Un kā Tu izvairies no šīs barbariskās sistēmas piesārņotā gaisa un ūdens? Un kā Tu izvairies no šīs anti-humānās sistēmas degradētās pārtikas, kurā vairs ir tikai izskats un smagas slimības izraisošas pārtikas piedevas (MSG, aspartams un tml.), kā Tu izvairies no nevajadzīgi garām darba stundām, no kurām lielāko peļņu gūst priekšniecība? Kā Tu izvairies no aizvien dziļākā depresijā slīgstošās sabiedrības radītajām negācijām, alkoholisma murgiem un stresa? Kā Tu izvairies no dzīvokļiem, kas tiek būvēti pēc cietuma kameru parauga, lai attiecīgi formētu cilvēku psihi? Kā Tu izvairies no novērošanas kamerām, kas ir izliktas uz teju vai katra pilsētas stūra un auksti ievāc datus par Tevi un Taviem līdzcilvēkiem, lai izstrādātu vēl smalkākus kontroles mehānismus? Kā Tu izvairies no naudas, kas ir kļuvis par vienīgo legālo apmaiņas līdzekli un kura lietošana paredz to, ka pusi atņem priekšnieks un pusi atlikuma - valsts?
Es nevaru no tā izvairīties. Šī sistēma ir aprijusi gandrīz visu sabiedrību un turpina borēt savus nekaunīgos melus, saucot tos par Ziņām, par Izglītību, par Mākslu. Un lielākā daļa sabiedrība ir kapitālisma produkti, kas dzīvo cilvēka (vai jebkādas būtnes) necienīgu dzīvi, nekad tā arī nesaprotot, kas vainas un kāda vispār ir dzīves jēga, nozīme. Es esmu cilvēks, sabiedriska būtne, kas ir veidota šajā sātaniski grēcīgajā vidē, kura ir maldināta visus attīstības gadus. Es esmu atkarīgs no šīs sistēmas. Ko es daru - es ieguldu gandrīz visu savu brīvo laiku, lai veidotu ceļus, kas spētu apvest apkārt šim Naudasverdzības Totalitārismam. Es cenšos izglītoties pats un izglītot citus, cik nu tas ir manos spēkos. Es cenšos meklēt sadzīves risinājumus, kuros nebūtu iesaistīta nauda. Es cenšos pēc iespējas maz strādāt kapitālistu labā.
Vieglas izejas nav. Mums būs jācīnās paaudzēm ilgi, lai evolucionētu ārā no šīs elles. Es varu tikai ielikt kādu ķieģelīti. Un tajā es redzu svarīgāko šīs sabiedrības uzdevumu - atbrīvoties no apspiešanas.