Kapitālisma virzītājspēks ir alkatība, kas ir nāves grēks. Klasiskā kapitālisma filosofija [kļūdaini] apgalvo, ka cilvēku egoisms un alkatība pabaros visu sabiedrību, jo katrs piedalīsies tirgū ar maksimālu entuziasmu, cenšoties piedāvāt labāko produktu.
Tie bija naivi maldi vai arī tīša maldināšana, propaganda, bet laiks ir pierādījis, ka šī doma praksē ir tieši tikpat aplama cik teorijā.
Kapitālisms nozīmē vienu: peļņa pāri visam. Kuram pieder kapitāls (privātīpašums, ražošanas līdzekļi), tas valda pār citiem, kas maksā, tas pasūta mūziku. Kapitālisms ir varas struktūra, kurā stratifikācijas instruments ir nauda. Tas izveido hierarhisku sistēmu, kura pēc savas uzbūves ir piramidāla - visi labumi, visa ieguldītā enerģija sūcas no apakšas (lielākajām ļaužu masām) uz augšu, līdz visa tā milzīgā enerģija koncentrējas pašā piramīdas spicē, bet apakšā cilvēki knapi velk savu nožēlojamo eksistenci (šovakar 1 miljards (!!!) cilvēku neēda vakariņas - un neēdīs rīt no rīta brokastis, jo nevar atļauties visvienkāršāko iztikas minimumu - "pateicoties" kapitālismam). Un šī apspiedošā asinssūcēju sistēma, kas neizjūt it nekādu cieņu pret cilvēku (izņemot kā pret ekspluatācijas resursu), un kurbulē sevi, gūstot aizvien vairāk spēka un iegūstot aizvien lielāku ietekmi visās sfērās, līdz cilvēki zaudē visu savu pašnoteikšanos kapitālisma labā, līdz visi pārtikas uzņēmumi pieder Nestle, līdz visu naftu tirgo vienīgi dolāros, līdz cilvēki mirst badā, atnākot mājās no kukurūzas plantācijām, līdz vidējā alga nozīmē izdzīvošanas slieksni, līdz reklāma kļūst par jauno elkdievību, līdz skolas vairs nevis attīsta un izglīto, bet rada strādniekus, aprobežotus speciālistus, kas vēl sparīgāk kustinās kapitālismu, kamēr mazāk priviliģētie griež viens otram rīkles par kapeikām.
Jā, kapitālisms ir grēks. Man turpināt?