtos vārdu "grimstīgs" un "grimstams" nozīme?

From: ninona	Date: 21. Marts 2024 - 15:15		(Pastāvīgā saite)

Grimstīgs, manā sajūtā, būtu tāds, kurā nedaudz (noteikti) grimst, grimstams tāds, kurā var grimt, bet var negrimt.
Kad sadomāti varianti, polls jātaisa!

Man šķiet, ka ciba tagad ziņķārē mokās, kāda tad īsti ir tā vajadzība :D

	From: alefs	Date: 21. Marts 2024 - 18:27		(Pastāvīgā saite)

Grimstīgs varētu būt arī subjekts, vai objekts, kuram piemīt grimšanas spēja, bet grimstams ir tas, kurā šis pats subjekts vai objekts var iegrimt.

Ja paskatās uz citu vārdu pāri, teiksim, "darāms" un "(iz)darīgs", tad tur arī darāmais attiecas uz to, ko subjekts var darīt, bet "izdarīgs" -- uz subjektam pašam piemītošu īpašību.

(Pat nemaz nezinu, ko lai atbild uz cibas ziņkārību, jo situācija šķiet krietni neinteresantāka par procesu, kā situācija tiek risināta:) )

From: ninona	Date: 21. Marts 2024 - 18:38		(Pastāvīgā saite)

Ne visas ziņkārības jāapmierina.

	From: de	Date: 21. Marts 2024 - 16:58		(Pastāvīgā saite)

grimstīgs (īpašības vārds) ir tāds, kuram grimšana piemīt kā īpašība. grimstamu definēt šobrīd patiešām nespēju, bet vispār izskatās, ka tev drīzāk vajadzētu iegrimstams.
plus drusku teorijas. ciešamās kārtas divdabjiem "vairāk attīstījusies latviešu valodā ir iespējamības nozīme." (Latviešu valodas mācība, J. Endzelīna un K. Mīlenbaha sarakstīta, 12. iespiedums, Rīga, 1938, 118. lpp.)

	From: alefs	Date: 21. Marts 2024 - 17:53		(Pastāvīgā saite)

Teorija te ļoti palīdz, paldies!

	From: de	Date: 21. Marts 2024 - 14:45		(Pastāvīgā saite)

"viņš šobrīd nav runājams" tak ir cilvēks, ar kuru šobrīd nav iespējams sarunāties, kurš atsakās runāt, vai tad ne?

	From: alefs	Date: 21. Marts 2024 - 14:54		(Pastāvīgā saite)

Es tajā iepriekšējā komentārā biju domājis vārda tādā situācijā: cilvēks publicē sludinājumu un pasaka cenu, un klāt pieraksta: "Cena ir runājama." Tur nozīme ir, ka cena nav strikta un diskusijas par to ir iespējamas.

Bet, jā, tev taisnība, cilvēks arī var būt un nebūt runājams.

	From: de	Date: 22. Marts 2024 - 09:18		(Pastāvīgā saite)

hm, ja tā padomā - liekas, to tiešām nemāca. protams, principā valodas vidē augušam cilvēkam šīs nianses ir intuitīvi zināmas, un tomēr kārtība galvā neskādētu. man reiz bija (diemžēl pazuda) četrdesmito sākumā izdota mācību grāmata vidusskolām, ko sarakstījusi endzelīna skolniece v. bērziņa, un labi atceros, ka atvasināšana - nevis tehnika, bet semantika: kādas nozīmes tiek iegūtas ar dažādiem piedēkļiem, - tur bija īsi, bet saprotami izskaidrota. endzelīna "latv. val. gramatikā" par to ir garas un aizraujošas nodaļas, pieļauju, ka arī jaunajā oranžajā bībelē ir. tomēr rādās, ka derētu arī "lietotāju līmenī".