|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kapitālisma virzītājspēks ir alkatība, kas ir nāves grēks. Klasiskā kapitālisma filosofija [kļūdaini] apgalvo, ka cilvēku egoisms un alkatība pabaros visu sabiedrību, jo katrs piedalīsies tirgū ar maksimālu entuziasmu, cenšoties piedāvāt labāko produktu. Tie bija naivi maldi vai arī tīša maldināšana, propaganda, bet laiks ir pierādījis, ka šī doma praksē ir tieši tikpat aplama cik teorijā. Kapitālisms nozīmē vienu: peļņa pāri visam. Kuram pieder kapitāls (privātīpašums, ražošanas līdzekļi), tas valda pār citiem, kas maksā, tas pasūta mūziku. Kapitālisms ir varas struktūra, kurā stratifikācijas instruments ir nauda. Tas izveido hierarhisku sistēmu, kura pēc savas uzbūves ir piramidāla - visi labumi, visa ieguldītā enerģija sūcas no apakšas (lielākajām ļaužu masām) uz augšu, līdz visa tā milzīgā enerģija koncentrējas pašā piramīdas spicē, bet apakšā cilvēki knapi velk savu nožēlojamo eksistenci (šovakar 1 miljards (!!!) cilvēku neēda vakariņas - un neēdīs rīt no rīta brokastis, jo nevar atļauties visvienkāršāko iztikas minimumu - "pateicoties" kapitālismam). Un šī apspiedošā asinssūcēju sistēma, kas neizjūt it nekādu cieņu pret cilvēku (izņemot kā pret ekspluatācijas resursu), un kurbulē sevi, gūstot aizvien vairāk spēka un iegūstot aizvien lielāku ietekmi visās sfērās, līdz cilvēki zaudē visu savu pašnoteikšanos kapitālisma labā, līdz visi pārtikas uzņēmumi pieder Nestle, līdz visu naftu tirgo vienīgi dolāros, līdz cilvēki mirst badā, atnākot mājās no kukurūzas plantācijām, līdz vidējā alga nozīmē izdzīvošanas slieksni, līdz reklāma kļūst par jauno elkdievību, līdz skolas vairs nevis attīsta un izglīto, bet rada strādniekus, aprobežotus speciālistus, kas vēl sparīgāk kustinās kapitālismu, kamēr mazāk priviliģētie griež viens otram rīkles par kapeikām. Jā, kapitālisms ir grēks. Man turpināt?
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Un kā Tu izvairies no šīs barbariskās sistēmas piesārņotā gaisa un ūdens? Un kā Tu izvairies no šīs anti-humānās sistēmas degradētās pārtikas, kurā vairs ir tikai izskats un smagas slimības izraisošas pārtikas piedevas (MSG, aspartams un tml.), kā Tu izvairies no nevajadzīgi garām darba stundām, no kurām lielāko peļņu gūst priekšniecība? Kā Tu izvairies no aizvien dziļākā depresijā slīgstošās sabiedrības radītajām negācijām, alkoholisma murgiem un stresa? Kā Tu izvairies no dzīvokļiem, kas tiek būvēti pēc cietuma kameru parauga, lai attiecīgi formētu cilvēku psihi? Kā Tu izvairies no novērošanas kamerām, kas ir izliktas uz teju vai katra pilsētas stūra un auksti ievāc datus par Tevi un Taviem līdzcilvēkiem, lai izstrādātu vēl smalkākus kontroles mehānismus? Kā Tu izvairies no naudas, kas ir kļuvis par vienīgo legālo apmaiņas līdzekli un kura lietošana paredz to, ka pusi atņem priekšnieks un pusi atlikuma - valsts? Es nevaru no tā izvairīties. Šī sistēma ir aprijusi gandrīz visu sabiedrību un turpina borēt savus nekaunīgos melus, saucot tos par Ziņām, par Izglītību, par Mākslu. Un lielākā daļa sabiedrība ir kapitālisma produkti, kas dzīvo cilvēka (vai jebkādas būtnes) necienīgu dzīvi, nekad tā arī nesaprotot, kas vainas un kāda vispār ir dzīves jēga, nozīme. Es esmu cilvēks, sabiedriska būtne, kas ir veidota šajā sātaniski grēcīgajā vidē, kura ir maldināta visus attīstības gadus. Es esmu atkarīgs no šīs sistēmas. Ko es daru - es ieguldu gandrīz visu savu brīvo laiku, lai veidotu ceļus, kas spētu apvest apkārt šim Naudasverdzības Totalitārismam. Es cenšos izglītoties pats un izglītot citus, cik nu tas ir manos spēkos. Es cenšos meklēt sadzīves risinājumus, kuros nebūtu iesaistīta nauda. Es cenšos pēc iespējas maz strādāt kapitālistu labā. Vieglas izejas nav. Mums būs jācīnās paaudzēm ilgi, lai evolucionētu ārā no šīs elles. Es varu tikai ielikt kādu ķieģelīti. Un tajā es redzu svarīgāko šīs sabiedrības uzdevumu - atbrīvoties no apspiešanas.