hm, ja tā padomā - liekas, to tiešām nemāca. protams, principā valodas vidē augušam cilvēkam šīs nianses ir intuitīvi zināmas, un tomēr kārtība galvā neskādētu. man reiz bija (diemžēl pazuda) četrdesmito sākumā izdota mācību grāmata vidusskolām, ko sarakstījusi endzelīna skolniece v. bērziņa, un labi atceros, ka atvasināšana - nevis tehnika, bet semantika: kādas nozīmes tiek iegūtas ar dažādiem piedēkļiem, - tur bija īsi, bet saprotami izskaidrota. endzelīna "latv. val. gramatikā" par to ir garas un aizraujošas nodaļas, pieļauju, ka arī jaunajā oranžajā bībelē ir. tomēr rādās, ka derētu arī "lietotāju līmenī".