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apgalvojot, ka izeja ir iekšēja, Tu ļaujies divtūkstoš gadus vecam trikam. Romas impērijā cēlās pārāk lieli nemieri un kristieši sāka kļūt par problēmu, jo negribēja samierināties ar šo grēcīgo netaisnību, taču tad kristietība tika padarīta par oficiālo reliģiju, par politisku instrumentu, kurš tūkstoš gadu aktīvi borēja cilvēkiem, ka "izeja ir iekšēja un arī elle". Ar to Tu saki: "Dariet ar mani visu, ko vēlaties, es nepretošos, bet tā vietā centīšos grimt dziļāk savā fantāziju pasaulē vai vienaldzībā!" Tu noliedz milzīgu daļu realitātes. Tu atsakies no savām tiesībām pastāvēt fiziskajā plānā. Tu nesauc to par elli... Iesaku iepazīties ar Dostojevska darbu, kuru pazīstu pēc angliskā nosaukuma "The Priest and The Devil" (atradīsi šeit, sākumā). To viņš rakstīja uz cietuma sienas, aiz kuras nokļuva, jo ticēja Labajam, tāpēc stāsts nav sevišķi garš (cietuma kameras parasti nav diez ko lielas). Materiālā realitāte ir tikapt īsta kā fantāziju, emociju, intelekta un visas citas realitātes, un atdot varu pār to saujiņai alkatīgu asinssūcēju ir ne mazāks grēks par slepkavību (kapitālisms ir lielākais priekšlaicīgas nāves cēlonis pasaulē). Kapitālisms ir elle. Un, ja Tev ir paveicies tusēties tikai viņas priekškambaros, tad ņem vērā, ka lielākā daļa Tavu sugasbrāļu un sugasmāsu reāli deg - vai par saviem vai savu senču grēkiem, šinī gadījumā - par nepretošanos kapitālismam. Un liec aiz auss - ja pasaulē neradīsies pietiekami spēcīga pretestība (visticamāk, ka tā), tad Tavi bērni svēti ticēs, ka brīvība nozīmē godu netikt nogalinātam par nepakļaušanos Svētajam Likumam. Tev tas var izklausīties pārspīlēti, bet tā tas izklausītos lielākajai daļai šīs dezinformētās, štancētās cērpjamo aitu sabiedrības. Es vēlu Tev izglītoties un atgūt cieņu, un pretoties šim aparātam, meklējot konstruktīvus risinājumus, nevis, piemēram, slīcinot bēdas sistēmas piedāvātajās narkotikās - patēriņā un alkoholā.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kāda drosme un kāda elle. Es pieturos pie bibliskā pasaules skatījuma un man nav nekādas vēlēšanās pieslieties kādiem, kas mēģina ieņemt Dieva vietu un pārprastā veidā pestīt šo zemi. Saskaņā ar Bībeli, šī pasaule ir neatgriezeniski cilvēka grēka sabojāta un lēnām dodas pretim savam galam. Tās visas ir grēka sekas, tas ir kā vīruss, kas lēnām visu saēd, un it nekas nav glābjams un nesaglabāsies. Grēka darbību var apzināt un apturēt vienīgi pats sevī, kā arī sludinot evaņģēliju. Saglabāsies to cilvēku dvēseles, kas tic, ka Kristus ir nomiris par tās grēkiem. Osamas skatījums man liekas ne īpaši gudrs, ne īpaši kristīgs, tajā ir 2 fundamentālas kļūdas, 1) runāt par šo visu tā, it kā viņš pats katru dienu ar savu grēcīgumu nepievienotu pasaules ļaunumam, 2) mēģinot cīnīties pret sekām, kad jācīnās ir ar cēloni - ļaunumu sevī. Drosme ir laba, bet laba ir ar arī galva, respektīvi, augstākā racionalitāte, ko paver ticība.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Bija laiks, kad arī es gribēju vienkārši izstāties, aizbēgt, dzīvot nost no tā visa. Tagad es saprotu, ka augstākais labums ir darīt kaut ko, lai iedragātu šo sistēmu un radītu alternatīvu, kurai vispirms jādzimst cilvēku prātos un sirdīs. Te neder ne asiņainas revolūcijas ne gļēvas izvairīšanās. Ir jāatrod ceļš, kā nenomirt badā un celt jaunu pasauli, iedēstīt starp šīs ledus sienas ķieģeļiem sēklas, kas, mūrim brūkot, varēs nest jaunus dzinumus. Mēs piedzīvojam kapitālisma izgāšanos. Tagad ir divi scenāriji, no kuriem visticamāk pirmais piepildīsies, bet otrs attīstīsies. Pirmais ir globāls totalitārisms, maskēts fašisms, ietērpts sociālistiskos lozungos; otrais ir anarhisms, pašpārvalde, pašiniciatīva, godīga beznaudas sistēma, kurā augstākā vērtība ir cilvēks un tā labbūtība, bet šis prasa izglītību, kamēr pirmais tikai iebiedēšanu.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|